Latvija pērn piesaistījusi 43 jaunus ārvalstu investīciju projektus, kas ir par 79% vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika sākti 24 jauni investīciju projekti. Šie jaunie projekti radījuši 2583 jaunas darba vietas, kas ir par 69% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina jaunākais EY investīciju pievilcības pētījums "EY Attractiveness Survey Europe", kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.
“Latvijai šis ir izcils rezultāts laikā, kad Eiropā kopumā jaunu investīciju projektu skaits samazinājās par 13%. Ļoti labi rezultāti ir arī Lietuvā, kurā pērn sākti 53 jauni investīciju projekti, kas gan ir nedaudz mazāk kā gadu iepriekš (60), bet Igaunijai pagājušais nav bijis labākais gads un reģistrēts 59% jaunu investīciju projektu kritums.
Salīdzinot Baltijas valstu sniegumu, interesanti atzīmēt, ka iezīmējas valstu specializācija, proti, Latvijā ir izteikti daudz jaunu investīciju ražošanā – 20 jauni projekti, kamēr Lietuvā vairāk ir investīciju izpētes un attīstības projektos, kādi bijuši 19. Abās valstīs ir aptuveni līdzīgas citu virzienu investīcijas,” saka EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs Guntars Krols.
Pēc jaunu ārvalstu investīciju projektu skaita uz vienu miljonu iedzīvotāju Latvija ierindojas augstajā ceturtajā vietā Eiropā, uzreiz aiz Monako, Īrijas un Luksemburgas,
kamēr Lietuva ir sestajā pozīcijā, bet Igaunija – piecpadsmitā. Pēc jaunradītu darba vietu skaita uz vienu miljonu iedzīvotāju Latvija ierindojas piektajā vietā – aiz Beļģijas, Lietuvas, Francijas un Īrijas.
EY pētījumā dati parāda, ka 68% investoru, kuriem jau ir klātbūtne Baltijā, plāno šogad to paplašināt. Šajā ziņā Baltijas valstu starpā atšķirības ir ļoti nelielas – šādi plāni ir 69% investoru Latvijā, 71% Lietuvā un 64% Igaunijā.
Digitālā ekonomika virzīs investīciju izaugsmi
Baltijā kopumā 62% investoru uzskata, ka nākotnes izaugsme investīciju piesaistē saistāma ar digitālo ekonomiku, proti, IT, telekomunikācijām un mediju nozarēm, kam seko mobilitātes nozare, kuru par nākotnes virzītāju uzskata 37% investoru, bet vēl 28% uzskata, ka investīcijas veiksmīgi tiks piesaistītas plaša patēriņa nozarēs, ieskaitot pārtikas ražošanas un lauksaimniecības jomās.
Latvijā digitālās ekonomikas nozīmi investīciju piesaistē izceļ 49% investoru, mobilitātes nozari – 38%, bet plaša patēriņa ražošanas nozares – 36%. Latvijā nedaudz augstāk kā citviet Baltijā tiek vērtēta arī enerģētikas nozare, kuru par potenciāli pievilcīgu uzskata 15% investoru, kamēr Igaunijā un Lietuvā to atzīmē vien 6%.
“Mūsu pētījums apstiprina, ka vairums investoru Baltijā jau plāno savas digitālās transformācijas programmas – to mums norādīja 56% investoru, bet vēl 17% jau to īsteno šobrīd vai ir nesen to pabeiguši.
Latvijā digitālās transformācijas ieceres šobrīd ir 68% ārvalstu investoru un likumsakarīgi, ka pārliecinošs vairākums ārvalstu investoru norāda, ka ieguldījumu plāniem svarīgas vai vismaz mēreni svarīgas ir valstī pieejamās digitālās prasmes – Latvijas gadījumā to norāda deviņi no desmit investoriem, kas saskan ar situāciju Baltijā kopumā,” saka Krols.
Nepieciešams turpināt attīstīt mērķtiecīgu investīciju piesaistes politiku
Tomēr pētījums iezīmē arī vairākus jautājumus, kas prasa uzmanību, piemēram, 58% Baltijas investoru uzskata, ka Latvijas pievilcība investīcijām tuvāko trīs gadu laikā pasliktināsies, kamēr tikai 33% domā, ka tā uzlabosies. Situācija ir nedaudz labāka Baltijā kopumā – šeit 42% respondentu sagaida Baltijas investīciju vides pievilcības pasliktinājumu un 37% domā, ka tā uzlabosies.
Līdztekus 73% investori ar klātbūtni Baltijā uzskata, ka Latvija nemaz vai drīzāk neīsteno investīciju politiku, kas pievilinātu jaunus ieguldījumus. Latvijas gadījumā šādu mērķtiecīgu politiku ir pamanījuši vien 27% investoru. Vislabākie rādītāji šajā ziņā ir Lietuvai, kur 60% investoru uzskata, ka valsts īsteno investīcijas veicinošu politiku, kamēr par Igauniju tā domā 36% respondentu.
Latvijas gadījumā situāciju varētu uzlabot jaunu investīciju atbalsta instrumentu ieviešana. Viens no piemēriem ir šogad ieviestais “Zaļā koridora” princips, kurš paredz samazināt administratīvos šķēršļus un būtiski paātrināt investīciju projektu realizācijas laiku.
