Entomologs: Vēlais pavasaris un karstais laiks pamainījis atsevišķu kukaiņu izlidošanas laiku

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lauka maijvabole (Melolontha melolontha).
Lauka maijvabole (Melolontha melolontha). Foto: Edgars Priedītis/LETA

Vēlais pavasaris un karstais laiks pamainījis atsevišķu kukaiņu masveida izlidošanu, aģentūrai LETA atzina biologs, entomologs, Daugavpils Universitātes profesors un bijušais rektors Arvīds Barševskis.

Vēlā un aukstā pavasara dēļ ierastajā laikā šogad neesot izlidojušas maijvaboles. Tās parasti var atrast jau aprīļa beigās.

Barševskis atzina, ka siltumnīcā jau maija sākumā dažus šos kukaiņus ir redzējis. Taču aukstā laika dēļ maijvaboļu izlidošana notikusi vēlāk un vēl nesen bija iespējams atrast pa kādai maijvabolei.

Eksperts piebilda, ka vērojama arī jūnija vaboļu izlidošana, un arī šīs vaboles izlidojušas mazliet vēlāk nekā ierasts.

Arī sienāžu pagaidām esot ļoti maz.

Profesors piebilda, ka dabā viss notiek tā, kā dabā jābūt un katrs gads esot atšķirīgs. Arī šis esot citādāks. Piemēram, atsevišķas kukaiņu sugas, kuras viņš šajā laikā iecerējis sastapt ekspedīcijā Kurzemē, karstā laika dēļ vairs neesot sastopamas. Šos kukaiņus gluži pretēji iepriekš minētajām vabolēm ietekmējis tieši karstais laiks.

Savukārt to, ka cilvēki sūdzas par odu un knišļu intensīvākiem uzbrukumiem cilvēkiem, esot saistīts vien ar to, ka cilvēki vairāk uzturas dabā.

Barševskis gan atzina, ka Kurzemes ekspedīcija slaikā piedzīvojis tiešām ļoti daudz dunduru uzbrukumu. Šo kukaiņu šovasar esot ļoti daudz un tie "burtiski ēdot cilvēkus nost".

Eksperts norādīja, ka tas savukārt esot skaidrojams ar labvēlīgiem ziemošanas apstākļiem. Ziemā, lai gan esot bijis auksts, esot bijis daudz sniega, tādēļ kukaiņi pārziemojuši veiksmīgi.

Lai gan prognozes esot nepateicīgas, viņš prognozēja, ka sākoties augļu laikam, cilvēki daudz vairāk sastapsies ar lapsenēm. Un tas nebūs nekas īpašs vai neparasts. Tā notiekot katru gadu.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu