Raidījumā par telefonkrāpniecību diskutē Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks Dmitrijs Homenko, Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers un Finanšu nozares asociācijas krāpšanu ierobežošanas darba grupas vadītājs, “Luminor” bankas krāpšanas novēršanas vecākais speciālists Anrijs Šmits.

Telefonkrāpniecība un tās tendences

Pēdējo četru gadu laikā telefonkrāpniecības fenomenu raksturo viena īpašība – zvanu centri. Tie atrodas ārpus Latvijas teritorijas – trešajās valstīs, kas izvēlētas apzināti.

“Policijas un tiesībsargājošo iestāžu vidū ir noslēgti līgumi par sadarbību, tāpat ir arī konvencija par kiberdrošību. Valstis, kurās atrodas zvanu centri, nav ratificējušas konvenciju, tāpat arī sadarbība varētu būt labāka. Respektīvi, noziedznieki ir pasargājuši sevi un padarījuši tiesībsargājošajām iestādēm grūtāku uzdevumu – aizsniegties līdz krāpniekiem. Tāpēc mēs vairāk redzam šo izpausmi, kad tiek izmantotas legalizācijas shēmas, lai izkrāpto naudu monetizētu un novirzītu tālākiem tēriņiem,” stāsta Homenko.

Pirms trīs gadiem zvanu centri bija koncentrējušies uz cilvēku uzrunāšanu ieguldīt apšaubāmās finanšu shēmās, kur tika solīts 20-25% pieaugums. Savukārt cilvēkiem tika rādīta “multfilma” jeb grafiki, kā pieaug viņu uzkrājumi. Šeit nostrādāja cilvēku vēlme nopelnīt vairāk. Ilgā periodā – līdz pat pusgadam cilvēki saprata, ka šo naudu nav iespējams izņemt no apšaubāmās platformas.

Vēl viens fenomens ir pārcēlies no zvaniem uz sociālajiem tīkliem jeb tā saucamais DPD un “Omnivas” fenomens, kad zvanu centru darbinieki no ārzemēm ir sākuši uzrunāt tirgotājus ar lūgumu pārdot preci un aizsūtīt to ar kurjerdienestu. Sākotnēji zaudējumi šajās shēmās nebija tik lieli, jo vairāk tika izkrāpti karšu dati.

“Nākamais posms šim fenomenam ir Smart ID informācijas izkrāpšana, kas ir ļāvis noziedzniekiem piekļūt cietušā kontam un līdz ar to – rīkoties ar cietušā kontā pieejamajiem līdzekļiem. Šis fenomens ir mazinājies, tagad pēdējo četru mēnešu laikā aktuālāka tendence ir ziņa par tūlīt it kā gaidāmu naudas iesaldēšanu,” saka Homenko.

Šis fenomens turpina izplatīties, un šeit galvenais ir pārsteiguma efekts, ka cilvēks tiek šokēts, un faktiski visa naudas noņemšana, pārskaitīšana un kustība notiek telefonzvana laikā. Cilvēks nepaspēj atjēgties un telefonsarunas laikā ievada PIN1 un PIN2, īpaši neiedziļinoties, kas notiek.

“Varbūt bija arī kāda ceļojumu nauda, kas tika krāta, bet šogad nekur īpaši aizbraukt nevarēja. Šī nauda sākumā tika novirzīta viltus brokeriem, tāpēc cilvēki tika vervēti, lai naudu izkrāptu tādā veidā. Pašlaik šāda veida krāpšana piedzīvo norietu, taču atslābt nedrīkst, un šī situācija var mainīties. Labs piemērs ir Igaunija, kur ir iespējams izņemt otrā pensiju līmeņa uzkrājumu. Un attiecībā uz to krāpnieki aktivizējas. Kur parādās nauda, tur parādās krāpnieki,” saka Šmits.

Visa pamatā ir zināšanas, kuras nevari iegūt divu minūšu laikā – telefonsarunā. Ir jāpadomā par situācijām, kas iepriekš tika raksturotas.

