Taivānas ārlietu ministrs: Mums jāgatavojas militāram konfliktam ar Ķīnu (14)

Šāds paziņojums sekojis nedēļu pēc tam, kad Taivāna paziņoja par lielāko Ķīnas militāro lidmašīnu iebrukumu Taivānas pašpasludinātajā Gaisa aizaedzības identifikācijas zonā. 28 Ķīnas kara lidmašīnas, ieskaitot iznīcinātājus un bumbvedējus, nepārkāpa Taivānas suverēno gaisa telpu vai starptautiskos tiešibu aktus, taču tas tiek uzskatīts par Ķīnas spēka demonstrējumu.

"Kā Taivānas lēmumu pieņēmēji mēs nevaram riskēt, mums jābūt gataviem," uzskata Vu.

Kad Ķīnas valdība saka, ka tā neatteiksies no spēka pielietošanas un tā rīko militārās mācības Taivānas tuvumā, mums drīzāk jātic, ka tas ir reāli," piebilda ministrs.

Vu ir Taivānas ārlietu ministrs kopš 2018.gada. Šā gada maijā kādā preses konferencē viņš izteicās, ka Taivāna cīnīsies "līdz pēdējai stundiņai", ja Ķīna tai uzbruks. Par šiem izteicieniem Pekina viņu nodēvēja par "fanātisku separātistu". 

""Taivānas neatkarības" apturēšana ir nepieciešams priekšnosacījums, lai uzturētu mierīgas pārrobežu attiecības. Džozefs Vu ir atkārtoti un augstprātīgi provocējis "Taivānas neatkarību"... mēs veiksim visus nepieciešamos pasāumus, lai stingri sodītu šādus "Taivānas neatkarības" fanātus uz mūžu saskaņā ar likumu," izteicās Ķīnas Taivānas lietu biroja pārstāve Žu Fengliana.

Vu savukārt komentējis, ka jūtas "pagodināts", ka Pekinas komunistiskās iestādes ir vērsušās pret viņu. "Autoritārisms nevar paciest patiesību. Ja viņi turpina teikt, ka vēlas mani vajāt līdz mūža galam, tas mani īsti neuztrauc," paziņoja ministrs.

Taivānā un kontintentālajā Ķīnā ir atsevišķas pārvaldes kopš pilsoņu kara beigām pirms vairāk nekā 70gadiem, tomēr Pekina turpina uzskatīt demokrātisko salu par neatņemamu tās teritorijas daļu, kaut arī Ķīnas Komunistiskā partija to nekad nav pārvaldījusi. Taivānā dzīvo aptuveni 24 miljoni cilvēku.

2019. gadā Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins aicināja Taivānu pieņemt “miermīlīgu atkalapvienošanos” ar kontinentālo Ķīnu, taču atteicās izslēgt spēka izmantošanu. Militārie draudi, it īpaši attiecībā uz to, ko komunistiskā partija dēvē par "separātistu" darbībām, joprojām pastāvīgi apdraud Taivānu.

Taivānas pašreizējā prezidente Tsai Ing-wen un viņas partija ir atkārtoti mudinājusi Pekinu atzīt Taivānas suverenitāti un tās iedzīvotāju vēlmes, un arī Vu uzskata, ka Taivāna nevar pieņemt apvienošanos ar Ķīnu, it īpaši tāpēc, ka notikumi Honkongā ir parādījuši, ka Taivānas suverenitātes aizsardzība ir izšķiroša, lai aizsargātu tās kā vienīgās ķīniešu valodā runājošās demokrātijas stāvokli pasaulē.

Honkongā notiekošo Vu nodēvējis par "moderno traģēdiju",

par piemēru minot Honkongas lielākā demokrātiju atbalstošā tabloīda "Apple Daily" slēgšanu, kas liecina par Ķīnas pieaugošo neiecietību pret brīvībām.

Vu norādīja, ka Taivānas iedzīvotāji vēlas saglabāt status quo: demokrātiski ievēlētu prezidentu un parlamentu, atsevišķus militāros spēkus un pilnvaras izsniegt savas vīzas un pases. "Status quo ietvers Taivānu, kuru nevada vai nepārvalda Ķīnas Tautas Republika," viņš teica.

Vienlaikus viņš arī uzsvēra, ka Taipeja ir gatava strādāt, lai panāktu mieru visā Taivānas šaurumā, un viņš aicināja Ķīnas līderus kopīgi censties panākt ilgtspējīgu un mierīgu līdzāspastāvēšanu. "Cilvēki šeit, Taivānā, vēlas mieru, un to vēlas arī Taivānas valdība. Bet, protams, lai dejotu tango, ir vajadzīgi divi," piebilda Taivānas Ārlietu ministrs. 

Līdztekus kara lidmašīnu nosūtīšanai Taivānas gaisa telpas tuvumā Vu apsūdzēja Ķīnu hibrīdkara piekopšanā, lai grautu sabiedrības uzticību demokrātijai salā.

"(Ķīna) izmanto kognitīvo karu, dezinformācijas kampaņas un militāru iebiedēšanu, lai radītu lielu satraukumu Taivānas iedzīvotāju vidū," sacīja Vu, vainojot Pekinas sponsorētas struktūras viltus ziņu publicēšanā, lai sašķeltu Taivānas iedzīvotājus, tostarp ziņojumus, kas pārspīlē salas Covid-19 bojāgājušo skaitu, un izplata dezinformāciju, ka ASV nolēmušas pret Covid-19 vakcinēt mājdzīvniekus, nevis ziedot vakcīnas Taivānai. 

Vu arī uzsvēra Taivānas nozīmi Ķīnas pieaugošajās teritoriālajās ambīcijās Dienvidķīnas jūrā un ārpus tās.

"Tas ir par ķīniešu autoritārismu, kas mēģina paplašināt savu ietekmi ... Tālu aiz tās robežām, pat rietumu puslodē," viņš piebilda.

"Viņi vēlas īstenot savu autoritāro varu un uzspiest autoritāro starptautisko kārtību."

Vu arī atgādināja, ka Ķīna militārajai jomai tērē 15 reizes vairāk naudas nekā Taivāna, lai vairotu un attīstītu tās militārās spējas. Tāpēc Taivānai jāliek Ķīnai saprast, ka "ir zināmas izmaksas, kas tai jāmaksā, ja viņi vēlas uzsākt karu pret Taivānu."