Smakas, nespēks, grūtības koncentrēties: kas ir garais Covid-19 un kas to izraisa? (1)

Zinātnieki un dažādu specialitāšu mediķi joprojām cenšas saprast, kāpēc apmēram 10 līdz 15% inficēto slimo ar tā dēvēto garo Covid-19. Ārsti to dēvē par "pēckovida sindromu", taču šai slimībai nav ne oficiāla nosaukuma, nedz definīcijas. Raidorganizācijas BBC Krievijas ziņu dienests pēta, kādas versijas speciālisti uzskata par pamatotākajām un kas gaida pacientus, no kuriem daži slimo jau vairāk nekā gadu.

Kad ar izveseļošanos nekas nebeidzas

Maskavā dzīvojošā Poļina T. Covid-19 pārslimoja pagājušā gada rudenī. Kad septembrī parādījās pirmie vieglie simptomi, viņa tās noturēja par parastām iesnām, taču drošības dēļ veica koronavīrusa testu. Tas izrādījās pozitīvs. 

Nākamajā dienā viņai pazuda oža, taču kopumā "slimošana pagāja ļoti mierīgi - bez augstas temperatūras vai lielām grūtībām, es vienkārši biju ļoti vārga un temperatūra turējās apmēram ap 37,2". Temperatūra saglabājās vairāk nekā trīs nedēļas. Šajā laikā Poļina nodeva divus Covid-19 testus, un pēdējais no tiem bija negatīvs. Ap to laiku viņas temperatūra atkal bija normāla, taču oža atgriezās tikai ap Jauno gadu.

Poļina nosprieda, ka pilnībā izveseļojusies, taču prieks nebija ilgs, jo pēc pāris nedēļām parādījās dīvaini simptomi. Patīkami aromāti kļuva par netīkamu smaku - līdzīgu "komposta kaudzei, satrunējušiem dārzeņiem". Tas tupinās joprojām, lai gan kopš ožas atgriešanās pagājuši vairāki mēneši un jaunais koronavīruss sievietes organismā pēdējoreiz tika konstatēts oktobra vidū.

Šis garā Covid-19 simptoms mediķiem ir pazīstams un jau ticis aprakstīts zinātniskajā literatūrā. Tas ir nepatīkams, taču ne bīstams, turklāt pastāv cerība uz pilnīgu izveseļošanos.

Taču mēdz būt arī gadījumi, kad pēc "izveseļošanās" no Covid-19 pacientam parādās virkne dažādu simptomu, kas visi tiek pieskaitīti "pēckovida sindromam". Savu pieredzi apraksta 35 gadus vecā advokāte Ešlija Nikola no Albertas provinces Kanādā: "Šis ir 255. rīts, kad pamostos ar neizturamām galvassāpēm, kuru dēļ man miglojas redze, un sāpēm kaklā, it kā es būtu norijusi stikla lauskas."

Everyone says they are sick of Covid and I couldn’t agree more. This is the 255th morning I have woken up with blinding head pain that blurs my vision, pain in my throat that feels like I swallowed glass, gasping for air with a chest that feels like an overly wound elastic.

— Ashley (@ashleynicolea8) December 5, 2020

Pagājušā gada decembrī publicētajā tvītu sērijā viņa apraksta vēl citus simptomus - locītavu sāpes, kuru dēļ viņai ir grūtības staigāt un noturēt rokās priekšmetus, elpas trūkumu, matu izkrišanu un sirds ritma traucējumus. Ešlija ar Covid-19 saslima pagājušā gada martā, bet aprīlī bija uzskatāma par izveseļojušos. Taču simptomi nav pazuduši, tikai kļuvuši nedaudz vieglāki.

Lielbritānijas Nacionālais veselības dienests (NHS) norāda, ka par "pēckovida sindromu" var uzskatīt "pazīmes un simptomus, kas parādās infekcijas laikā vai pēc tās, kas atbilst Covid-19 klīniskajai ainai un turpinās ilgāk par 12 nedēļām, ja tos nav iespējams izskaidrot ar citu, alternatīvu diagnozi". Pasaules Veselības organizācija (PVO) jau vairākus mēnešus cenšas sastādīt simptomu sarakstu, taču tas ir sarežģītāks uzdevums, nekā varētu šķist no pirmā acu uzmetiena.

