Bauskas novadā zemē ieraktais optiskais tīkls gadiem stāv neizmantots

FOTO: Pixabay

Valsts par gandrīz 80 miljoniem eiro pēdējos gados īsteno projektu, lai internetu ievilktu arī attālākajos valsts reģionos. Šāds tīkls desmitiem kilometru garumā jau gadiem ir ierakts zemē arī Bauskas novadā, bet tas joprojām netiek izmantots.

Interneta signālu var pārraidīt gan pa gaisu, kā to dara mobilie operatori, gan kabeļiem. Vietās, kas ir biezi apdzīvotas, atmaksājas ierakt zemē optiskos tīklus. Tas maksā dārgi, bet interneta signāls ir spēcīgs un stabils. Kur dzīvo mazāk cilvēku, kabeļus rakt neatmaksājas, tāpēc izdevīgāk ir uzstādīt bāzes stacijas torņos un interneta signālu raidīt pa gaisu. Savukārt vietās, kur iedzīvotāju ir pavisam maz, operatoriem nav izdevīgi ne vilkt kabeli, ne būvēt torņus.

Latvijā daudzviet joprojām ir šādi “baltie plankumi”, kur interneta signāls ir ļoti vājš vai gandrīz nekāds.

4

Lai problēmu risinātu Latvijas valsts radio un televīzijas centrs jeb LVRTC pirms 10 gadiem nolēma būvēt valstij piederošu platjoslas interneta tīklu. Projekts sadalīts vairākos posmos. Izmaksas ievērojamas - gandrīz 80 miljoni eiro.

Kad 2019.gadā tā ieviešanu revidēja Valsts kontrole, secinājumi bija skarbi - rezultāts ir slikts, jo veiktie ieguldījumi mājsaimniecības nav sasnieguši. Tobrīd bija zemē ierakti gandrīz 2300 kilometri optiskā kabeļa, bet izmantota tika vien puse. Dažus mēnešus amatā nostrādājušais satiksmes ministrs Tālis Linkaits secina - Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs vispirms optiskos kabeļus izbūvēja un tikai tad domāja, kurš tos izmantos. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra pat aptur projektam Eiropas naudu izmaksu. Linkaits sasauc akcionāru sapulci, lai LVRTC valdi atlaistu, bet viņi no amatiem aiziet paši.

Vislielākais klupšanas akmens platjoslas tīkla izveidē ir tā aizvešana līdz gala lietotājiem. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs ierok tūkstošiem kilometru kabeļus un uzstāda iekārtas, kam lietotāji paši pa tiešo slēgties klāt nevar, jo interneta tirgū valda konkurences prasības. Tāpēc ir jāatrod kāds interneta pakalpojumu sniedzējs, kurš par savu naudu ir ieinteresēts uzbūvēt šo pēdējo iztrūkstošo posmu, lai valsts radītajam tīklam varētu pieslēgties vietējie iedzīvotāji, uzņēmēji, skolas, slimnīcas, policija, ugunsdzēsēji. Kompānijām šāda tīkla izbūve maksā ļoti dārgi. Un, ja konkrētajā reģionā ir maz potenciālo interneta lietotāju, tad papildu kabeļu ierakšana rezultātā nozīmētu astronomiski augstas ikmēneša abonēšanas maksas. Turklāt LVRTC prasa maksāt arī nomas maksu par valsts tīkla izmantošanu.

Tas viss novedis pie tā, ka, piemēram, Bauskā optiskais tīkls ir ierakts zemē un tā arī gadiem stāv neizmantots.

4

Bauskas domes novada IT nodaļas vadītājs slēdz vaļā domes pagrabu, kur aiz vairākām atslēgām atrodas platjoslas interneta tīkla vietējais sadales punkts. No tā tālāk aiziet optiskais kabelis uz vairākām apdzīvotajām vietām novadā. Arī tur jau uzstādītas līdzīgas iekārtas, bet tīkls jau gadiem netiek izmantots.

Vecumnieku novads - apdzīvota vieta Bārbele. Domes priekšsēdētājs rāda LVRTC pirms trim gadiem uzstādītu platjoslas interneta sadales skapi. Tas atrodas dažus metrus no vietējās bibliotēkas logiem. Bet tam pieslēgties nav iespējams, jo nav interneta pakalpojumu sniedzēja, kas skapi savienotu ar bibliotēkas datoriem.

Kabeļtīkla būvniecība novadā turpinās. Viens no LVRTC plāniem, kā projektu saglābt, ir optisko dzīslu pievienot mobilo tīklu operatoru torņiem un tad interneta signālu pārraidīt pa gaisu.

Pirms gada sanāksmē Bauskas domē saaicināti visi atbildīgie un domājuši, kā optisko tīklu iedarbināt. Secināts - tā kā nu jau vairāk kā 3000 kilometru garajam tīklam valstī lietotāju ir maz, bet LVRTC tīkla uzturēšanas maksa nemainīgi ir ap pusmiljonu gadā, rēķinot uz vienu lietotāju, tā ir augsta. Tāpēc interesentu, lai tīklus sāktu lietot un interneta firmas gribētu ieguldīt, ir maz.

Kā Nekā Personīga apliecina Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdība, pēc tikšanās Bauskā tālāk sarunas par iespēju atrast pusmiljonu eiro, lai samazinātu nomas maksu par optiskā tīkla izmantošanu, nav notikušas. LVRTC gribot Latvijā izbūvēt līdz 4000 kilometru lielu tīklu un tikai tad rēķinās, cik un vai prasīt atbalstu no valsts, lai projektu padarītu uzņēmējiem interesantu.

Kā apliecina VARAM ministrija, optiskais tīkls drīz būs izmaksājis vairāk nekā 100 miljonus. No nākamā gada Latvija varēšot tērēt vēl 25 miljonus tīkla projekta saglābšanai. Liela daļa finansējuma paredzēta no tā saucamās Eiropas COVID atveseļošanas naudas.

LVRTC lepojas, ka vēl papildus esot ieplānoti 3 miljoni eiro, lai pieslēgtu lauku skolas. Nekā personīga rīcībā ir saraksts ar 22 skolām, kas šonedēļ ticis apspriests starp dažādām valsts iestādēm. Vairākās platjoslas tīkla izbūves laikā kabelis jau bijis aizvilkts līdz pašai skolai vai atrodas dažu desmitu metru attālumā. Un tur pieslēgšanas izmaksas nebūs milzīgas. Bet apspriešanā vērtēta arī, piemēram, Pededzes pamatskola Alūksnē, kur 21 kilometra jauna pieslēguma izbūve varētu izmaksāt 645 tūkstošus eiro. Sarunas par skolu sarakstu turpinās.

Kā liecina Latvijas Valsts radio un televīzijas centra mums sniegtās ziņas - platjoslas interneta otrajā kārtā lielāko daļu no 46 miljonu eiro pasūtījuma kabeļtīkla izbūvēšanai 30 miljonu apmērā saņēmis uzņēmums “Latvijas Energoceltnieks”. Kompānijas patiesā labuma guvējs ir būvnieku karteļa lietā iesaistītā uzņēmēja Gunta Rāvja dēls, šobrīd arī vairāku kompāniju holdinga “Skonto” vadītājs Rihards Rāvis.

Uz augšu
Back