C, 11.08.2022.

Jaunā skolotāja: ir svarīgi skolēniem veidot jēgpilnas IKT prasmes

TVNET
Jaunā skolotāja: ir svarīgi skolēniem veidot jēgpilnas IKT prasmes
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: Publicitātes foto

Zane Neimane ir pabeigusi Vidzemes Augstskolas Inženierzinātņu fakultāti un nu jau pusotru gadu strādā Valmieras Viestura vidusskolā par datorikas, informātikas un dizaina un tehnoloģiju skolotāju. Lai arī sākotnēji jaunajai sievietei nav bijis plāna stāties klases priekšā, viņa savu izvēli nenožēlo un priecājas, ka spēj jauniešiem sniegt ikdienā tik ļoti nepieciešamās informācijas tehnoloģiju zināšanas.

Izvēle par labu IKT jomai

“Klasiski - vidusskolas laikā pienāca brīdis, kad bija jāsāk domāt, ko darīt pēc skolas absolvēšanas,” stāstu par profesijas izvēli Zane iesāk ar smaidu. Viņa atceras, ka bijusi viena no tiem skolēniem, kuriem nebijis skaidru nākotnes mērķu, bijušas dažādas intereses, bet priekšplānā neviena joma tā īsti neizvirzījusies. “Viens gan man bija skaidrs – es biju nolēmusi nestudēt Rīgā, jo mani neuzrunāja lielpilsētas dzīve. Kā lieliska alternatīva studiju vietai bija Vidzemes Augstskola, kur sākotnēji es pieteicos uz diviem studiju virzieniem. Viens no tiem bija tūrisma vadība, otrs – inženierzinātnes. Māsas un vecāku atbalstīta, beigu beigās nolēmu spēkus veltīt IKT jomai,” tā Zane.

Pirmais studiju gads esot bijis īsts pārbaudījumu gads, jo sākušās salīdzinoši sarežģītās programmēšanas tēmas. “Es priekšstata līmenī zināju, kas ir programmēšana, bet praktisko iemaņu man, protams, nebija. Sākumā bija grūti, bet beigās kaut kā ar visu veiksmīgi tiku galā. Pēc pirmā studiju gada pabeigšanas, pārējie jau aizgāja “kā pa diedziņu”,” piedzīvoto atceras jaunā sieviete. Studiju procesa laikā pienācis brīdis specifikācijas izvēlei. Viens iespējamais virziens bija programmēšana, otrs – projektu vadība, ko arī Zane izvēlējusies.

IKT joma – vai tiešām vīrišķīga?

“Kādreiz es arī domāju, ka IKT nozare ir izteikti vīrišķīga,” uzdoto jautājumu pārdomā Zane. “Kad sāku studēt, kursā bija jūtami izteikta proporcija – 5 meitenes uz kādiem 55 puišiem. Un tādā kontekstā tiešām liekas – ārprāts, kāds īpatsvars! Vēl kāds stereotips – sākumā arī man bija priekšstats, ka IKT būtībā sastāv tikai no programmēšanas, bet patiesībā šī joma ir ļoti plaša. Tai līdzās ir neskaitāmas jomas, virzieni un profesijas. Un domāju, ka, paskatoties plašāk, dzimumu proporcijā noteikti ir līdzsvars.”

Paldies par topošo vīru

Zanei ar IKT jomu saistās arī kāds romantisks stāsts. Pēc augstskolas beigšanas viena no Zanes draudzenēm sākusi strādāt Valmieras pašvaldības IT nodaļā. Kādā reizē viņas darba kolektīvs rīkojis ikgadējo saliedēšanās pasākumu. Draudzenei bijusi iespēja uz šo pasākumu kādu uzaicināt līdzi. “Tas kāds biju es,” smejas Zane. “Sākumā nopietni apsvēru domu pasākumā nepiedalīties, jo bez draudzenes nevienu citu šajā kompānijā īsti nepazinu, bet beigās tomēr braucienam pievienojos.” Saliedēšanās pasākums patiešām izdevies lielisks, un rezultātā Zane ne tikai sadraudzējusies ar vienu no draudzenes kolēģiem, bet arī sākusi ar viņu dzīvot kopā, un nu pamazām pāris pošas kāzām.

