Ir 21. gadsimts, un pasaules demokrātiskā sabiedrība arvien vairāk virzās pretim visu sociālo grupu vienlīdzībai, neatkarīgi no rases, seksuālās orientācijas vai reliģiskās piederības. Arī Latvijā tas ir aktuāls jautājums, kā padarīt vidi iekļaujošāku, nediskriminējot kādu sabiedrības daļu. Bankas “Swedbank” un uzņēmuma “Printful” pārstāvji pastāstīja, kā šajās organizācijās tiek īstenota iekļaujoša politika un kā to novērtē arī darbinieki.
“Draugiem Group” runasvīrs Jānis Palkavnieks stāsta, ka pēc tam, kad šī gada 13.janvārī uzņēmums diezgan spontāni izteica atbalstu "Dzīvesbiedri" iniciatīvai, kā arī parakstīja vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, neskaitāmi “Draugiem Group” komandas biedri teica, ka viņiem ir milzīgs lepnums strādāt šādā uzņēmumā, kurš stāv par savējiem cilvēktiesību jautājumos.
“Šī ir pirmā kompānija, kurā es strādāju, kas ir aktīvi pievērsusies dažādības jautājumam ar lielu cieņu. Es to ļoti novērtēju. Jūtos ļoti komfortabli savā darba vietā tieši tāds, kāds es esmu,” komentēja uzņēmuma darbinieks.
“Uzreiz sapratām, ka ar atbalsta balsi vien nepietiek, un maijā “Printful” sāka "Diversity month" (Dažādības mēnesi), kura ietvaros ne tikai pacēlām Progresa karogu pie mūsu uzņēmuma, bet arī vizuāli noformējām biroju ar plakātiem, multimediju saturu, uzlīmēm, organizējām online lekcijas ar LGBTQ+ kopienas pārstāvjiem, Eiroparlamenta deputātiem un psihologiem, kā arī veicām ziedojumus Kanādas, ASV un Spānijas LGBTQ+ organizācijām,” stāsta Palkavnieks.
Tāpat uzņēmums izveidoja un finansiāli atbalsta “Baltic Pride” veikalu un pirmo reizi piedalīsies praidā. Tas tādēļ, “ka “Printful” mērķis ir būt ikvienam, pastāvēt par iekļaujošu, pieņemošu un laipnu vidi ikvienam cilvēkam. Kopā esam stiprāki nekā tad, ja esam vienatnē. Mēs apvienojam dažādas perspektīvas kopā un mācāmies viens no otra laipnā un cieņpilnā ceļā”.
Savukārt “Swedbank Latvija” Personāla pārvaldes vadītāja Agita Jākobsone skaidro, ka banka īsteno vienotu dažādības un iekļaušanas politiku kopš 2015.gada.
“Mēs mērķtiecīgi strādājam pie iekļaujošas darba vides, dažādības izpratnes veicināšanas un dzimumlīdztiesīga atalgojuma. Pirms diviem gadiem bijām vieni no pirmajiem Latvijā, kas parakstīja Dažādības hartu, apņemoties kopā veidot labāku darba vidi. Mēs ticam, ka dažādība pievieno vērtību gan mums kā darbiniekiem, gan arī mūsu klientiem,” norāda Jākobsone.
Jākobsone skaidro, ka ““Swedbank” ir banka plašam iedzīvotāju un uzņēmumu lokam. Mūsu mērķis ir kalpot par piemēru jomās, kas saistītas ar klientu attiecībām, biznesa ētiku un atbildību par tādiem būtiskiem sociāliem jautājumiem kā dzimumu līdztiesība un dažādības un iekļaušanas principu atbalstīšana. Strādājot “Swedbank”, visiem darbiniekiem ir jābūt vienlīdzīgām iespējām. Mēs tiecamies būt vadošais uzņēmums dzimumu līdztiesības, dažādības un iekļaušanas jautājumos. Mūsu mērķis ir panākt, lai mūsu darbinieki “spoguļotu” mūsu klientu un tirgu dažādību, kurā banka darbojas.”
Ar dažādību un iekļaušanu “Swedbank” saprot, ka ikviens darbinieks ar savām spējām, kvalifikāciju un dzīves pieredzi ir līdzvērtīgs komandas pārstāvis.