Vīruss, kas skar dažādas orgānu sistēmas

Jaunā koronavīrusa izplatīšanās veida dēļ esam pieraduši to uzskatīt par elpceļu saslimšanu. Taču jau pirms gada tika izpētīts - iekļuvis asinsritē, vīruss ātri izplatās pa visu organismu un "sit" pa orgāniem, kuri ir visuzņēmīgākie. Covid-19 var skart gan nervu, gan gremošanas, gan sirds un asinsvadu, gan arī citas orgānu sistēmas. Tāpēc arī ilgstošie simptomi var būt saistīti ar teju jebkuru orgānu sistēmu.

"Mēs zinām, ka tā ir reāla problēma," raidorganizācijai BBC apstiprināja PVO galvenā tehniskā speciāliste cīņā ar Covid-19 pandēmiju Marija van Kerhova. "Mēs zinām, ka pēckovida sindroms skar visdažādākos orgānus.

Pašlaik cenšamies organizēt sistemātisku datu vākšanu, lai uz to pamata izstrādātu ārstēšanas un rehabilitācijas protokolus,

lai ikviens cilvēks, lai kur pasaulē tas atrastos, varētu saņemt nepieciešamo palīdzību."

"Tas ir bīstams vīruss," viņa uzsver. "Pat ja cilvēks Covid-19 pārslimo salīdzinoši viegli un ātri atveseļojas, slimībai var būt diezgan nepatīkamas ilgtermiņa sekas."

Van Kerhovas vārdus apstiprina statistikas dati. Lielbritānijas Nacionālā statistikas biroja rīcībā esošie dati liecina, ka katram septītajam pacientam, kam diagnosticēts Covid-19, simptomi saglabājas vismaz trīs mēnešus.

Ņemot vērā, ka šā gada martā apstiprināto inficēšanās gadījumu skaits pasaulē pārsniedza 110 miljonus, var pieņemt, ka garais Covid-19 skāris vismaz 15 miljonus cilvēku. Ņemot vērā atšķirīgos testēšanas apjomus, šis rādītājs varētu būt arī augstāks.

Līdz februāra beigām Lielbritānijā vien par simptomiem vismaz pusgada garumā bija sūdzējušies gandrīz 500 000 cilvēku.

ASV Nacionālā veselības institūta direktors Frēnsiss Kolinss aprīļa beigās, uzstājoties Kongresā, lēsa, ka ASV apmēram trim miljoniem cilvēku saslimšana ar Covid-19 esot izprovocējusi hroniskas veselības problēmas.

"Mūsu nācijas veselībai tas rada tik milzīgu problēmu, ka to būtu grūti pārspīlēt," viņš paziņoja.

Kas slimo ar pēckovida sindromu?

Eksperti norāda uz interesantu faktu. 90% cilvēku, kuri cieš no pēckovida sindroma, iepriekš nav bijis hronisku saslimšanu un Covid-19 viņi pārslimojuši viegli - pat ja nācies vērsties pie ārsta, hospitalizācija nebija nepieciešama.

Ilgstoši simptomi biežāk saglabājas gados jauniem pacientiem (vidējais ar pēckovida sindromu sasirgušo vecums ir 40 gadi), turklāt 70-80% gadījumu tās ir sievietes.

Līdz šim apjomīgākā datu kopa par pēckovida sindromu ir britu un amerikāņu zinātnieku izveidotā interneta aptauja, kurā 3800 cilvēki aprakstīja savus simptomus. Tas nav uzskatāms par reprezentatīvu pētījumu, taču ieskicē iespējamos tālākās izpētes virzienus. Saskaņā ar šo aptauju, biežākie simptomi ir nopietni apgrūtināta elpošana, nogurums, slikta pašsajūta pat pēc vieglas fiziskas vai garīgas piepūles un grūtības koncentrēties. Apmēram trešdaļa simptomu nepāriet vismaz sešus mēnešus.

Daudzi cilvēki ar ilgstošiem Covid-19 simptomiem sūdzas par nespēku un nogurumu. Dažiem pat ir grūtības izkāpt no gultas un veikt ikdienišķas darbības vai pēc tām nepieciešama atelpa.