Pieredze reklāmas aģentūrā

Atgriežoties pie jautājuma par karjeras veidošanu, sieviete iezīmē sākotnējo neizlēmību. “Pēc augstskolas pabeigšanas nebija sajūtas – o, jā, esmu ieguvusi IKT jomas zināšanas, un šis man tik ļoti patīk, ka skaidri zinu savu iespējamo nākotnes darbu. Tajā pašā laikā zināšanas iegūtas un diploms kabatā, līdz ar to mērķtiecīgi domāju, kurā virzienā to visu likt lietā. Biju pārliecināta, ka vismaz kādus gadus jomā ir jāpastrādā un jāsaprot, ko tā var man dot,” savu stāstu turpina Zane.

Vienu laiku sieviete strādājusi reklāmas aģentūrā par sociālo tīklu un mājaslapu uzturētāju.

“Es strādāju ar dažādu nozaru uzņēmumiem. Darba pienākumos ietilpa viss, sākot no komunikācijas ar pašu klientu un ierakstu veidošanas, līdz attēlu un video apstrādei. Citiem vārdiem sakot, ne tikai

tehniskie, bet arī radošie risinājumi. Paralēli bija arī mājaslapu uzturēšana – informācijas veidošana, papildināšana, aktualizēšana,” par darba pieredzi stāsta Zane.

Ceļš uz skolu – neplānots, bet likumsakarīgs

Reklāmas aģentūrā Zane nostrādājusi nepilnus divus gadus. Tā kā tas bijis darbs, ko varēja veikt no mājām, paralēli piestrādājusi dažos ar IKT jomu nesaistītos hobija darbos. “Lai arī sākumā man likās ļoti feini, ka pati varu plānot savu laiku un varu strādāt, kad es gribu, pamazām sapratu, ka darbs no mājām emocionāli nav tik vienkāršs. Sapratu, ka vēlos atpakaļ pie cilvēkiem,” stāsta sieviete. Viņa atminas, ka jautājums par darba maiņu aktualizējies arī Covid-19 pandēmijas dēļ: “Sāku domāt par darbu, kas arī dzīves grūtajās situācijās ir gana stabils un sabiedrībai nepieciešams. Ņemot vērā to, ka es neesmu cilvēks, kam patīk kāda viena konkrēta lieta, bet kam ik pa laikam nepieciešams izmēģināt kaut ko jaunu, sūtīju pieteikumus uz dažādiem mani interesējošiem un uzrunājošiem uzņēmumiem. Viens no tādiem – vairāk joka pēc – bija pieteikums uz Valmieras Viestura vidusskolu, kur tobrīd meklēja datorikas skolotāju.”

Zane ar smaidu atceras, ka kādu laiku pirms pieteikuma nosūtīšanas bija sacījusi, ka skolā gan nekad negribētu strādāt: “Mana nevēlēšanās strādāt skolā pat nebija argumentēti skaidrojama, jo arī mana mamma ir skolotāja. Viņa man vienmēr teikusi, ka skolā strādāt ir ļoti forši un ka man mācīt datoriku vispār būtu vienkārši, jo tā ir joma, kas bērnus interesē, skolēniem patīk jaunās tehnoloģijas un iespējas, ko tās piedāvā. Varbūt mammas vārdi zemapziņā kaut kur nostrādāja. Lai nu kā – pagājušā gada augustā kļuvu par pilntiesīgu datorikas skolotāju. Nu esmu nostrādājusi vienu pilnu mācību gadu, un ir iesācies otrs. Nu droši varu apgalvot, ka strādāt skolā patiešām ir forši!”

Datorprasmju apguve attālināto mācību laikā

“Kad uzsāku darba gaitas skolā, līdz gandrīz Ziemassvētkiem lielākā daļa stundu varēja notikt klātienē. Tikai pēc tam aizgājām pilnā attālinātā darba procesā. Līdz ar to man paveicās, jo paspēju skolēnus nedaudz iepazīt. Paspēju salāgot, kā es vēlētos, lai viņi apgūst datoriku, ar reālajām iespējām. Rezultātā attālināti izdevās mācību procesu organizēt visnotaļ sekmīgi,” stāsta jaunā skolotāja. Sarežģījumi bijuši saistībā ar tehnisko nodrošinājumu – ne visiem skolēniem, ne visām ģimenēm tas bijis vienādi stabils. Labā ziņa, ka no skolas bijis salīdzinoši liels atbalsts – visiem, kuriem tas bija nepieciešams, nodrošināja digitālās ierīces, lai bērni varētu piedalīties mācību procesā.

