Latvijas labumi, par kuriem sapņo latvieši ārzemēs

FOTO: Jana Raševica - Gamidova

Latvijā joprojām galvenie faktori, kas nereti nosaka pircēju izvēli par labu importētajai pārtikai, ir pašmāju produktu augstā cena un salīdzinoši nelielais piedāvājums, bet ārzemēs mītošajiem tautiešiem ir pavisam cits skatījums. Viņi Latvijas labumus tur zelta vērtē un sapņo par brīdi, kad varēs iekosties ar sviestu pārziestā rudzu rikā, noskrubināt kūpinātu reņģi vai izcelt no kastes ar pūdercukuru apbirdinātu zefīru.

Ar mērķi atbalstīt Latvijas pārtikas ražotājus un audzēt Latvijas labklājību, sadarbībā ar Rimi Latvija kampaņas “Audzē Latviju” ietvaros veicām aptauju “Facebook” grupā "Latvieši UK gatavo", lai noskaidrotu, kādas tad ir Latvijas īpašās garšas un unikālie produkti, par kuriem domājot, ārzemēs dzīvojošie latvieši pat nakts vidū var pamosties ar pilnu muti siekalām.

“Mēs ģimenē tērējam tiešām lielu naudu, Anglijas poļu veikalos pērkot latviešu preces. Gadās, ka ieskrienam pēc rupjmaizes, bet izejam ar sešiem maisiņiem un 60-80-100 mārciņu rēķinu. Bet nu garšīgi!” teic Madars Ozoliņš, atklājot arī ģimenes iecienītāko Latvijas produktu sarakstu. “Visbiežāk pērkam rupjmaizi, krējumu, kefīru, “Brīvā viļņa” marinētās siļķu filejas, doktordesas, pelmeņus, “Amberfish” šprotes, “Spilvas” zirnīšus un marinētos gurķīšus, štovētos vai skābētos “Dimdiņkāpostus”, reizēm boršča vai soļankas sagataves burciņās, barankas un prjaņikus pie tējas, “Selgas” cepumus, tomātu mērces, miltus, “Dobeles dzirnavnieka” kviešu miltus, griķus. Uz Jāņiem - latviešu alu, bet nu tas gan ir nesamērīgi dārgs, Bauskas tumšais nu jau iet gandrīz pie trīs mārciņām pudelē. Arī čipsus - Ādažu tomātu, pa reizei kādu “Laimas” šokolādi vai konfektes. (..) Reizēm ieved veikalā arī pēc latviešu modes žāvētas vistiņas.”

“Vienmēr, lidojot prom no Latvijas, viena mugursoma ir pilna ar “Kāruma” sieriņiem. Tad vēl Talsu siera ritulis, kārtīgs rupjmaizes kukulis un vafeļu torte “Moka”. Neiztikt arī bez Ādažu čipsiem. Šprotes. Nu tas tāds standartiņš, kas vienmēr ir mūsu ceļasomās, vai arī ko palūdz atvest, ja kāds brauc ciemos vai sūta paku no Latvijas,” situāciju ieskicē grupas dalībniece Ketija Alksne.

Kādi tad ir citu ārzemēs dzīvojošo latviešu iecienītākie Latvijas labumi? Lūk, aptaujas rezultātu kopsavilkums!

Pirmajā vietā - maize

Par spīti tam, ka nu jau daudzviet Anglijā Latvijā ražotus produktus var nopirkt poļu un leišu bodītēs, tomēr joprojām ne viss ir pieejams.

Kārotāko produktu topā stabilu pirmo vietu ieņem maize – daudzi norāda, ka, prombraucot no dzimtenes, čemodānā vienmēr atvēl vietu pāris rupjmaizes vai saldskābmaizes kukulīšiem.

33

“Tik daudzus gadus dzīvojot Skotijā, jau esam pielāgojušies, bet joprojām bez īstas rupjmaizes nevaru izdzīvot,” atzīst Sanita Berģe.

Piena produkti

Arī tādus tradicionālos piena produktus kā rūgušpiens, rjaženka, biezpiens un skābais krējums ārzemju veikalos atrast ir pagrūti vai pat neiespējami. Un sarakstu var turpināt: ķimeņu siers, siera desa, siera bumbas eļļas marinādē, glazēti saldie sieriņi un saldais biezpiens ar rozīnēm – arī šos Latvijas ražotāju unikālos meistarstiķus varam baudīt ar lepnumu un vest kā ciemakukuli.

“No tādām "standarta lietām", kam vienmēr jābūt mājās, - skābais krējums 25%, rupjmaizes un majonēze "Francis",” - tā Annija.

“Latvijas veikalos ir tik daudz dažādu firmu biezpiena sieriņi! Pagājušo reizi, kad biju te, es apstulbu - saskaitīju ap 35 veidus. Nu protams, no katra pa diviem ņemu un dabūju piepirkt klāt bagāžu!”

33

atklāj Sarma Grīna.

Gaļa un zivis

"Kūpināta vista vai skumbrija vienmēr liek siekalām sarasties mutē. Tie tādi īstie Latvijas gardumi, no kuriem grūti atteikties," teic Annija, un viņai piekrīt daudzi, atzīstot, ka visvairāk pietrūkst tradicionālo kūpinājumu. Nu kas gan var būt labāks par kreftīgi iemarinētu un nokūpinātu cauraudzīti vai sulīgu vistiņu?!

