Saeimā plāno izskatīt "Būvnieku karteļa" ietekmi uz valsts budžetu (4)

Saeimas ēka.
Saeimas ēka. Foto: Edijs Pālens/LETA

Nākamnedēļ Saeimas komisijās deputāti turpinās skatīt būvnieku karteļa lietu, kā arī strādās pie grozījumiem, kas paredz nelikumīgi iegūtu mākslas darbu ievešanas aizliegumu.

Otrdien, 31.augustā, plkst.10 daļēji attālinātā sēdē Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā kā otrais darba kārtības jautājums būs grozījumi likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību", kuros paredzēts aizliegt ievest Latvijā un no valsts izvest nelikumīgi iegūtus mākslas un antikvāros priekšmetus, kā arī tos nelikumīgi glabāt un tirgot.

Tajā pašā dienā plkst.12 daļēji attālinātā sēdē Publisko izdevumu un revīzijas komisija paredzējusi turpināt skatīt jautājumu par būvniecības uzņēmumu karteli, vērtējot tā ietekmi uz valsts budžetu un piešķirtajiem Eiropas Savienības (ES) fonda finanšu līdzekļiem.

Uz Publisko izdevumu komisijas sēdi aicināti Finanšu ministrijas, Centrālā finanšu un līgumu aģentūras (CFLA), Tieslietu ministrijas, Valsts kontroles un Konkurences padomes (KP) pārstāvji.

Kā ziņots, par būvnieku karteļa realizētajiem ES līdzfinansētiem projektiem būs jāpiemēro vismaz 18 miljonu eiro finanšu korekcija vismaz 25 projektos, informē CFLA.

Jau ziņots, ka KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16,65 miljonu eiro apmērā. Starp KP desmit sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks".

Tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņkalnā, KNAB ēka, Mežaparka Lielā estrāde un citi. Karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686,9 miljoni eiro.

Svarīgākais
Uz augšu