Kariņš pārliecināts par plašākas sadarbības iespējām starp Baltijas un Beniluksa valstīm

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. FOTO: Zane Bitere/LETA

Ceturtdien notika trīs Baltijas valstu un Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas (Beniluksa valstis) valdību vadītāju tikšanās, kurā Latviju pārstāvēja Kariņš.

Tikšanās laikā tika pārrunāti Baltijas un Beniluksa valstu sadarbības jautājumi, Covid-19 pandēmijas apkarošana, drošības politika, attiecības ar Krieviju un Austrumu Partnerības valstīm, kā arī Eiropas Savienības (ES) klimata politika un ES ekonomikas atjaunošana pēc pandēmijas.

Premjerministri uzsvēra, ka Baltijas un Beniluksa valstīm ir vienota izpratne par pamatvērtībām un tās ir līdzīgi domājošas virknē starptautiskās darba kārtības jautājumu. Baltijas un Beniluksa valstis veiksmīgi sadarbojas starptautiskajās organizācijās, tostarp NATO un ES, taču ir potenciāls sadarbību nākotnē paplašināt.

Premjerministri pārrunāja drošības politikas aktualitātes un gaidāmo NATO līderu samitu. Kariņš uzsvēra Transatlantiskās vienotības lielo nozīmi un to, ka NATO ir Eiropas drošības stūrakmens. "Spēcīga NATO kolektīvā aizsardzība ir pamatelements mūsu atbildē uz šodienas drošības izaicinājumiem. Mums ir jāturpina stiprināt sava drošība un jāpievērš lielāka uzmanība aizsardzības spēju palielināšanā pret hibrīddraudiem un dezinformāciju," pauda premjers.

Tāpat Ministru prezidents uzsvēra, ka ir nepieciešama vienota izpratne jautājumā par attiecību veidošanu ar Krieviju.

2

Viņš akcentēja, ka tiek sagaidīts, ka jūnijā plānotajā Eiropadomē tiks panākta vienošanās par dažādiem ilgtermiņa ES-Krievijas attiecību veidošanas scenārijiem.

Pārrunājot jautājumu par Austrumu partnerību, Kariņš uzsvēra, ka šim reģionam nepieciešams pievērst lielāku ES uzmanību. "Partnervalstīm ir jāturpina iesākto reformu īstenošana, savukārt ES ir jāpalīdz stiprināt Partnervalstu noturības spējas tādās jomās kā ekonomika, drošība un dezinformācija," uzskata Kariņš.

Premjerministri pārrunāja Covid-19 epidemioloģisko situāciju un vakcinācijas gaitu. Kariņš diskusijās uzsvēra, ka, lai arī situācija kopumā uzlabojas, joprojām vērojama satraucoša jauno Covid-19 variantu izplatība, tāpēc slimības izplatības ierobežojumu atcelšanai jābūt pārdomātai. Premjerministri pauda gandarījumu par progresu ES digitālā Covid-19 sertifikāta ieviešanā.

Jautājumā par ES klimata politiku premjerministri pārrunāja ES siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanas mērķu īstenošanu, tostarp drīzumā gaidāmo ES klimata likumdošanas pakotni. Premjers uzsvēra, ka Latvija pilnībā atbalsta ES ambiciozo SEG emisiju samazināšanas mērķi, taču, nosakot valstu individuāli sasniedzamos mērķus, jāņem vērā proporcionalitāte un valstu nacionālās situācijas.

Diskutējot par ekonomikas atjaunošanu pēc Covid-19 pandēmijas, premjerministri akcentēja Atjaunošanas un noturības mehānisma nozīmi un pauda cerību, ka dalībvalstu nacionālie plāni veicinās zaļo un digitālo transformāciju, kā arī veicinās reformas dalībvalstīs.

Uz augšu
Back