Mēs pērkam tikai tik, cik vajag, nevis vairāk, jo ir labāka cena. Agrāk ņēmu to, kam bija atlaides un divreiz vairāk, bet beigās es to otro pusi izmetu. Tas bija pirms gadiem septiņiem, tagad tā vairs nav.
Ja tev ir jāizvēlas starp diviem sastāva ziņā līdzvērtīgiem produktiem, vai iepakojumam ir nozīme?
Jā, es pavisam noteikti pievēršu uzmanību pārtikas iepakojumiem! Ļoti žēl, ka Latvijā it īpaši eco produkti tiek bagātīgi sapakoti. Skumjā realitāte ir tāda, ka iepakojumu izvēle mums ir ļoti maza. Ja es gribu eco pārslas, man ir divas izvēles iespējas, un vienas no tām ir jāņem. Šobrīd esmu Francijā, ieeju veikalā, un tur ir septiņu vai astoņu veidu eco pārslas, es varu izvēlēties, kurš iepakojums man patīk labāk un ir dabai draudzīgāks. Mūsu tirgū esam drusku tā kā ieslodzīti, jo mums nav daudz iespēju manevrēt, bet iepakojumam ir nozīme, jā, un veikalā ar to ir grūtāk.
Ja eju uz tirgu, ņemu līdzi savus traukus un tajos arī lūdzu iepakot produktus, tā mazinot paliekošo iespaidu, kādu iepakojums atstāj uz mūsu dzīvi, jo tā ir daudz par daudz.
Ja kāds vēlas spert pirmos soļus ceļā uz pārdomātāku iepirkšanos un pārtikas izmantošanu, ar ko tu viņam ieteiktu sākt?
Ejot uz veikalu vai tirgu, vai vienalga, kur dodamies iepirkties, ir jāveido saraksts ar receptēm, ko vēlamies pagatavot – brokastīs, pusdienās, vakariņās, ko nu katram vajag. Tad pēc šī saraksta arī iepērkamies un esam ceļā uz domāšanas maiņu.
“Es vēlos turpmāk dzīvot, nemetot ārā pārtiku.” Tā ir mana mantra, ko iesaku katram sev atgādināt.
Tajā brīdī, kad mainās mūsu domāšana, sākam skatīties uz produktiem citādi un arī radīt receptes citādi.
Tātad, ja izveidojam sarakstu ar četrām receptēm, kuras gribam pagatavot un pāri paliek produkti, noliekam tos uz galda un mēģinām saprast, ko katru dienu gatavosim. Tas, manuprāt, ir vienīgais veids, kā mainīt domāšanu. Ja to nedarīsim, tik un tā paslīdēs roka, bet šeit ir svarīgi ieslēgt domāšanu “es vairs negribu mest ārā pārtiku un izmantošu visu līdz pēdējam”.
UZZIŅA
Aptuveni trešdaļa no pasaulē saražotās pārtikas tiek izmesta. Pārtikas izmešana atkritumos nozīmē arī to, ka citi resursi, piemēram, ūdens, auglīga zeme, enerģija un darbaspēks, kas tika izmantoti pārtikas ražošanā, tiek nevajadzīgi izniekoti. Savukārt, pārtikas atkritumu mazināšana samazina nabadzību un badu, arī klimata pārmaiņas.
Tas, ka līdztekus pastāv aptaukošanās un bads, pārlieku liela dabas resursu izmantošana un milzīgs pārtikas atkritumu daudzums ir tikai daži no Pārtikas ilgtspējas indeksā (Food Sustainability Index) autoru Barila pārtikas un uztura centra fonda (Barilla Center for Food & Nutrition Foundation (BCFN)) identificētajiem paradoksiem.
Padomi, kā samazināt pārtikas atkritumus
1. Divreiz pārdomā, vai tiešām spēsi apēst visu, ko veikalā vēlies likt iepirkumu grozā.
2. Domā radoši, izmantojot pārpalikumus. Piemēram, no iepriekšējās dienas kartupeļu biezputras var pagatavot gardus plācenīšus, bet novārītos rīsus pievienot kāpostu tīteņu pildījumam.
3. Nepasniedz jau gatavas porcijas, bet ļauj ēdājiem pašiem izvēlēties, ko un cik likt uz šķīvja. Tā izvairīsies no pusizēstiem šķīvjiem, kuru saturs aizceļos uz miskasti.
4. Sasaldē pāri palikušo ēdienu. Pēc pāris dienām tu priecāsies, ka saldētavā ir krājumi, kurus atliks tikai atkausēt un uzsildīt.
5. Pāri palikušo ēdienu vai produktus ir iespējams nogādāt arī tuvākajai zupas virtuvei, dzīvnieku patversmei vai ievietot kādā no kopienas ledusskapjiem, kāds Rīgā darbojas, piemēram, Kaņepēs Kultūras centrā, bet "Facebook" lapā "Food pick-up point" atrodama informācija arī par kopienas skapjiem citās Latvijas pilsētās.
Raksts tapis sadarbībā ar Rimi Latvija.