Igaunijai vēl tālu līdz "Ziemeļvalstu klubiņam" (6)

Netipiski skarbo viedokli par to, ka Igaunija nebūt nav iekļuvusi "Ziemeļvalstu klubiņā", viņš pamato ar vairākiem pēdējā laika lēmumiem. Pavasarī un vasarā igauņiem kā "auksta duša" bija Somijas vilcināšanās atjaunot brīvu darbaspēka migrāciju ar Igauniju. Un, kad Zviedrija pilnībā atvēra savas robežas Ziemeļvalstu pilsoņiem, pārējie Eiropas Savienības (ES) pilsoņi - tai skaitā igauņi - valstī varēja iebraukt ar negatīviem testiem, ja tiem nebija Covid-19 sertifikāta. Igaunijas Ārlietu ministrija varēja vien paraustīt plecus, un diplomāts Merts Volmers atzina, ka igauņi ir pārvērtējuši Igaunijas nozīmīgumu Zviedrijas acīs.

"Paaugstināts pašvērtējums ir viena no pavisam nedaudzajām lietām, kuras igauņiem netrūkst," raidorganizācijas vietnē publicētā viedokļrakstā pauž Kīslers. "Mums glaimo teju nepārtrauktās runas, ka Igaunija kuru katru brīdi kļūs par daļu no Ziemeļvalstīm. Un ka mūsu ziemeļu kaimiņi tajā ir tikpat ieinteresēti, cik mēs paši.

Taču patiesībā nedz Somija, nedz Zviedrija neuzskata, ka Igaunija ir īpašu attiecību vērta.

Ļoti labs kaimiņš - jā, bet ne tāds, kura dēļ uzņemties pat vismazāko risku. Mēs esam vajadzīgi kā drošības buferis starp Krieviju un Ziemeļvalstīm, taču esam pārāk mazi, pārāk nabadzīgi un mums ir atšķirīgs vēsturiskais fons. Igaunija ir viena no daudzām Centrālās un Austrumeiropas valstīm."

Kīslers norāda, ka Igaunijas valdības topošajos ziņojumos par savstarpējo sadarbību jāatspoguļo patiesā situācija, nevis tikai jāuzskaita "veiksmes stāsti".

Kā vienu no epizodēm, kurās spilgti iezīmējās šī tendence, Kīslers min prāmja "Estonia" katastrofu - tā izgaismoja "sāpīgo atziņu, ka Igaunija bez palīdzības būtu cietusi pilnīgu neveiksmi".

"Valstij trūka pilnīgi visa, sākot ar reaģēšanas spējām un beidzot ar glābšanai un izmeklēšanai nepieciešamo aprīkojumu," norāda Kīslers. "Zviedrijas valdības izlēmīgā rīcība, cenšoties aizklāt prāmja korpusu un saduļķot ūdeņus jautājumā par bruņojuma kravu transportēšanu norādīja tikai uz to, ka Igaunija netiek uzskatīta par līdzvērtīgu partneri."

Vēl cits piemērs ir skandināvu banku lielā apmēra naudas atmazgāšana Baltijas valstu filiālēs, norāda Kīslers.

Viņš atsaucas uz bijušā Igaunijas premjera un eirokomisāra Sīma Kallasa interviju raidorganizācijai ERR, kurā viņš teicis - lai arī Somija daudz palīdzējusi igauņiem, tā nekad nav Igaunijas dēļ uzņēmusies riskus. Somija oficiāli neiestājās par Igaunijas neatkarības atgūšanu, bija pret Igaunijas valūtas reformu un pēc iespējas ilgāk novilcināja bezvīzu režīma ieviešanu. Šī gada pavasarī Somija atkal paturēja savas robežas slēgtas igauņu darbaspēkam. 

"Lēmums iesaldēt darbaspēka migrāciju un ieviest daudz stingrākus ieceļošanas kritērijus netika pieņemts tāpēc, lai sodītu Igauniju. Mēs vienkārši Somijas valdībai nebijām tik svarīgi, lai par mums kā īpaši padomātu," raksta Kīslers.

"Vai mums vajadzētu bēdāties, ka netiekam uzskatīti par gana labiem Ziemeļvalstu klubiņam? Es domāju, ka patiesība vienmēr ir labāka par pašapmānu," viņš uzsver. "Pastāv cerība, ka, augot mūsu labklājībai un pamazām atstājot Austrumeiropas mentalitāti pagātnē, mūs arvien vairāk pieņems. Igauņi šobrīd ir apmēram tikpat bagāti kā somi 2010.gadā, tomēr

augošā labklājība nespēj noslēpt faktu, ka mūsu sabiedrība joprojām bieži demonstrē tās pašas idejas un uzvedību kā 1980.gadā, kad Igaunijā notika Maskavas olimpiādes burāšanas regate."

Kīslers norāda, ka Igaunijas vienīgie nelokāmie partneri ir Latvija un Lietuva. Pirmā īstā kopīgā Baltijas valstu krīze jau tiek risināta - tā ir nelegālo imigrantu plūsma no Baltkrievijas.

"Ja to skaits Lietuvā pieaugs līdz desmitiem tūkstošiem, mums nebūs citas izvēles, kā vien daļu izmitināt pie sevis. Nebūs laika gudrām runām un izteikumiem, ka bēgļiem jāiet atpakaļ, no kurienes nākuši. Lietuvas atstāšana likteņa varā būtu ne vien "auksta duša", kādu paši saņēmām no Somijas un Zviedrijas; tas būtu kā nolikt aisbergu Baltijas valstu pašā viducī. Un to mums vajag kā caurumu galvā," rezumē Kīslers.