Uz darbu četras dienas nedēļā: galvenie secinājumi par saīsinātā darba laika modeli

FOTO: Unsplash

Četras darba dienas nedēļā – ik pa laikam šī tēma ir aktuāla vairākās pasaules valstīs un organizācijās, kas izmēģina, kā ir strādāt par vienu dienu mazāk nekā ierasts. Pagaidām viennozīmīgas atbildes par ieguvumiem vai zaudējumiem nav.

Kā būtu, ja modinātājs skanētu tikai četrus rītus nedēļā, nevis piecus? Un kā ar trīs dienu ilgu nedēļas nogali, kad laiku veltīt atpūtai, ģimenei un hobijiem? Vai šāda veida nedēļas modelim būtu vieta modernajā industriālajā pasaulē?

Šie ir jautājumi, par kuriem tiek diskutēts, tiek veikti pētījumi, un vairākās pasaules valstīs un kompānijās ir notikuši aktīvi izmēģinājumi, lai redzētu, kāds darba nedēļas modelis ir vislabākais.

“Deutsche Welle” apkopoja rezultātus no vairākām valstīm, lai saprastu – ir šādam modelim nākotne vai nav.

Skotija

Skotija diskusijā par četru dienu darba nedēļu iesaistījās ar aptauju, ko veica Sabiedriskās politikas izpētes institūts (IPPR) un kurā noskaidrots, ka 83% respondentu labprāt darbā pavadītu četras dienas, nevis piecas dienas, kā tas ir līdz šim.

Arī Skotijas valdībai ir plāni izmēģināt šo modeli dzīvē. Valdošā Skotijas Nacionālā partija paziņoja, ka jau drīzumā uzņēmumos varētu tikt noteikta četru dienu darba nedēļa. Skotijas neatkarību atbalstošā partija norāda, ka atbalsta šo eksperimentu, kurā strādājošie varētu strādāt īsāku laiku, saglabājot esošo darba algu.

Tādējādi “Skotija varētu kļūt par ļoti augsta līmeņa labklājības ekonomiku”, pauda IPPR vecākā pētniece Reičela Stethema.

3

Viņa skaidroja, ka izmēģinājumus ir nepieciešams paplašināt dažādos sektoros, piemēram, tirdzniecībā, tehnoloģiju nozarē, kā arī viesmīlībā, lai redzētu, kā katrā nozarē mainās darbs, ja darba laiks ir saīsināts. Īsākas darba nedēļas izmēģinājumi noteikti būtu ieviešami arī policijas, veselības aprūpes un citu strādājošo vidū, kuri strādā ilgas darba maiņas.

“Skotijai būs iespējams izveidot savu darba modeli pēc tam, kad izmēģinājumos redzēsim, kādu ietekmi uz katru nozari atstāj četru dienu darba nedēļas modelis,” sacīja Stethema.

Islande

No 2015. līdz 2019. gadam valsts veica pasaulē lielāko četru darba dienu modeļu izmēģinājumu. Strādājošajiem ierasto 40 stundu vietā bija jāstrādā 35-36 darba stundas.

Pētnieki uzsver, ka šie izmēģinājumi vainagojušies panākumiem. Tā rezultātā vairāk nekā 80% strādājošo Islandē dod priekšroku īsākām darba stundām, saglabājot esošo algu.

3

Islandes ekonomikas sistēma ir daļa no “Ziemeļu labklājības modeļa”. Tas nozīmē, ka valsts saviem pilsoņiem piedāvā daudzus sociālos labumus. Ekonomikā ir vērojami elementi gan no kapitālisma, gan no sociālisma modeļiem, apvienojot tos struktūrā, kas paredz cilvēkiem ļaut strādāt īsākas darba stundas.

Japāna

Šogad Japānas valdība paziņoja par plānu, kā palīdzēt iedzīvotājiem sasniegt labāku darba – privātās dzīves balansu. Ņemot vērā jaunās ekonomikas politikas vadlīnijas, strādājošie var izvēlēties – strādāt četras vai piecas dienas.

Ir atsevišķi iemesli, kādēļ Japānai tas būtu ļoti vērtīgi. Japānā nāves iemesls nereti ir “karoshi”, jeb pārstrādāšanās. Cilvēki, kas strādā ļoti daudz virsstundu, ļoti bieži saslimst pārslodzes dēļ vai arī apsver domu par pašnāvībām (tās arī tiek veiktas).

2019. gadā “Microsoft” Japānas nodaļa izmēģināja modeli, ka visas piektdienas augustā bija “īpaši apmaksātā brīvdienas”. Šāds gājiens palielināja darbinieku produktivitāti par 40%, un tā rezultātā augusts kompānijai iezīmējās kā ļoti efektīvs mēnesis.

Spānija

Šī Dienvideiropas valsts plāno veikt četru darba dienu nedēļas izmēģinājumu visos valsts reģionos. Tādēļ valdība ir apstiprinājusi trīs gadu ilgu pilotprojekta plānu.

Valsts nelielā kreisā spārna partija “Mas Pais” aicina šo eksperimentu veikt jau kopš pandēmijas sākuma. Tieši pandēmija pierādīja, cik svarīga ir elastība darba vietā, tāpēc valdība piekrita šādam piedāvājumam.

“Kopš pēdējās darba dienas īsināšanas ir pagājuši vairāk nekā 100 gadi,” sacīja Spānijas premjerministrs Pedro Sančezs. Atsaucoties uz aģentūru “Bloomberg”, simtiem Spānijas uzņēmumu ir gatavas pievienoties programmai, lai pārliecinātos, vai četru dienu modelis ir izdevīgs ilgākā termiņā.

Zviedrija

Valsts reakcija uz vairākiem eksperimentiem ir bijusi neviennozīmīga. Kopš 2015. gada ir noritējuši vairāki eksperimenti, pētot īsāku darba stundu ietekmi uz darbu. Sākotnējā ideja esot bijusi piedāvāt strādājošajiem strādāt piecas sešu stundu darba dienas, nevis četras astoņu stundu darba dienas.

“Ne visiem patika ideja maksāt par šo izmēģinājumu. Mēs nevaram maksāt cilvēkiem par to, ka viņi nestrādā,” 2016. gadā “New York Times” teica kāds politiķis.

3

Tomēr bija arī savi panākumi. Piemēram, universitātes slimnīcā, ortopēdijas nodaļā vairāk nekā 80 māsiņas un ārsti sāka strādāt sešas stundas dienā un pieņēma darbā jaunus speciālistus, lai pacienti nejustu izmaiņas darbā. Medicīnas personāla atsauksmes bija ļoti pozitīvas. Tomēr – šis eksperiments saskārās ar ļoti lielu kritiku, tāpēc netika turpināts.

Vācija

Vācija jau pašlaik var lepoties ar vienu no īsākajām darba nedēļām Eiropā. Atsaucoties uz Pasaules Ekonomikas forumu, vidējā darba nedēļa šajā valstī ir 34,2 stundas. Tomēr – joprojām ir aicinājumi vēl vairāk mazināt darba stundas.

2020. gadā valsts lielākā tirdzniecības apvienība “IG Metall” aicināja noteikt īsāku darba laiku, argumentējot to ar faktu, ka tas līdzēs izvairīties no nevajadzīgas dīkstāves un ļaus saglabāt darbiniekus.

Šīs organizācijas līderis sacīja, ka “kompānijas bija ieinteresētas mazināt darba stundas, nevis atlaist darbiniekus.” Tomēr, vai šādi pasākumi tiks ieviesti, pagaidām vēl nav zināms.

Uz augšu
Back