Darba lauciņš

Vērtējot skolēnu zināšanas IKT jomā, Zane atklāj, ka kopumā jauniešiem ir labas datorprasmes, bet ir vērojams, ka bērni līdz aptuveni 4. klasei izteikti labi viedierīces izmanto, spēlējot spēles un patērējot izklaidējošu saturu: “Minu, ka skolēniem ikdienā vienkārši trūkst kāds, kurš jau no mazotnes parāda, ka dators nav tikai spēlēm, bet tajā ir arī daudz citu interesantu, attīstošu, izzinošu funkciju. Tā nav tikai kaste, kur var spēlēt spēles, tā ir pasaule ar ļoti plašām iespējām. Un reizēm tas ir pat interesantāk par vienkāršu izklaidi.”

Ne tikai stundas, bet arī pulciņi

Valmieras Viestura vidusskolā gan pagājušā, gan arī šajā mācību gadā Zane līdztekus stundām vada robotikas nodarbības. Pagājušā gadā pandēmijas dēļ, diemžēl, nav sanācis pulciņus vadīt pilnu mācību gadu, bet pamatlietas tomēr bērniem ir izdevies apgūt: “Es palīdzu bērniem caur sava veida rotaļāšanos ar Lego attīstīt dažādas prasmes un iemaņas. Mēs gan vēl neesam tikuši līdz robotikas pulciņa galvenajai daļai, kas ir programmēšana, kur mēs konstruētu robotus un dotu komandas, kuras tiem izpildīt, bet es ceru, ka šogad mums to izdosies īstenot.”

Paralēli skolas dzīvei Zane strādā Valmieras Jaunatnes centrā “Vinda”. Tur viņa vada radošos pulciņus divās klašu grupās – no 1. līdz 4. klasei un no 7. līdz 9. klasei. Šajās nodarbībās skolēni apgūst visu, ko iespējams izdarīt ar datora palīdzību – mācās veidot plakātus, infografikas, strādāt ar tekstiem un apstrādāt gan foto, gan video.

Šī gada notikums – audzināmā klase!

Zanei šogad ir arī audzināmā klase: “Pirmajā brīdī likās – ārprāts, man audzināmā klase! Es taču pati vēl esmu tik jauna, bet te man pēkšņi atbildība par 10. klases skolēniem. Viņi man gandrīz vai vienaudži! Bet nu ir pagājis vairāk nekā mēnesis, esmu apradusi ar jauno lomu un redzu, ka arī jaunieši un viņu vecāki ir apmierināti ar mūsu sadarbību. Kopā mums rodas daudz radošas idejas. Sākumā jutu bailes no nezināmā, bet beigās es esmu ļoti priecīga par šādu iznākumu. Ir forši pārvarēt bailes un tikt galā ar izaicinājumiem.”

Tuvākie nākotnes mērķi – kļūt par ļoti labu skolotāju

“Šobrīd es esmu apmierināta, kā ir ievirzījusies mana karjera. Tomēr man vēl ir daudz jāapgūst, lai es sevi uzskatītu par ļoti labu skolotāju. Es patiešām vēlētos attīstīt un pilnveidot sevi šajā nozarē, šajā darba vietā un profesijā,” stāsta Zane. Viņa atklāj, ka jau šī vasara pagāja cītīgā kursu apmeklēšanā, lai pēc iespējas pilnveidotu savas pedagoģiskās un metodiskās prasmes: “Šobrīd es skolēniem savu priekšmetu varu mācīt vairāk no praktiskās puses – kā ikdienas lietotājam ērti izdarīt vienu vai otru uzdevumu. Un varbūt tas ir pat labi. Atceros sevi augstskolā – daudz lietas ir teorētiskas, kas, protams, nav slikti, bet ir svarīgi parādīt lietu praktisko, reālo pusi. Es ceru, ka skolēni novērtē, ka mēs mācāmies to, ko viņi reāli ikdienā var izmantot arī citu mācību priekšmetu apguvē.”

Intervija tapusi Karjeras nedēļas 2021 pasākumu ietvaros. Karjeras nedēļu sadarbībā ar partneriem reģionos organizē Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA). Šogad Karjeras nedēļa ar moto “IKT tavai karjerai” veltīta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares iepazīšanai, apzinoties to aktualitāti un pielietojumu sadzīvē, izzinot plašo IKT profesiju spektru, atklājot tām nepieciešamās prasmes un uzklausot iedvesmojošu nozares pārstāvju stāstus.

Karjeras nedēļu finansē Eiropas Sociālā fonda projekts “Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs”.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu