Nauda runā ⟩ Nevajadzētu gaidīt, ka pār pašvaldībām nolīs zelta lietus

1. jūlijā spēkā stājās Administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Tomēr pašlaik ieguvumus no tās just vēl nevar, un rezultāti būs vērtējami ilgtermiņā. Vairāk par ATR ieguvumiem un nākotnes perspektīvām portāla TVNET un Re:TV raidījumā "Nauda Runā". 

Raidījumā piedalās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP), politologs Jānis Ikstens un karšu izdevniecības “Jāņa sēta” galvenais redaktors Jānis Turlajs.

Ko ATR ir devusi Latvijai no finansiālā aspekta?

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Plešs skaidro, ka šobrīd pašvaldības ir darba procesā un jūlijs ir pavadīts, sekojot, vai saistošo noteikumu pieņemšana un pārmaiņas notiek atbilstoši likumdošanai. Finansiālus ieguvumus varēs redzēt vēlāk.

“Atšķirības no skaitliskā viedokļa ir izdevies panākt ne tikai pašvaldību skaita samazināšanā. Iepriekš pašvaldībās ar mazāku cilvēku skaitu lielākas izmaksas tika veltītas administratīviem izdevumiem un izdevumiem, kas vajadzīgi pamatdarbībai. Maz tika veltīts attīstībai. Neskaitot Rīgu, 119 pašvaldību modelī atšķirība iedzīvotāju skaita ziņā bija 30 reizes, bet 43 pašvaldību modelī – astoņas reizes. Tas ir būtisks solis uz priekšu nevienlīdzības mazināšanā,” skaidro Plešs.

Arī Turlajs pauž, ka pagaidām ir pāragri runāt par finansiāliem ieguvumiem.

“Piemēram, pašvaldībās, kurās tika apvienoti septiņi novadi, ir jārunā par to, kā konsolidēt administratīvās pakalpojumu struktūras. Lielākais efekts būs pēc tam, kad tiks izveidota viena spēcīga struktūra. Mums vēl viss priekšā,” saka Turlajs.

1

“Man patīk skatīties konsolidētos pārskatus, un tajos redzam, ka 40% pašvaldību budžeta aiziet izglītībai. Līdz 20% ir ekonomiskā darbība un administrēšana ir 10-12%. Nevajadzētu gaidīt, ka pār pašvaldībām nolīs zelta lietus, jo tās summas, kas pašvaldībām bija veltītas, nebija ļoti lielas. Cerībām vajadzētu būt saprātīgām,” norāda Ikstens.

Izmaiņas pēc ATR īstenošanas

Reforma stājās 1. jūlijā, tāpēc mēneša laikā izjust kādas nopietnas pārmaiņas ir pāragri, jo pagaidām vēl notiek pakalpojumu un administratīvās struktūras pārkārtošana.

“Runājot par ieguvumiem, ko sagaidīt, pirmkārt būs finansiāli ieguvumi. Nopietnas pārkārtošanās būs arī izglītības sistēmā, un te tiešā mērā paļaujamies uz Latvijas Bankas analīzi. Šajā ziņā varam ieekonomēt līdz 180 miljoniem gadā, ko investēt attīstībā,” saka Plešs.

Vēl tiek strādāts pie tā, lai pēc reformas īstenošanas dažādi pakalpojumi būtu pieejamāki iedzīvotājiem – tie būtu tuvāk dzīvesvietai. Līdz 2023. gadā tiek plānots, lai katrā pagastā ir vienotais valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centrs, kur cilvēks var saņemt jebkāda veida valsts vai pašvaldību pakalpojumu, nebraucot uz novada administratīvo centru.

“Līdz 200 miljoniem eiro ceļu sakārtošanai ir liela summa, bet, ja mēs pieņemam, ka viena kilometra cena ir vairāki simti tūkstošu eiro, tad jārunā par salīdzinoši nelielu kilometru skaitu. Otrkārt zinām, ka Satiksmes ministrija ir izvirzījusi ambiciozo “autobāņu” projektu, kam arī būs nepieciešama nauda. Tad ir jautājums – vai virsroku ņems “autobāņi” vai vietējās nozīmes ceļi,” spriež Ikstens.