Visiem darbiniekiem, neatkarīgi no dzimuma, etniskās izcelsmes, reliģijas vai citas pārliecības, vecuma, seksuālās orientācijas, dzimuma identitātes un dzimuma izpausmes vai fiziskajām spējām, ir jābūt vienlīdzīgām attīstības un karjeras izaugsmes iespējām.
Bankas darbinieku dažādība, papildus cilvēktiesību aspektam, ir neatsverama iespēja izmantot dažādas pieredzes un kompetences, līdz ar ko dažādības loma nepārtraukti ietekmē arī uzņēmuma rentabilitāti un stiprina “Swedbank” kā pievilcīgu darba devēju. Dzimumu līdztiesībai un dažādībai ir stratēģiska nozīme.
Bankas kolēģi vairāk novērtē ieguvumus, ko šī politika dod. Kopējā atmosfēra darba vidē ir ļoti atbalstoša, draudzīga un uz sadarbību vērsta. Īpaši no jaunajiem kolēģiem un bijušajiem kolēģiem saņemam daudz labu vārdu par darba vidi.
“Ir vēl virkne ieguvumu, kas saistīti ar mācību pieejamību, karjeras izaugsmes iespējām, privātās un darba dzīves līdzsvaru. Daudziem kolēģiem ir svarīga apziņa, ka banka iestājas par sabiedrībai nozīmīgām tēmām – finanšu pratība, atbalsts izglītībai un virknei organizāciju, kuras strādā ar tām sabiedrības grupām, kurām nepieciešama palīdzība (piemēram, sieviešu centrs “Marta”, bērnu un jauniešu centrs “Dardedze” u.c.),” norāda Jākobsone.
“To, ka dažādība pati par sevi arī ir “dažāda”, apliecina arī “Swedbank” atbalsts praidam. Tas ir radījis lielāku kolēģu interesi un aktivitāti nekā atbalsts citām iekļaušanas aktivitātēm – piemēram, bēgļu nodarbinātības programmai, senioru atbalstam vai izglītības jomas pārmaiņām. Bet tas arī ir saprotami, jo praida nozīme publiskā telpā un sabiedrībā kopumā arī ir ievērojami emocionālāka. Šajā gadījumā bankas darbinieki ir tieši tāds pats sabiedrības spogulis, tikai nelielākā mērogā. Lai skaidrotu bankas nostāju, īpaši rūpīgi strādājām pie iekšējās komunikācijas, atbildot uz kolēģu uzdotajiem jautājumiem un rīkojot diskusijas ar ekspertiem,” saka Jākobsone.
Tajā pašā laikā ir bijušas dažādas aktivitātes, kas ļāvušas kolēģiem labāk izprast iekļaušanas nozīmi, “iekāpjot cita kurpēs”. Piemēram, dažādības simulators ļāva labāk saprast klientu un kolēģu izjūtas, kuriem ir disleksija, vājdzirdība un veģetatīvā distonija. Tāpat arī nedzirdīgo vai vājdzirdīgo un neredzīgo vai vājredzīgo klientu kurpēs izdevās iekāpt, sadarbojoties ar šo cilvēku grupu nevalstiskajām organizācijām, kuras dalījās pieredzē, ko nozīmē vājredzīgam vai nedzirdīgam cilvēkam izmantot bankas pakalpojumus, bankomātus vai kodu kalkulatorus.
“Iekļaušanas politikas lielākā pievienotā vērtība ir gan izglītotāks uzņēmuma darbinieks, gan arī labāk saprasts uzņēmuma klients, kas dienas beigās ir galvenais uzņēmuma uzdevums – radīt vidi, kurā klientam ir ērti saņemt sev nepieciešamos pakalpojumus un darbiniekam ir ērti palīdzēt šos pakalpojumus nodrošināt,” skaidro Jākobsone.
Iekļaušanas politikas īstenošanai jau pašlaik notiek dažādi pasākumi, piemēram, atbalsts organizācijai “Gribu palīdzēt bēgļiem” un praktiskas pieredzes gūšana ar šāda dzīvesgājuma kolēģa integrēšanu, savā fokusā iekļaujot migrantu nodarbinātības izaicinājumus.
Vairāku gadu garumā tiek atbalstīta Disleksijas biedrība, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību arī bērniem ar disleksiju.