Ekspertus satrauc kognitīvo funkciju pavājināšanās. Daudzi pacienti sūdzas par problēmām koncentrēties un noturēt uzmanību, grūtībām izpildīt vienkāršus uzdevumus vai pieņemt ikdienišķus lēmumus. Šādas problēmas parasti sākas pirmajā slimības nedēļā un nākamo trīs mēnešu laikā pasliktinās. Stāvoklis uzlabojas tikai pēc tam. Taču apmēram puse aptaujas dalībnieku, kam simptomi saglabājās ilgāk par sešiem mēnešiem, sūdzas par problēmām, kas saistītas ar kognitīvajām funkcijām. 

Pētnieki konstatējuši arī neparastākus simptomus. Jau neilgi pēc pandēmijas sākuma uzzinājām, ka viens no Covid-19 simptomiem var būt ožas pazušana jeb anosmija. Taču pārslimojušajiem dažkārt vērojama traucēta ožas receptoru darbība (parosmija), kad pirms tam pierastas smaržas sāk atgādināt kanalizācijas, beigtu zivju vai degošas plastmasas smaku.

Tādu diagnozi janvārī noteica Poļinai T. "Kad aizgāju pie ārsta ar sūdzībām par izkropļotu ožu, viņš man teica, ka par to saistībā ar Covid-19 sūdzoties daudzi un ka, visticamāk, tas pāries pats no sevis," stāsta sieviete.

Aprīlī Krievijas Pulmonoloģijas biedrības vadītājs Aleksandrs Čučalins norādīja, ka pēckovida sindroma pacientiem ārsti arvien biežāk diagnosticē tā dēvēto pēckovida miokardītu - sirds muskuļa iekaisumu. Vīruss visbiežāk uzbrūk plaušām un sirdij, turklāt Covid-19 var izraisīt fibrozi ne tikai plaušās, bet arī citos orgānos, viņš uzsvēra. Slimība arī vairo trombozes risku. Līdz ar to ilgtermiņā Covid-19 var pacientiem izraisīt dažādus negaidītus simptomus. Medicīniskajos žurnālos aprakstīta, piemēram, matu izkrišana, kas varētu būt saistīts ar asinsapgādes traucējumiem pie matu folikuliem.

Iespējamie izskaidrojumi

Taču Covid-19 nav ne pirmā, ne vienīgā slimība, kam ir nepatīkamas ilgtermiņa sekas,

atgādina autoimūno saslimšanu pētniecības institūta "PolyBio" pārstāve Emija Proala. Viņa skaidro, ka "garajam Covid-19" varētu būt vairāki iespējamie cēloņi. Iespējams, slimības akūtajā fāzē smagi cietis kāds konkrēts orgāns, kura funkcijas pēc izveseļošanās pilnībā neatjaunojas - respektīvi, Covid-19 izraisījis hronisku slimību, kas nav tiešā veidā saistīta ar vīrusu.

Otrs variants - neskatoties uz to, ka testi vairs neuzrāda vīrusa klātbūtni, tas saglabājās kādā orgānā (rezervuārā), piemēram, aknu audos vai centrālajā nervu sistēmā. Ilgstošā vīrusa klātbūtne noved pie hroniskiem simptomiem, jo traucēta to darbība. Šādi gadījumi iepriekš konstatēti cilvēkiem, kuri "pārslimojuši" Zikas vīrusu vai ebolu.

Trešā iespēja - Sars-Cov-2 traucē jau bērnībā nostiprinājušos imūnsistēmas darbību un novājina aizsargspējas pret citiem organismā esošajiem vīrusiem, kā rezultātā tie aktivizējas. Proala norāda, ka pandēmijas laikā vairākos pētījumos tikusi konstatēta herpes vīrusa reaktivizēšanās.

Ceturtais iemesls varētu būt saistīts ar ģenētiku - organisma īpatnību dēļ, piemēram, ja pacienta organisma saražotie proteīni ir līdzīgi koronavīrusa pīķa proteīniem, Covid-19 pārvēršas par autoimūnu slimību. Šis fenomens pazīstams ar nosaukumu "molekulārā mīmikrija" un var ierosināt agresīvu imūnsistēmas reakciju.

Proala norāda, ka četri iespējamie izskaidrojumi nav savstarpēji izslēdzoši.