Šveicieši negaidīti noraidījuši likumu par oglekļa dioksīda izmešu samazināšanu

Šveices prezidents Gijs Parmelēns FOTO: François WALSCHAERTS / various sources / AFP)

Šveicieši svētdien notikušajā referendumā līdz ar citām ekoloģiskajām iniciatīvām negaidot noraidījuši likumu par oglekļa dioksīda izmešu samazināšanu.

Pret likumu, kas paredz līdz 2030.gadam uz pusi samazināt CO2 izmešus salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni, nobalsojuši 51,6% vēlētāju.

Likums, ko valdība un parlaments bija gatavojis četrus gadus, būtu izsaucis benzīna un dīzeļdegvielas cenu paaugstināšanu, bet aviopasažieriem atkarībā no lidojuma attāluma papildus būtu bijis jāmaksā līdz par 120 frankiem (110 eiro) liela nodeva.

Līdz ar likuma noraidīšanu vairs nav skaidrs, vai un kā Šveice pildīs saistības, kas izriet no Parīzes klimata vienošanās.

Vēlētāji ar 61% balsu, sekojot valdības padomam, noraidījuši arī priekšlikumu aizliegt sintētiskos pesticīdus, kā arī to pārtikas produktu importu, kuru ražošanā šādi pesticīdi ir izmantoti.

Tikpat liels skaits šveiciešu balsojuši pret otru ar lauksaimniecību saistīto iniciatīvu, kas paredzēja subsīdijas piešķirt vienīgi tiem zemkopjiem, kuri neizmanto pesticīdus, samazina antibiotiku pielietošanu un uztur vienīgi tik daudz lopu, cik spēj pabarot ar pašu saražoto lopbarību.

Pārtikas rūpniecības nozares pārstāvji pirms referenduma brīdināja, ka abas lauksaimniecības iniciatīvas ievērojami sadārdzinās izejvielas. Piemēram, ja šokolādes ražošanai drīkstētu izmantot vienīgi kakao, kas audzēts bez pesticīdu pielietošanas, šokolādes cena pieaugtu par 30%.

Tikmēr pretrunīgi vērtētais likums par policijas pilnvaru paplašināšanu, lai cīnītos pret terorismu, guvis 57% vēlētāju atbalstu, tiem ignorējot ANO un cilvēktiesību organizācijas "Amnesty International" brīdinājumus.

Savukārt likumu, kas regulē kompensāciju izmaksu uzņēmumiem un kultūras darbiniekiem, kas cietušu no Covid-19 pandēmijas, atbalstījuši aptuveni 60% šveiciešu.

Tiek lēsts, ka ar pandēmiju saistītās palīdzības kopējais apjoms varētu sasniegt 35 miljardus franku (32 miljardus eiro).

Uz augšu
Back