Kamēr vairākas Eiropas valstis plāno atcelt ierobežojumus un atsākt dzīvot kā pirms pandēmijas, Latvija gatavojas Covid saslimstības vilnim. Tas būs ievērojami lielāks nekā pagājušajā ziemā, un arī slimnīcā nonāks daudz vairāk cilvēku. Saskaņā ar matemātiskiem modeļiem turpmākajos trīs mēnešos nomirs ap tūkstoti cilvēku, vēsta Nekā Personīga.
To mainītu tikai strauja vakcinācija, tomēr radikālu risinājumu, kā to panākt, aizvien nav. Politiķi un amatpersonas atmetuši ar roku obligātai vakcinācijai atsevišķās profesijās. Pat vakcīnu loterija un ideja par informatīviem bukletiem iedzīvotāju pastkastēs dienas gaismu tā arī neieraudzīja.
Šonedēļ Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca un Daugavpils reģionālā slimnīca izsludināja ārkārtas stāvokli. Covid pacientu plūsma kļuva pārāk intensīva. Rīgas Austrumu slimnīca apturējusi plānveida operācijas, Daugavpils cer, ka no tā izdosies izvairīties.
Daugavpils slimnīca brīdina sabiedrību, ka tai beidzot jāsāk ievērot vismaz tie ierobežojumi, kas pašlaik ir spēkā. Tāpat ārkārtas stāvoklis ir arī signāls politiķiem un ierēdņiem Rīgā iesaistīt Covid pacientu ārstēšanā visu līmeņu slimnīcas.
Vairākos zemāka līmeņa stacionāros arī ir iespēja atvērt Covid nodaļas. Visas šīs izmaiņas nozīmē to, ka vieglāki pacienti no Rīgas universitāšu slimnīcām tiks pārvesti uz Cēsīm, Ogri un citiem stacionāriem.
Līdzšinējā Covid pacientu mirstība Latvijā bijusi augstāka nekā lielākajā daļā Eiropas. Speciālisti to skaidro ar nepietiekamu ambulatoro aprūpi un vietu trūkumu slimnīcās. Tās nespēja uzņemt visus, un daļa senioru nomira bez palīdzības.
Latvijas hospitāļi vienlaikus var ārstēt līdz 1500 Covid slimniekiem. Tas joprojām nozīmē, ka jāaptur plānveida pacientu aprūpe. Veselības ministrija uzskata, ka robežu mēs sasniegsim oktobra vidū vai beigās. Vašingtonas Universitātes pētījumu centra modelis gan prognozē, ka ap to laiku slimnīcās būs jau ap 2300 cilvēku, un aptuveni 900 no viņiem būs nepieciešama intensīvā aprūpe. Latvijas kapacitāte ir 300. Tā ir atkarīga nevis no pieejamās platības vai aprīkojuma, bet mediķu skaita.
"Nekā personīga" iepriekš izmantotie datu modeļi piepildījās pilnībā. Ja matemātiķu aprēķini arī tagad ir pareizi, trešo daļu Covid pacientu slimnīcas nevarēs uzņemt.
Vienīgie veidi, kā ietekmēt drūmās prognozes turpmākajos trīs mēnešos, ir stingri pārvietošanās ierobežojumi vai vakcinācija. Latvijas mērķis bija līdz vasaras beigām sapotēt vismaz 70% iedzīvotāju. Bet jau jūnijā bija skaidrs, ka to nesasniegs.
Citās Eiropas Savienības valstīs ar risinājumu meklēšanu veicies labāk. Desmit dalībvalstīs vismaz vienu poti saņēmuši vairāk nekā 70% iedzīvotāju. Latvijā - mazāk nekā puse cilvēku. Tas ir piektais sliktākais rādītājs savienībā. Jaunais mērķis ir 70% sasniegt līdz gada beigām.
Visvairāk vakcinēto ir bijušajā Rūjienas novadā, vismazāk - Riebiņu novadā. Latgalē vakcinēta ir tikai ceturtā daļa cilvēku. Te valda bailes no RNS tipa vakcīnām - "Pfizer" un "Modernas". Cilvēki vēlas tradicionālo vakcīnu, Latvijā pieejama ir tikai "Janssen". Taču šo poti ražotājs piegādā ļoti mazos apjomos.
Aptuveni pirms gada Krievijas mediji izvērsa aktīvu kampaņu pret RNS vakcīnām. Stāstīja, ka tās izmaina gēnu struktūru, izteica aizdomas par to drošumu. Tradicionālās vektora vakcīnas, kāda ir arī Krievijā ražotā "Sputņik", slavēja kā drošas.
Nacionālais veselības dienests tagad sadarbojas ar reģionālajiem medijiem, kas atspoguļo Covid izslimojušo stāstus, ekspertu viedokļus. Drīzumā iedzīvotāju uzrunāšanai piesaistīs arī nevalstiskās organizācijas. Līdz oktobrim vakcinācijas procesā iesaistīs pilnīgi visus ģimenes ārstus.
Atbildīgās amatpersonas arī sola turpināt iedzīvotāju apzvanīšanu ar personīgu aicinājumu vakcinēties. Līdz šim pierunāt izdevies tikai ap 10% uzrunāto, tomēr izrādās, ka daļa no tiem, kas no vakcīnas atteikušies, vēlāk tomēr pārdomājuši un atnākuši.
Lielākais slimības uzliesmojumu risks ir vietās, kur pulcējas liels nevakcinētu cilvēku skaits. Tātad arī skolās, jo bērniem līdz 12 gadu vecumam vakcīna vēl nav pieejama. Taču Izglītības un zinātnes ministrija aizvien nav apkopojusi arī datus par to, cik kurā skolā ir vakcinētu un nevakcinētu darbinieku.