Covid-19 pandēmijas laikā tiek īstenota atbalsta programma “Stiprāki kopā”, kas sniedza finansiālu atbalstu organizācijām, kas strādā ar dažādām sabiedrības grupām - piemēram, sievietēm, kuras cietušas no vardarbības, sociāli mazaizsargātajām grupām utt.
Tiek stiprināta dažādības kompetence dažādības darbnīcās, kuras līdz šim ir apmeklējuši ap 500 bankas darbinieku. Darbnīcās tiek skaidrota dažādības nozīme un tiek dota iespēja mācīties atpazīt savus stereotipus un aizspriedumus, lai spētu pieņemt un gūt ieguvumus no dažādības.
“Mēs veicinām abu dzimumu pārstāvniecību visos bankas līmeņos un nodrošinām līdztiesīgu atalgojumu vīriešiem un sievietēm. “Swedbank” vadības komandā esam jau simboliski ieviesuši 40/60 principu. Tomēr visu bankas komandu veidošanā abu dzimumu vienādas pārstāvniecības princips nekad nebūs noteicošais, jo dažādība nav pašmērķis, primārais kritērijs ir darbinieku profesionalitāte,” norāda Jākobsone.
Vēl banka atbalsta dažādas organizācijas, palīdzot tām risināt sabiedrībā aktuālus jautājumus. Atbalstītas ir tādas organizācijas, kā MARTA, Dardedze, “Dots devējam atdodas“, Latvijas Samariešu apvienība “Paēdušai Latvijai”, Ziedot.lv, “Iespējamā misija”, POGA, “Dzīvnieku draugs”; “Gribu palīdzēt bēgļiem”; Sadarbība un dalība Baltic Pride 2021.
Jākobsone pauž, ka “uzņēmumu nozīme iekļaujošas politikas veicināšanā sabiedrībā ir ļoti svarīga. Uzņēmumi ir sabiedrības spogulis - tikai mazākā mērogā. Uzņēmums ir spējīgs iestāties par jautājumiem, ko individuālā līmenī cilvēks arī nevarētu izdarīt, ja baidītos saskarties ar nopēlumu vai kritiku. Papildus tam, uzņēmumi ne tikai iedrošina savus darbiniekus un aktualizē iekļaušanas jautājumu svarīgumu sabiedrībai, bet arī izglīto savus darbiniekus, veicinot diskusijas un palīdzot atbildēt uz jautājumiem, kas darbiniekiem rodas. Piemēram, ja daļa uzņēmuma darbinieku nespēj izprast kādas iekļaušanas politikas sastāvdaļu, uzņēmumam ir kapacitāte izveidot iekšēju diskusiju, uzaicinot ekspertus, kas palīdz atbildēt uz darbinieku jautājumiem.”
Lielisks piemērs ir vides apziņa. Uzņēmumi var parādīt priekšzīmi, tādējādi primāri iedrošinot savus darbiniekus, piemēram, šķirojot atkritumus, cenšoties samazināt savu CO2 pēdu vai iedrošinot lietot krāna ūdeni kā dzeramo ūdeni. Darbinieki, saskaroties ar šādiem jautājumiem, atgriežas savās mājsaimniecībās un bieži vien iedrošina arī savus ģimenes locekļus. Tāpēc uzņēmumiem ir jākalpo par pārmaiņu nesējiem, parādot, ka iekļaušana un dažādība ir nevis drauds, bet tieši otrādi – iespēja, kas palīdz kļūt efektīvākiem, empātiskākiem un drošākiem savu uzskatu aizstāvēšanā.
Uzņēmumiem arī ir lielāka iespēja veidot pārmaiņu diskusijas sabiedrībā, stāstot par savu pieredzi. Piemēram, “Baltic Pride 2021” ietvaros “Swedbank” atbalsta arī biznesa forumu, kurā mūsu uzņēmums kā viens no Dažādības hartas parakstītājiem var dalīties pieredzē ar citiem uzņēmumiem par iekļaujošas darba vides veidošanu.
Bieži vien uzņēmumi, kuri vēlas sākt veidot iekļaujošu darba vidi, nezina, ar ko sākt, un tad kāds, kurš var dalīties ar savu pieredzi, iedrošina arī citus sekot savam piemēram,” saka Jākobsone.
