Ražošanas kapacitātes trūkums kā šķērslis eksporta tirgus iekarošanai

Dāvis Linde FOTO: Publicitātes foto

Lai gan Latvijā ir plaša alus izvēle un vairākas mazās alus darītavas, mums joprojām ir, uz ko tiekties. Šobrīd nelielo "craft" alus darītavu produkcija, lielākoties, paliek Latvijas tirgū, raksta alus darītavas "Ziemeļu Enkurs" īpašnieks un vadītājs Dāvis Linde. 

“Ziemeļu enkuram” vasarās nākas pat atteikt pasūtījumiem, jo ražošanas kapacitāte tik tikko spēj apmierināt pieprasījumu. Lai iekarotu ārvalstu tirgus, pagaidām nav pietiekami lielu ražošanas apjomu.

"Pie mums ir ļoti daudz alus darītavu, tomēr aizvien ir vieta attīstībai. Raugoties nākamo piecu gadu griezumā, varam prognozēt, ka konkurence paplašināsies un klāt nāks jauni ražotāji, bet, protams, kāds arī neizturēs konkurenci un beigs darbību. Viss atkarīgs gan no ražošanas apjomiem, gan kvalitātes. Arī produktu kvalitātes ziņā mums ir vieta izaugsmei – vienlaikus tirgū ir gan pasaules kvalitātes "craft" darītavas, gan vidēja līmeņa kvalitātes produkti," norāda Linde. 

Lielākais izaicinājums ir darīšanā

Konkurss “Mežpils prove” lieliski palīdz jaunām alus darītavām spert pirmos soļus – tieši ar šo konkursu sākās “Ziemeļu enkura” stāsts.

"Piedalījos vienu reizi un tiku finālā, piedaloties nākamajā reizē, jau apsolīju, ka uzvaras gadījumā tiks atvērts brūzis. Un tā arī notika. Alus ražošana lielā mērā neatšķiras no citiem biznesa veidiem – sākums nevienam nav viegls, tomēr, ja ir degsme, viss izdosies.

Alus darīšana nav NASA zinātne – protams, ražošanā ir konkrētas formulas un nedaudz radošā aspekta, atkarībā no alus veida, bet lielākais izaicinājums ir darīšanā.

Ja ir vēlme darīt, nāks arī viss pārējais. Galvenais ir izbaudīt procesu, kad gaisā jūtama iesala smarža un telpā kļūst silti," saka Linde. 

Augstāka cena ne vienmēr nozīmē arī izcilu kvalitāti

Neraugoties uz plašo piedāvājumu, jāsaka, ka patērēji aizvien vēlas lielāku izvēli. Turklāt, Latvijas alus baudītājs ir gatavs maksāt arī vairāk, ja pretī saņem augstas kvalitātes produktu.

"Arī es pats ik pa laikam iegādājos dārgākas cenu kategorijas alu, lai atrastu jaunas garšas un idejas. Šeit gan jāatceras, ka, runājot par alu, līdzīgi kā par daudziem produktiem, kvalitāte var atšķirties no ekspektācijām.

Augstāka cena ne vienmēr nozīmē arī izcilu kvalitāti – etiķetes var būt daudz un dažādas, bet, baudot alu, daudz ko izšķir gaume. Katram alum ir savs stils, katrai darītavai – savas firmas zīmes, saka Linde. 

 Piemēram, IPA galvenā iezīme ir rūgtums, ko rada lielais apiņu daudzums. Pagaršojot pirmo reizi, tas var šķist pārāk rūgts, tomēr, ar katru nākamo reizi atklājas jaunas garšu nianses, apiņu aromāts ievelk un alus vairs nešķiet tik rūgta.

Vasarā – augļu ali, ziemā – stiprāki

Alus ir dzēriens, kam var būt daudz un dažādas garšas, kā arī garšu papildinājumi. Ir novērots, ka vasarā cilvēkiem patīk arī augļu ali ar dažādām garšām – mango, melleņu, aveņu, marakujas u.tml. Ziemā priekšroka tiek dota stiprākiem aliem, IPA u.c.

"Esam eksperimentējuši ar dažādām piedevām, radot pat ķirbju alu, kas ir ļoti populārs ASV, bet Latvijā nebija tik ļoti pieprasīts. Jāpiezīmē, ka “Ziemeļu enkura” ražotais alus paliek Latvijā. Lai gan nenoliedzami gribētos iekarot arī eksporta tirgus, pagaidām trūkst ražošanas jaudas," skaidro Linde.

Mazie ražotāji savas receptes neslēpj

"Lai radītu jaunas garšas, idejas nereti aizgūstam no citām valstīm. Pats alu brūvēju jau desmit gadus. Ja kāda garša iepatīkas, mēģinu to atkārtot, vismaz radīt kaut ko līdzīgu.

Tas ir interesants produkts, jo nevar uztaisīt divus identiskus alus, pat neraugoties uz to, ka mazie ražotāji savas receptes neslēpj un labprāt dalās.

Lai gan no vienas puses visi esam konkurenti, tajā pašā laikā palīdzam un atbalstam viens otru. Tāpat apmaināmies ar informāciju par labākajām izejvielām – “Ziemeļu enkurā” tiek izmantots angļu vai vācu iesals, raugs no Francijas vai Beļģijas, vietējās ogas, eksotiskākos augļus, protams, importējam. Apiņi gan nāk no visas pasaules – ASV, Austrālijas u.c," saka Linde. 

Ja runā par pieprasījumu pēc "craft" alus, tad var prognozēt, ka interese par to nezudīs arī nākotnē. Tā nav tikai īslaicīga modes tendence. Lai saprastu, kas nākotnē gaidāms Latvijā, atliek ielūkoties ASV tendencēs – "craft" alus kultūrā viņi aptuveni par desmit gadiem apsteidz mūs.

Uz augšu
Back