Runājot par ieguvumiem, Ikstens saka, ka būtu jāseko reformas iecerei – saliekot kopā dažādas pašvaldības, mazajās pašvaldībās būtu jābūt pieejamākiem sociālajiem pakalpojumiem, skolu tīklā būtu vieglāk pieņemt lēmumus, kuras skolas slēgt.

Turlajs bilst, ka ir jānotiek virknei nepopulāru lietu, lai varētu īstenot labas lietas. Tas ir attiecināms arī uz skolu tīkla sakārtošanu.

“Ja skatāmies uz 5.-9. klašu mācībām, tās notiek 550 Latvijas skolās. Divās trešdaļās šo skolu nav iespējams nokomplektēt paralēlklases, bet pusē skolu nevar nokomplektēt pat pilnu klasi ar 20 skolēniem.

Tas nozīmē, ka problēmas ir vismaz divās trešdaļās skolu. Izglītības un zinātnes ministrijas skolu optimizācijas plāns skar 42 skolas, kas nav pat desmitā daļa no kopējā skaita.

1

Tā ir darbības imitācija. Cerams, ka jaunā ministre pieies šai lietai daudz pragmatiskāk,” saka Turlajs.

Smiltenes novadā veiktais pētījums parāda, ka tur, veicot skolu tīkla sakārtošanu, būtu resurss skolotāju algas palielināt par pusotru reizi. Lolot ilūzijas un prasīt naudu no kopējā budžeta var, bet nekas nemainīsies, jo skolas tāpat paliks arvien tukšākas un piedāvās zemāku izglītības līmeni.

ATR un uzņēmējdarbība

Cilvēkkapitāls vairosies un palielināsies ilgtermiņā. Reformējot skolu tīklu un ceļot izglītības kvalitāti pašvaldībās, rezultātus var redzēt pēc 10-15 gadiem. Arī ceļu tīkla uzlabošana var uzlabot situāciju, jo uzņēmēji ir pauduši, ka sliktā ceļu kvalitāte ir trūkums, kas traucē biznesam. Tomēr uzņēmējiem būs ieguvumi.

“Līdz šim Latvijā ir bijusi ļoti sadrumstalota administratīvā sistēma ne tikai teritoriāli, bet arī nozaru ziņā. Uzņēmējam bija jābrauc uz vairākām pašvaldībām, lai atrisinātu kādus jautājumus. Tagad, piemēram, saimniecības vadītājam no Smiltenes pietiks braukt tikai uz Valmieru, lai atrisinātu kādus administratīvos jautājumus,” skaidro Turlajs.

“Uzņēmēji ir pauduši, ka lielāka administratīvā konsolidācija ļauj efektīvāk strādāt un vieglāk piesaistīt investīcijas. Pašvaldības kopš iepriekšējās reformas ir spējušas piesaistīt vairāk speciālistu, un tas notiks arī šobrīd,” norāda Plešs.

Pietiekami daudz pakalpojumu ir arī digitāli, un Covid-19 pandēmijas laikā valsts sektorā digitalizācija notikusi straujāk, un to novērtē arī uzņēmēji.

Ārvalstu investīciju kontekstā runājot, tām ir svarīgi, ka būs pieejams izglītots cilvēkkapitāls ilgtermiņā. Arī Eiropas Savienības fondu līdzekļiem būs noteikti konkrēti kritēriji, tas arī ļaus pašvaldībām darboties aktīvāk.

ATR un naudas plūsmas kontrole

Valsts institūcijām pārvaldīt 43 pašvaldības ir vieglāk nekā 119. Pašlaik varam redzēt, ka pašvaldībām ir dažādi izejas punkti, tādēļ arī būs nepieciešams laiks, lai samērotu līdzekļu plūsmu.

