Kā nesekmīgs igauņu students radīja "Uber" konkurentu ar globālām ambīcijām

FOTO: Reuters / Scanpix

Lai sāktu savu jaunuzņēmumu, Tartu universitātes datorzinātņu students Markuss Villigs pameta mācības un aizņēmās no vecākiem vairāk nekā 4000 eiro. 2013. gadā 19 gadus vecais Villigs dibināja uzņēmumu “Taxify” (tagad “Bolt”). Piecus gadus vēlāk viņš kļuva par jaunāko miljarda dolāru vērtās kompānijas dibinātāju, ziņo “Forbes”.

Villigs stāsta, ka “veikt varoņdarbus uzņēmējdarbībā” viņu iedvesmoja cita starptautiska kompānija no Igaunijas - “Skype”. Tieši tur strādāja arī Markusa vecākais brālis, 39 gadus vecais Martins Villigs, bet par pirmajiem investoriem “Taxify” kļuva bijušie un esošie “Skype” darbinieki, kā arī biznesmeņi no Igaunijas, ASV un Āzijas, to vidū GPS navigācijas sistēmu kuģiem “Navirec” dibinātājs Tomass Bergmans. Markuss Villigs piesaistīja 100 000 dolāru vērtas investīcijas, kā arī ieguva 5000 eiro vērtu grantu no Igaunijas valdības programmas “Enterprise Estonia”.

“Taxify” dibināšanas brīdī Tallinā bija 35 nelieli taksometru parki. Tad, kad parādījās jaunais operators, kas piedāvāja pakalpojumus igauņu, krievu un angļu valodā, pieprasījums pēc kopbraukšanas pakalpojumiem bija ļoti augsts.

Trīs nedēļas pēc lietotnes darbības sākuma tai bija vairāk nekā 5500 lietotāju, bet sistēmā bija reģistrējušies 100 autovadītāji no Tallinas un Tartu. “Taxify” peļņa ik mēnesi auga par vidēji 55%.

Jau 2014. gadā taksometru serviss sāka saņemt lielas investīcijas un sāka darbu pie starptautiska mēroga ekspansijas. Investīciju fonda “TMT Investments” līdzdibinātājs Artjoms Injutins skaidro, ka “mums jau no pirmās tikšanās reizes ļoti patika Markuss Villigs – viņš ir ļoti mērķtiecīgs, harismātisks un uz biznesu vērts cilvēks. Viņš bija ļoti pārliecināts par sevi un saviem panākumiem, neraugoties uz nelielo vecumu. Turklāt projekts darbojās ne tikai Igaunijā, bet arī Latvijā un Lietuvā, un tā finansiālais novērtējums bija vairāk nekā adekvāts, un tas arī ietekmēja mūsu lēmumu par labu investīcijām šajā kompānijā”.

Igaunijā “Taxify” guva lielus panākumus, un ļoti drīz šīs kompānijas pakalpojumi bija pieejami arī Baltijas valstīs un Somijā. 2015. gadā pakalpojums kļuva pieejams Gruzijā, Polijā un Baltkrievijā. Tiesa gan, pēdējā no šīm valstīm nostiprināties neizdevās – 2017. gadā Markuss savā “Twitter” ierakstīja, ka “Taxify” Baltkrievijā vairs nestrādās. “Iespējams, ka nākotnē atkal tur būsim,” rakstīja Markuss. Jāpiebilst, ka “nākotne vēl nav pienākusi”.

2015. gadā “Taxify” kļuva par populārāko taksometru izsaukšanas lietotni Austrumeiropā un tas ļāva kompānijai sākt darbu uzreiz vairākos Rietumeiropas un Āfrikas tirgos. 2016. gadā pakalpojums kļuva pieejams Ukrainā, kur gan neizdevās izturēt konkurenci, ko sastādīja vietējais pakalpojumu sniedzējs “Uklon” un “Uber”.

2017. gada augustā “Didi Chuxing” investēja kompānijā summu, kas tika izmantota, lai sāktu darbu Londonas tirgū. Tomēr tas neizdevās, jo Lielbritānijas transporta darbinieku arodbiedrība sūdzējās, ka “Taxify” darbojas bez licences. Risināt ar likumdošanu un regulējumiem saistītos jautājumus jaunuzņēmumam nebija interesanti.

Tomēr tas neapturēja “Taxify” no tālākas ekspansijas un 2017. gada beigās tas sāka darbu Austrālijas lielākajās pilsētās. “Taxify” darbojās tirgos, kur priekšā jau bija līdzvērtīgi spēlētāji, un cenšoties konkurēt ar tiem, igauņu uzņēmums piedāvāja maksimāli samazinātas cenas, kā arī samazinātu komisijas maksu taksometru vadītājiem.

Arī Āfrikā atsevišķos reģionos cenu kari beidzās ar reālu vardarbību starp taksistiem – starp “jaunās skolas - “Taxify”” vadītājiem un “vecās – tradicionālās skolas” pārstāvjiem.

Tomēr aktīvā ekspansija ļāva piesaistīt jaunas investīcijas. 2018. gadā kompānija ieguva 175 miljonus dolāru vērtas investīcijas, un investoru vidū bija “Daimler” un “Didi Chuxing” - viens no lielākajiem globālajiem spēlētājiem kopbraukšanas tirgū.

