Reaģējot uz pārmetumiem, ministrija skaidro, kāpēc nepieciešami grozījumi iepirkumu likumā

Finanšu ministrs Jānis Reirs. FOTO: Edijs Pālens/LETA

Saskaroties ar pārmetumiem, ka grozījumi iepirkumu likumā sarežģīs iepirkuma procedūru, Finanšu ministrija skaidro, ka izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu godīgus un atklātus iepirkumus.

Šonedēļ vairāki valdības sociālie un sadarbības partneri, kā arī uzņēmumi un nozaru organizācijas parakstīja memorandu, apņemoties veidot Latvijā efektīvu un ilgtspējīgu publisko iepirkumu sistēmu, kas nodrošina godīgas konkurences apstākļus un taisnīgas iespējas ikvienam komersantam, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK).

Iniciatīva sākta, ņemot vērā paredzētās izmaiņas Publisko iepirkumu likumā, kuras, memoranda parakstītāju ieskatā, tikai vēl vairāk apgrūtinās un paildzinās iepirkuma procesu, radot neskaidrības un interpretācijas iespējas.

Tomēr FM skaidro, ka likumprojekts tika izstrādāts, ievērojot valdības apstiprināto rīcības plānu publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai, kas paredz pilnveidot informācijas pieejamību par publisko iepirkumu līgumiem, kā arī pilnveidot esošos kandidātu un pretendentu izslēgšanas iemeslus, lai dotu pasūtītājiem plašākas iespējas izslēgt no iepirkumiem negodprātīgus kandidātus un pretendentus.

Likumprojekts tika atbalstīts 2020.gada 27.oktobra Ministru kabineta sēdē, turklāt pirms likumprojekta izskatīšanas Ministru kabinetā FM šīs izmaiņas bija nodevusi saskaņošanai.

"Likumprojektā paredzētās izmaiņas kandidātu un pretendentu izslēgšanas iemeslos tika diskutēti ar ministrijām un sociālajiem partneriem gan saskaņošanas procesā, gan Valsts sekretāru sanāksmē, gan FM organizētajā diskusijā ar institūcijām un nozari pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām," informēja FM.

Ministrijā arī piebilda, ka, iesniedzot likumprojektu Ministru kabinetā, to bez iebildumiem atbalstīja LDDK, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Pašvaldību savienība. Tāpat FM norāda, ka pēc FM organizētās diskusijas pērn oktobrī tika panākta vienošanās par daļu no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas iebildumiem.

"Ievērojot diskusijas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā par kandidātu un pretendentu izslēgšanas nosacījumiem, FM izveidoja darba grupu likumprojektā iekļauto normu izvērtēšanai. Darba grupas četrās sēdēs tika izdiskutēti un izvērtēti jautājumi par labāko un atbilstošāko risinājumu kandidātu un pretendentu izslēgšanas nosacījumu regulējumam publiskajos iepirkumos," norādīja FM.

Pēc ministrijas sniegtās informācijas, darba grupā piedalījās gan iestādes, gan sociālie partneri, tostarp LDDK, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija, Finanšu nozares asociācija, Latvijas Būvuzņēmēju partnerība, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

"Darba grupas ietvaros visām pusēm tika nodrošināta iespēja izteikt savu viedokli, saņemt skaidrojumus un sniegt priekšlikumus kandidātu un pretendentu izslēgšanas nosacījumu labākam risinājumam. Darba grupas diskusiju rezultātā tika panākta vienošanās par vairākiem būtiskiem jautājumiem kā nodokļu saistību izpildes pārbaudes kārtības vienkāršošana, līgumu reģistra un izslēgšanas iemeslu regulējuma spēkā stāšanās laika noteikšana," pauda FM.

Ministrijā arī informēja, ka vairākās sēdēs tika diskutēts jautājums par visu apakšuzņēmēju pārbaudi attiecībā uz izslēgšanas iemesliem, kuru lielākā daļa darba grupas dalībnieku atbalstīja, vienlaikus daļa no darba grupas dalībniekiem vēlējās arī turpmāk izslēgšanas noteikumus, tostarp pārbaudi par nodokļu nomaksas saistību izpildi, neattiecināt uz daļu no apakšuzņēmējiem.

Darba grupas rezultātā izstrādātie priekšlikumi ar FM šā gada 26.maija vēstuli nosūtīti Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

"Atbilstoši Eiropas Komisijas aktuālajiem datiem, iepirkumu lēmumu pieņemšanas ātrums Latvijā ir mazāks nekā vidēji Eiropā. Likumprojektā paredzētie grozījumi neietekmētu iepirkumu procedūru ilgumu, turklāt izmaiņu mērķis ir risināt jautājumus, kas saistīti ar godīgu un atklātu iepirkumu norisi," uzsvēra ministrijā.

Jau vēstīts, ka Saeima februārī konceptuāli atbalstīja grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz pilnveidot pretendentu izslēgšanas kritērijus, lai tādējādi veicinātu kandidātu un pretendentu dalību publiskajos iepirkumos. Tāpat grozījumi paredz iekļaut likumā regulējumu par līgumu reģistru.

FM skaidroja, ka izmaiņas ir nepieciešamas, jo praksē bieži ir konstatēti gadījumi, kad pasūtītāja rīcībā ir tāda informācija par kandidātu vai pretendentu, kas liek apšaubīt viņu spējas izpildīt līgumu, bet pasūtītājam nav iespēju un līdzekļu šādu kandidātu vai pretendentu izslēgt no iepirkuma procedūras.

Uz augšu
Back