“Pašvaldībām būs jāveic rūpīgs darbs, lai jēgpilni šo naudu izmantotu. Kad pagājušā gadā tika pieņemti nepieciešamie ATR akti, izstrādājām metodiku, kā pašvaldībām organizēt pakalpojumu nodrošināšanu, kā īstenot kopējo administratīvo struktūru. Arī Valsts kontrole sekos līdzi, kā pašvaldības kārtos savu saimniecību, lai netiktu izšķērdēti līdzekļi,” norāda Plešs.

Pēdējos gados Valsts kontrole ir aktivizējusies, turklāt arī KNAB un VARAM turpina darbu.

“Personības loma vēsturē ir nozīmīga. Runa ir par to, kādi ir pašvaldību vadītāji vai uzņēmumu vadītāji un cik lielā mērā viņi ir gatavi godīgām darbībām. Ne jau naudas daudzums ir svarīgs, svarīgi ir aizpildīt dokumentāciju un veikt iepirkumus,” saka Ikstens.

Turlajs pauž, ka lielais izaicinājums Latvijā ir depopulācija. “Tas, ko gaidu no stratēģijām jaunajās pašvaldībās, lai tās būtu nevis rožainas atrakstīšanās, bet gan plāns, ko pašvaldības darīs, ņemot vērā sarūkošo iedzīvotāju skaitu, kas tiks darīts, lai tiktu galā ar sarūkošo nodokļu maksātāju bāzi. Pagaidām ir liels daudzums dokumentu, bet atslēgas atbildes tajos nav.”

VARAM līdz šim ir pārraudzījusi pašvaldību darbu, un atsevišķiem pašvaldību vadītājiem ir nācies zaudēt amatu nelikumīgas rīcības dēļ, kā, piemēram, Ikšķilē un Dundagā. Iepriekš citos sasaukumos ministrija nav auditējusi pašvaldību kapitālsabiedrības. Šādi auditi dod skaidru informāciju un bāzi, ko ministrija var sniegt pašvaldībai.

Pašvaldību vēlēšanas un zemā aktivitāte tajās

No juridiskā viedokļa nav problēmu, ka tajās piedalījās trešdaļa balsstiesīgo. Nav pamata apšaubīt vēlēšanu rezultātus, jo tā ir cilvēku izvēle – doties vai nedoties uz vēlēšanām, saka politologs.

“Lemjot par sarežģītiem un pretrunīgiem jautājumiem, tā puse, kas būs neapmierināta, varētu vilkt ārā argumentu, ka “jūs taču ievēlēja 30%, un ko jūs pārstāvat”. Var piekrist, ka līdzdalības kritums ir nozīmīga problēma, un tā ir saistāma ar nākamā gada Saeimas vēlēšanām. Joprojām zinām maz, kāpēc bija tik zema līdzdalība. Pagaidām nepārspīlētu zemās līdzdalības ietekmi uz pašvaldību vēlēšanām,” saka Ikstens.

Plešs saka, ka Latvija zemās līdzdalības jomā nav unikāla, jo arī citās Eiropas valstīs tā ir zināma problēma pašvaldību vēlēšanās.

“Mums ir jāskaidro, kas ir faktori un iemesli, kādēļ cilvēki neiet uz vēlēšanām. Mums jāstrādā pie risinājumiem, lai cilvēkus iesaistītu politiskajā procesā, jo, ja cilvēks jūt to saikni, tad arī rodas lielāka iniciatīva lēmumu pieņemšanā,” skaidro ministrs.

1

“Mani pārsteidza, cik maz informācijas cilvēkiem ir par to, kā notiek politiskais process, kā notiek valsts pārvalde. Tā ir vecākā sabiedrības daļa, kas augusi padomju laikos, kuriem “bāze ir palikusi vecā”, bet jauniešiem ir lielāka apziņa, ka viņu balss kaut ko maina. Vajadzētu skolās vairāk mācīt par to, kur nonāk nodokļos nomaksātā nauda un ka ar savu līdzdalību ir iespējams daudz ko mainīt,” norāda Turlajs.

FOTO: NEPLP/Publicitātes foto

Projektu finansē NEPLP no sabiedriskā pasūtījuma līdzekļiem

Uz augšu
Back