Līdz ar to “Taxify” kļuva par “vienradzi”, tā vērtībai pārsniedzot vienu miljardu eiro, bet Markuss Villigs – par Eiropā jaunāko šāda veida kompānijas dibinātāju.

Šodien “Bolt” galvenā mītne atrodas Igaunijā, bet uzņēmumam ir daudzi izstrādātāji un datu apstrādes centri, kas darbojas arī Ungārijā un Polijā.

2018. gadā kompānijas peļņa bija 79,7 miljoni eiro, bet zaudējumi – 61 miljons. Iegūtā nauda tika ieguldīta uzņēmuma attīstībā. Uzņēmums paplašināja savu darbību, sākot elektrisko skrejriteņu nomu Parīzē, bet pēc gada Baltijā, Somijā un Dienvidāfrikā iedzīvotājiem tika piedāvāts “Bolt Food” ēdiena piegādes pakalpojums.

Jo vairāk kompānija centās, jo grūtāk tai bija cīnīties ar konkurenci arvien pieaugošajā taksometru tirgū. 2019. gadā uzņēmums nolēma veikt zīmola maiņu, lai neasociētos tikai ar pārvadājumiem. Tādējādi “Taxify” kļuva par “Bolt” (no angļu valodas - “zibens”).

Ar jauno vārdu uzņēmums atsāka darboties Londonā, paralēli sākot darbu Parīzē, Lisabonā un Sanktpēterburgā. Galvenie instrumenti cīņā pret konkurentiem joprojām bija cenu politika un zemās komisijas maksas.

2020. gada sākumā “Bolt” iekļuva “Financial Times” veidotajā 1000 Eiropas visātrāk augošo kompāniju reitingā. Pēc reitinga datiem, vidējais “Bolt” ikgadējais izaugsmes temps no 2015. līdz 2018. gadam bija 407%.

Pagājušajā pavasarī, kad visā Eiropā bija noteikti dažādi ierobežojumi, uzņēmums saņēma atbalstu no Igaunijas valdības, kas ļāva segt izmaksas par 500 darbiniekiem. Villigs šo situāciju sauc par nopietnāko krīzi kompānijas vēsturē, bet norāda, ka pašlaik kompānija ir tikusi galā ar “nelielo ugunsgrēku”.

2020. gada maijā “Bolt” piesaistīja vēl 100 miljonu eiro lielas investīcijas, un uzņēmuma vērtība sasniedza jau 1,7 miljardus eiro. 2020. gada decembrī “Bolt” piesaistīja vēl 182 miljonus eiro, kas ļāva sākt autovadītāju seju atpazīšanas tehnoloģijas izstrādi, kā arī programmatūras izstrādi, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību ļauj novērst avārijas.

Investori kā galveno “Bolt” spēku min pakalpojumu dažādību – pašlaik Igaunijas kompānija piedāvā ne tikai izsaukt taksometru, bet arī motociklu, skrejriteņu un velosipēdu nomu. Turklāt – tiek piedāvāts arī ēdiena piegādes pakalpojums un “Bolt Market”, kas ļauj saņemt produktus no veikaliem 15 minūšu laikā.

Injutins norāda, ka “Bolt” izdevīgi ir palielināt tirgus daļu vietās, kur uzņēmums jau ir spēcīgs, piemēram, Eiropas un Āfrikas valstīs.

“Pirmais tirgus piedāvā milzīgas finanses, bet otrajā tirgū ir ļoti strauja izaugsme. Pēc Villiga vārdiem, lai nostiprinātu pozīcijas, kompānijai būs vajadzīgi vēl vairāki miljardi dolāru. Bet šādā gadījumā uzņēmums var kļūt jau par globāla mēroga spēlētāju,” saka Injutins.

“Bolt” nav problēmu ar uzņēmuma vadītāju – par Markusu Villigu labprāt raksta arī pasaules prese. Iedvesmojošais stāsts par nesekmīgu studentu, kas radījis milzīgu un veiksmīgu kompāniju, vienmēr ir žurnālistu redzeslokā. Tomēr pats Villigs uz lauriem neguļ un dalās ar savu panākumu atslēgu.

Tā, piemēram, intervijā “Business Insider” igauņu uzņēmējs atklāja, ka “panākumu pamatā ir veselīgs miegs un piecu kilometru garas pastaigas ik dienas, kas ļauj efektīvi strādāt 12 stundas diennaktī.”

Arī investori tic Villigam. “TMT Investment” stratēģiskais direktors Hermans Kapluns norāda, ka uzņēmumam ir pat lielāks potenciāls nekā “Uber”, jo ““Bolt” nav uzdevums tērēties par jebkādām iniciatīvām, piemēram, uz bezpilota un lidojošu auto izstrādi”.

Tajā pašā laikā Markuss Villigs plāno piesaistīt vēl vairāk investīcijas, jo “Bolt” grasās kļūt par “superlietotni”, kas piedāvās virkni pakalpojumus dažādās nozarēs.

“Mēs saprotam, ka lai kļūtu par vēl labākiem savā tirgū, mums būs vajadzīgi miljardi. Pretējā gadījumā pārāk lēni virzīsimies pretim savu mērķu sasniegšanai,” pauž Villigs.

Uz augšu
Back