Arvien straujākas automatizācijas un profesiju saplūšanas apstākļos līdz 2025.gadam digitālās prasmes būs nepieciešamas pat 90% darbavietu, taču novērojumi rāda, ka Latvijā digitālo zinību trūkums darba tirgū akūti vērojams jau tagad, norāda IT akadēmijas FITA pasniedzējs un uzņēmējs Jānis Bergs.
Latvija iedzīvotāju digitālo prasmju ziņā atpaliek no vidējiem rādītājiem citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, un 2020.gada ES Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā Latviju ievērojami apsteidz arī kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija.
Latvijā, saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, digitālās prasmes vismaz pamata līmenī (DESI indekss) 2019.gadā bija 43% iedzīvotāju vecuma grupā no 16 līdz 74 gadiem. Augstāki rādītāji digitālo prasmju ziņā ir jauniešiem, taču īpaši aktuāla šo prasmju uzlabošana ir cilvēkiem, kuri jau šobrīd ir nodarbināti.
Latvijas mērķis ir līdz 2024.gadam panākt, lai pamata līmeņa digitālās prasmes būtu vismaz 54% iedzīvotāju, bet līdz 2027.gadam – pat 70%. Augsta līmeņa digitālās prasmes vidēji ES šobrīd ir 33% iedzīvotāju, kamēr Latvijā šis rādītājs ir tikai 24%.
Problēma saistīta ne tikai ar kopējo IT darbinieku trūkumu, bet arī to, ka dažāda veida digitālās prasmes tuvākajā nākotnē būs nepieciešamas teju jebkurā profesijā.
Globālās tendences rāda, ka, tradicionālajām profesijām izzūdot, jau tuvāko četru gadu laikā katram otrajam nodarbinātajam būs nepieciešama pārkvalifikācija, norāda FITA.
“Latvijā aktuāls ir ne tikai IT darbinieku trūkums, bet arī kopējā digitālā pratība, kas ir zemāka nekā vidēji Eiropā. Arī STEM jeb dabas zinātņu, inženierzinātņu, matemātikas un tehnoloģiju nozarēs darbaspēka akūti trūkst jau šobrīd. Taču ir arī virkne citu nozaru, kur pie interesantāka un labāk atalgota darba nereti tiek darba ņēmēji ar labām digitālajām prasmēm.
Ir ļoti svarīgi, lai šīs zināšanas nebūtu tikai teorētiskas, bet arī praktiskas. Pieaugušo izglītības un mūžizglītības programmās kopumā ir jādomā par to, lai tām būtu definēti un mērāmi mācīšanās rezultāti un zināšanas ir praksē viegli lietojamas. Diemžēl tieši praktisko zināšanu trūkums šobrīd ir viens no lielākajiem darba ņēmēju klupšanas akmeņiem,” stāsta uzņēmējs un IT akadēmijas FITA pasniedzējs Bergs.
Lai uzlabotu pieaugušo digitālās prasmes, līdz 30.jūnijam nodarbinātie Latvijas iedzīvotāji vecumā no 25 gadiem var pieteikties valsts un ES fondu finansētām mācībām izglītības iestādēs visā Latvijā. Reģistrējoties mācībām, dalībniekiem no savas puses jāsedz tikai mācību maksas līdzmaksājumu 5-10% apmērā.
Programmas aptver kopumā 12 dažādas digitālās kompetences, tostarp digitālā satura veidošana, datu vizualizācija, IT drošība, programmēšana, tīmekļa vietņu un lietotņu izstrāde un uzturēšana; multimediju dizains; digitālā projektu vadība, digitālais mārketings un citas, kopumā 412 dažādās izglītības programmas.
“Šī brīža statistikas dati un sasniedzamie rādītāji ir vairāk nekā izaicinoši, un
būtiskākais jautājums ir, kā cilvēkiem, kuri nav saistīti ar IT nozari, noorientēties un pilnveidot savas digitālās prasmes, kur iet, ko darīt, kā saprast, ar ko sākt, un kā sasniegt mērķi būt digitāli prasmīgam, produktīvam un konkurētspējīgam darba tirgū.
Ir gandarījums par valsts un ES atbalstu dažādām mūžizglītības programmām tieši digitālo prasmju uzlabošanai. Taču arī šajā disciplīnā būtiski jau laikus domāt par to, vai mācību programmas ir darba tirgus prasībām atbilstošas, un mērīt mācīšanās rezultātus,“ saka FITA vadītāja Īrisa Zvagule.
Pieteikties mācībām kādā no valsts un ES finansētajām programmām var līdz 30.jūnijam, aizpildot pieteikumu macibaspieaugusajiem.lv. Turpat atrodams arī vairāk informācijas par programmu saturu, nosacījumiem, līdzmaksājuma apmēru izvēlētajā programmā un atbildes uz citiem jautājumiem.
Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) īstenotā mūžizglītības projekta ietvaros FITA pieejamas 15 programmas četros galvenajos virzienos: programmēšana, dati, vadība un digitālais mārketings, kas sadarbībā ar IT nozares praktiķiem un uzņēmumiem izstrādātas balstoties uz Eiropas IT profesionāļu un lietotāju kompetenču ietvariem – e-CF 4.0 un DigComp 2.1 .