“Parasti vedu no mājām kūpinātus produktus, it īpaši patīk “rimčika” auksti kūpinātā krūtiņa, ribiņas zupām. Draugi ir sajūsmā, ka uztaisu ķiplokmaizītes un dodu smeķēt gaļiņu,” pieredze dalās Gerda Gūtmane.

Izrādās, Latvijas labumus spēj novērtēt ne tikai latvieši.

“Nu jau arī mans angļu kaimiņš priecājas par kārtīgu kūpināto gaļiņu, balzamu un dzērvenēm pūdercukurā.”

33

- tā Anete Ozola.

Arī zivis ir viena no latviešu ēdienkartes pamatvērtībām. Foruma dalībnieki min tādus produktus kā šprotes, marinētas reņģes ar sīpoliem, ceptus nēģus, līdakas galertu, sālītas siļķes, kā arī kūpinātus labumus: butes, lašu vēderiņus, lucīšus, karpu ar ķiplokiem, skumbrijas ar sieru un leģendāro “Rojas delikatesi”.

“Vedu vakuumā ievalcētu žāvētu karpu no Centrāltirgus un foreļu ikrus, kūpinātu gaļu, kūpinātu vistu un “Rīgas ķilavas” garšvielu sālījumā,” savu must have sarakstu ieskicē Kristine Bergmane.

Našķi un dzērieni

Saldo kārumu un dzērienu saraksta favorītos ierindojas “Laimas” ražojumi – zefīrs, šokolāde un konfektes, "Selgas" cepumi un vafeles, vafeļu tortes, “Cielaviņa”, "Gotiņas”, “Svetlanas”, kukurūzas nūjiņas, iesala ekstrakts, kā arī tradicionālās kūkas: vēja kūkas ar biezpiena krēmu, “Vecrīgas”, eklēri, medus kūkas. No dzērieniem – cigoriņu un miežu kafija, kvass, “Veselības” dzēriens.

“Laimas zefīrs - #nopirkšuvienmēr, vienalga uz kādas diētas, hematogēns brūnajā papīrītī. Dažreiz arī “Dobeles dzirnavnieka” maizes zupas sauso maisījumu nopērku vairākas paciņas,” - tā Vineta Vīksna.

“No Latvijas braucot, vienmēr, vienmēr “Cielaviņa ir manā somā! Vienu reizi sanāca pat divas ielikt rokas bagāžā,” neslēpj Vita Akmentiņa.

Linda Mikiško ar nožēlu atzīst, ka Anglijā vēl neesot atradusi ekvivalentu "Bārbeles" konfektēm.

Karina Bērziņa stāsta:

“Pacienājām angļu draugus ar kvasu, vecam vīram asaras saskrēja acīs - bērnības garša, mamma esot ko ļoti līdzīgu gatavojusi, ļoti slavēja "Kāruma" sieriņus un mūsu šokolādes konfektes.

33

Savukārt Sigita Babra atklāj, ka angļi esot sajūsmā arī par mūsu smilšu mīklas riekstiņiem ar iebiezinātā piena pildījumu.

No sāļajiem našķiem visbiežāk tiek pieminēti speķa pīrāgi, buljona pīrādziņi, rauga mīklas picas, ķiploku grauzdiņi, "Ādažu" un “Pērnes” čipsi. Interesanti, ka ārzemju veikalu plauktos nav nopērkams arī rasols, siļķe “kažokā” un citi trauciņos safasētie salāti, kurus esam tik ļoti iecienījuši.

Dabas veltes

Ārzemēs dzīvojošie neslēpj, ka pietrūkst ne tikai veikalos nopērkamo ražojumu, bet arī Latvijas sēņu, ogu, kaņepju sviesta, zāļu tēju, bērzu sulu, dzidro ābolu, mājas ievārījumu un konservējumu, medus, cūku pupu un citu dabas velšu, kuras var izbaudīt tikai Latvijā, turklāt bieži vien - tikai attiecīgajā sezonā, sarūpējot tās pašu spēkiem.

“Braucot ar mašīnu, obligāti vedu lielo spaini ar medu, ķiplokus un omes burciņas ar gardumiem.”

33

- tā Agnese.

“Visvairāk kārojas tās lietas, kuras te nevar dabūt, un dažreiz tās nav ēstas gadiem ilgi: cukurīši un dzidrie āboli, svaigas meža zemenītes, meža sēnes.. Par saulsardzeņu karbonādi laikam būtu gatava dvēseli atdot,” saka Lana Stančika.

***

Cerams, ka Latvijas pircējiem ārvalstīs dzīvojošo latviešu pieredze liks aizdomāties par pašmāju ražojumu unikalitāti un nākamreiz, apmeklējot veikalu, izvēlēties vietējās izcelsmes produktus, šādi palīdzot audzēt arī valsts labklājību. Jo vietējā ražojuma pārtikas izvēlei ir pavisam reāls pienesums Latvijas ekonomikā, no kura ieguvējs ir ikviens.

Raksts tapis sadarbībā ar RIMI.

Uz augšu
Back