Muižniece: Nākamā gada budžetā ir panākts sen gaidīts atspēriens zinātnes jomā

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece Mežaparka Lielās estrādes apmeklējuma laikā, kurā iepazīstas ar ekspluatācijā nodotiem Mežaparka Lielās estrādes B2 posmā īstenotajiem būvniecības objektiem. FOTO: Paula Čurkste/LETA

Pateicoties Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānotajam budžetam 2022.gadā, papildu finansējums dos atspērienu zinātnei, palielinās augstākās izglītības pieejamību un cels skolotāju algas, piektdien Ministru kabineta ārkārtas sēdē apgalvoja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP).

Ministre pauda gandarījumu, ka valdībai izdevās panākt vienošanos par nākamā gada budžetu. Politiķe atzīmēja, ka kolēģiem valdībā bija atbalstoša izpratne par izglītības resorā nozīmīgiem jautājumiem, kas ļāvis nodrošināt Ministru kabineta uzņemtās saistības un apņemtās prioritātes.

No IZM papildus piešķirtajiem 41,6 miljoniem eiro Muižniece izcēla, ka nākamajā budžetā ir panākts sen gaidīts atspēriens zinātnes jomā. Kopš 2008.gada, kad zinātne piedzīvoja būtisku finansējuma kritumu, tā neesot spējusi īsti atkopties. Kā uzsvēra ministre, pēdējos četros gados nav palielināts zinātnes bāzes finansējums, tāpēc ar papildu investīciju 7,6 miljonu apmērā sperts solis uz priekšu. Līdz ar šo finansējuma palielinājumu zinātnes bāzes finansējums palielināšoties par 32%.

Šai investīcijai klāt nāk trīs miljoni eiro, kurus ieguldīs fundamentālo un lietišķo pētījumu programmā, lai Latvijas zinātne arvien vairāk var fokusēties tieši uz Latvijai nozīmīgiem pētījumiem, kas savukārt sniegs pienesumu komerclietojamu produktu un tehnoloģiju radīšanai.

Kā otru nozīmīgāko panākumu Muižniece izcēla augstākās izglītības pieejamības veicināšanu, tostarp stipendiju apmēra palielināšanu un studiju kreditēšanu turpināšanu. Ministre atgādināja, ka studentu stipendijas nav pārskatītas 17 gadus, līdz ar to pieaugums gaidāms par 40%, sasniedzot 140 eiro.

Savukārt kā trešo panākumu Muižniece atzīmēja investīcijas sportā un pedagogu, tostarp pirmsskolas izglītības pedagogu, atalgojumu palielināšanu. Īpaši viņa izcēla 150% pieaugumu darbā ar jaunatnes veicināšanu. Viņas ieskatā, darba ar jaunatni ir kļuvis īpaši aktuāls pandēmijas krīzē, kas ir kalpojis kā mehānisms kritiski domājošas un līdzatbildīgas sabiedrības veidošanā.

Tāpat politiķe atzīmēja nelielos papildu ieguldījumus asistentu pakalpojumu nodrošināšanā, kas esot pozitīvs signāls arvien vairāk iekļaujošas izglītības veidošanā. Atzinīgi novērtēti arī ieguldījumi jauno eksāmenu izveidošanā, kas ļaus turpināt jaunā mācību satura reformu.

Jau ziņots, ka kopumā valdības noteiktajām prioritātēm 2022.gadā paredzēti papildus līdzekļi 696,8 miljonu eiro apmērā, piektdien ārkārtas sēdē nolēma valdība.

Kopumā šo papildus finansējumu veido gan koriģētā fiskālā telpa 311 miljonu eiro apmērā, gan plānotās investīcijas, gan līdzekļi Covid-19 seku novēršanai.

Papildus līdzekļi paredzēti ar valsts drošību saistītiem pasākumiem, pieņemto lēmumu un saistību izpildei, kā arī citiem nozīmīgiem prioritārajiem pasākumiem veselības, izglītības, iekšlietu un citās nozarēs. 2022.gada valsts budžeta mērķis ir veicināt turpmāku ekonomikas izaugsmi, iedzīvotāju labklājību, kā arī atsevišķu nozaru attīstību.

Uz augšu
Back