Vai cilvēks kādreiz izkāps uz Merkura?

Merkurs FOTO: Reuters/ScanPix

Merkurs ir mūsu Saulei tuvākā planēta – vidējais attālums no Saules ir vien 58 miljoni kilometru. Ap Sauli Merkurs apriņķo 88 Zemes dienās.

Ja astronauti izkāptu uz Merkura, tad Saule planētas debesīs izskatītos trīs reizes lielāka nekā uz Zemes. Salīdzinot ar mūsu planētu, Merkurs saņem septiņas reizes lielāku radiācijas daudzumu, liekot temperatūrai uz tā sasniegt pat 430 grādus pēc Celsija, vēstīts vietnē "Science Alert".

Pēc saulrieta gaisa temperatūra strauji krīt. Merkuram nav atmosfēras. Tās vietā ir retināta eksosfēra, kas sastāv no skābekļa, nātrija, ūdeņraža, hēlija un kālija, ko caurauž nemitīgi meteorītu triecieni un Saules vēji. Trūkstot gāzēm, kas neļauj siltumam atstāt planētu, Merkura naktīs temperatūra var nokrist līdz pat mīnus 180 grādiem pēc Celsija Ēnainajās planētas krāteru dzīlēs polu tuvumā tik zemas temperatūras saglabājas cauru gadu, sniedzot patvērumu ledus segai.

Vai cilvēks reiz izkāps uz Merkura virsmas?

Par spīti tam, ka Merkurs atrodas tik tuvu Saulei, teorētiski cilvēks varētu izkāpt uz planētas virsmas un izturēt krasās temperatūras svārstības.

Merkurs rotē lēni. Tam vajadzīgas 59 Zemes dienas, lai veiktu pilnu apgriezienu ap savu asi. Tā relatīvi īsais gads – 88 dienas – nozīmē to, ka Merkuram vajadzīgas mazāk nekā 176 Zemes dienas, lai pabeigtu vienu diennakts ciklu. Lēnais saulriets un saullēkts nozīmē to, ka cilvēks varētu izvairīties gan no bargā karstuma, gan aukstuma.

Merkurs FOTO: AFP / Scanpix

Patiesā problēma ir droša nolaišanās uz Merkura. Planētai nav atmosfēras, tāpēc gaisa kuģim būtu problemātiski sabremzēties un neietriekties planētas virsmā.

Lai arī planēta ir tikai nedaudz lielāka par Mēnesi, Merkuram ir milzīgs dzelzs kodols un relatīvi plāna garoza. Tas nozīmē, ka Merkurs priekš sava izmēra ir ļoti smags. Tik liels blīvums nozīmē to, ka planētas gravitācijas spēks ir tikai trešdaļa no Zemes gravitācijas spēka.

Un vēl paliek pats ceļš līdz Merkuram. Tuvojoties Saulei, astronautiem būtu jāsaskaras ar pieaugošu radiāciju no Saules. Turklāt vajadzētu sešus vai septiņus gadus, lai veiktu sarežģīto ceļu līdz Merkuram.

Pat attālināti vadītai zondei bez pasažieriem tas būtu pamatīgs izaicinājums. Tomēr zondes nogādāšana uz Merkura virsmas mums palīdzētu atklāt daudzus noslēpumus par Saules sistēmas mazāko planētu.

Uz augšu
Back