“Ja jums reiz piezvanīs tad, kad esat noguruši vai neesat pamodušies, un teiks, ka konti tiks bloķēti, - skaidrs, ka tajā brīdī prāta spējas nebūs īpaši asas un būs bažas zaudēt to naudu, kas ir kontā, un jūs būsiet mazāk racionāli nekā laikā, kad prāts ir visasākais. Vēl jau ir arī dažādi triki, kas tiek izmantoti šajās situācijās – piemēram, arī citā valodā runājot, tu parādi, ka tev rūp, un vēl ir ierobežotais laiks, kas negatīvi spēlē uz emocijām,” norāda Austers.

“Tam var ticēt, taču vienreiz var gadīties, ka esi noguris vai būs citas problēmas dzīvē. Ne jau visi uzķeras, bet mans minējums ir tāds, ka krāpniekiem tīri nejauši var izdoties apmuļķot kādu cilvēku. Tāpēc nebūšu augstprātīgs un varu teikt, ka arī ar mani tā var notikt. Es internetu lietoju 30 gadus, un man arī ir bijuši brīži, kad esmu bijis ļoti tuvu, lai izdarītu muļķības, piemēram, pazaudētu paroles. Tāpēc zinu, ka arī mani var uzķert, un ir jāzina, kāda būs mana rīcība tālāk,” saka Austers.

Krāpnieku portrets

Tā ir augsti organizēta noziedzība, kurā ir savi “treniņu centri”, kur tiek apmācīti zvanu centru darbinieki, tur strādā augstas raudzes psihologi, kuri zina, kā pareizi piemeklēt cilvēkam universālu atslēdziņu, lai cilvēku izsistu no līdzsvaru.

“Tas ir priekšnosacījums tam, lai cilvēks sāktu pieņemt emocionālus lēmumus. Tas norāda, ka krāpšana būs veiksmīga. Te ir augsta psiholoģiska sagatavotība, tāpat arī informācijas tehnoloģiju izmantošana, tomēr arī tas evolucionē. Ja policija nāk klajā ar kādu informāciju par krāpnieku darbībām, tad mainās krāpnieku darbība. Piemēram, iepriekš krāpnieki zvanīja no ārzemju numuriem, taču tagad krāpnieki prot zvanīt no Latvijas numuriem.

"Policija, ejot soli uz priekšu, aicina cilvēkus noteikt sarkanos karodziņus - tie ir personas dati - personas kods, vārds, uzvārds, dzīvesvieta, pēc tam arī finanšu dati. Nedrīkst sevi sarunas laikā identificēt. Nedrīkst nosaukt maksājumu līdzekļu kodus, personas dokumentu informāciju. To nedrīkst atklāt. Ja jūs šo zvanu negaidāt, tad ir jābūt maksimāli skeptiskam, un varbūt tur varētu būt kāds, kas mēģinās šo informāciju iegūt," saka Homenko.

Pret telefonkrāpniekiem ir jāizturas kā pret nopietniem pretiniekiem, viņus nevar novērtēt par zemu. Cilvēkam var zvanīt pat astoņas reizes, un pēdējā reizē cilvēks var uzķerties.

“Tik, cik zinām, telefonkrāpnieki uzturas Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā. Mēs spējam saprast, ka tie ir šie cilvēki, kas darbojas starptautiska rakstura organizētā noziedzībā. Krāpnieki arī ievāc informāciju par cilvēku, piemēram, meklējot informāciju sociālajos tīklos,” saka Šmits.

Ir universāli principi, kas strādā ar jebkuru cilvēku, un tie ir gadu tūkstošiem izstrādāti. Noziedznieki ir izstudējuši visas tiešās pārdošanas rokasgrāmatas. Gadiem ejot, klāt nākušas citas lietas, ko negodīgi izmanto arī vēlēšanās ASV, ievācot datus no sociālajiem tīkliem.

Kā cīnīties pret telefonkrāpniecību?

Bankas nemitīgi iegulda resursus sistēmas uzlabošanā, lai varētu kvalitatīvāk analizēt krāpnieciskos maksājumus, lai laicīgāk varētu palīdzēt cilvēkiem. Viens no ieročiem ir sabiedrības informēšana.

“Informācijas sniegšana cilvēkiem ir labākais, ko mēs varam darīt,” saka Šmits.

Krāpniecības ierobežošanas jautājums skar virtuālo telpu, starptautiskās sadarbības aspektus. Šajā gadījumā  noteikti var teikt, ka Valsts policija veiksmīgi strādā gadījumos, ja krāpnieki darbojas Latvijas teritorijā.

“Ir pārtraukts noziedzīga grupējuma darbs, kuri stādījušies priekšā kā bankas darbinieki un mēģinājuši rekrutēt darbam cilvēkus. Ir arī citi līdzīgi gadījumi. To varētu nosaukt par starptautiska fenomena atvasinājumu, kad mūsu vietējie kriminālo grupējumu pārstāvji cenšas izmantot starptautisku fenomenu, lai to īstenotu Latvijā. Šajā gadījumā mums veicas ļoti labi, jo varam viņus laicīgi identificēt un aizturēt,” saka Homenko.

Starptautiski – tie ir zvanu centri un naudas plūsmas organizēšana caur kriptovalūtām, lai slēptu pēdas.

“Mūsu rīcībā ir vairāki instrumenti, piemēram, sadarbība ar Eiropolu. Veicot izmeklēšanu, mums ir pieejama informācija, kur atrodas šie krāpnieki. Tālākais jau ir sadarbība ar trešajām valstīm, kur atrodas šie krāpnieki. Šeit jārunā arī par nelegāli iegūtu līdzekļu atmazgāšanu.

Ne vienmēr no trešajām valstīm ir līdzvērtīga izpratne par to, ka krāpnieku rīcība ir krimināli sodāma.

Naudas atmazgāšanas shēmās krāpnieki nereti iesaista jauniešus, kuri ne vienmēr līdz galam saprot iespējamās krimināltiesiskās sekas par ļaušanu izmantot savus kontus nelegālas naudas atmazgāšanai.

“Ja tu vari nopelnīt 100 eiro laikā, kad tev kontā ir tuvu nullei, tā ir liela summa. Tu kļūsti neobjektīvs risku vērtējumā, un uzrunāt ļaužu grupas, kam ir mazāki ienākumi, krāpniekiem var atmaksāties. Tāpat arī jautājums par zināšanām – kas var draudēt par iesaistīšanos tādās shēmās,” saka Austers.

Kā sevi pasargāt?

Darbība ir svarīgāks elements nekā pārliecināšana. Bankas kādā brīdī automātiski uzlika limitu tēriņiem un pārskaitījumiem. Psiholoģiski un tehnoloģiski ir pareizi, ka bankas ierobežo tēriņu apjomus.

“Bankas ir noskaidrojušas informāciju, ka cilvēki redz banku izsludināto informāciju par krāpniekiem, taču viņi neasociē to ar sevi. Tomēr brīdī, kad viņiem zvana krāpnieki, cilvēki pēkšņi aizmirst visu un ļaujas krāpniekiem. Te ir jārunā par to, ka cilvēki psiholoģiski nespēj izmantot zināmo tajā brīdī, kad tas nepieciešams,” saka Šmits.

“Ir gadījumi, kad nauda ir atgriezta, taču procentuāli tas nav lielākais skaits. Mēs sadarbojamies ar bankām, Finanšu izlūkošanas dienestu, kas sadarbojas ar citu valstu dienestiem. Gadījumā, ja nauda aizplūst uz mums zināmu banku, tad varam ar FID starpniecību krāpniecisko transakciju iesaldēt,” saka Homenko.

Telefonkrāpnieki izmanto dažādas opcijas, piemēram, zibmaksājumus, kad nauda kontā tiek pārskaitīta dažu sekunžu laikā, un krāpnieki ļoti ātri šo naudu skaidrā naudā izņem no konta.

Projektu līdzfinansē NEPLP no sabiedriskā pasūtījuma līdzekļiem. #NEPLP2021