Dombrovskis: Jāvērtē budžeta projekta ietekme uz nākamajiem gadiem

Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis FOTO: AP/Scanpix

Latvijai veidojot nākamā gada budžetu, būtiski jāvērtē visi aspekti par tā ietekmi uz nākamajiem gadiem, it sevišķi, ja no 2023.gada atsāks darboties Eiropas fiskālie noteikumi, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Dombrovskis atgādināja, ka nākamgad vēl turpinās darboties Eiropas Savienības (ES) noteiktie atvieglojumi no fiskāliem noteikumiem, kas ļauj ES dalībvalstīm nenoteikt konkrētus budžeta deficīta mērķus. "Tāpēc ļoti būtiski ir jāvērtē, kā budžetā ietvertie atbalsta mehānismi tiks mērķēti un paralēli ierobežoti, lai neradītu pastāvīgu slogu uz turpmāko gadu valsts budžetiem," sacīja politiķis.

Uz jautājumu, vai šāda pieeja budžeta veidošanā neradīs ekonomikas pārkaršanu un neveidosies hiperinflācija, Dombrovskis atbildēja, ka nav pamata bažām par hiperinflācijas veidošanos. Viņš piekrita, ka inflācija ir pieaugusi, bet tādēļ ir jāvērtē plānotie atbalsta mehānismi un kā tas ietekmēs cenu politiku, lai nenotiktu ekonomikas pārkaršana.

"Ir ļoti svarīgi, kā tiks apgūti ES līdzekļi un ekonomikas plāna atjaunošanas līdzekļi, jo ir jāvērtē kopējās valsts ekonomikas jaudas.

Piemēram, celtniecības jomā projektus nepieciešams plānot tā, lai tie visi netiktu īstenoti vienā gadā, tādējādi veidojot kritumu turpmākajos gados, kas pamata var novest pie sadārdzinājumiem. Vienkārši ir vajadzīga pareiza investīciju plānošana turpmākajiem gadiem," skaidroja Dombrovskis.

Jau ziņots, ka valdība otrdien atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2022.gadam", kurā nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 10,66 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 12,4 miljardu eiro apmērā.

2022.gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,62 miljardu eiro jeb 4,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Salīdzinājumā ar 2021.gada plānu likumprojektā par valsts budžetu 2022.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 1,078 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 1,642 miljardu eiro apmērā.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2022.gadā prognozēti 7,47 miljardi eiro un izdevumi plānoti 9,263 miljardu eiro apmērā (bruto).

Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2021.gada plānu, ir 1,417 miljardi eiro jeb 18,1%.

Izdevumu palielinājums 1,006 miljardu eiro apmērā paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai. Savukārt ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts finansējuma palielinājums 410,9 miljonu eiro apmērā.

Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 3,438 miljardu eiro un 3,387 miljardu eiro apmērā (bruto). Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2021.gada plānu ir 214,5 miljoni eiro jeb par 6,8%.

2022.gada valsts budžetā nozīmīgs finansējums paredzēts ārstniecības personu, pedagogu un iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam. Tāpat paredzēti nozīmīgi papildu līdzekļi ar valsts drošību saistītiem pasākumiem, pieņemto lēmumu un saistību izpildei, kā arī citiem nozīmīgiem prioritārajiem pasākumiem.

Viena no valdības galvenajām prioritātēm nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu sloga mazināšana. Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, plānots turpināt paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem.

Attiecīgajām izmaiņām 2022.gadā plānoti 93,8 miljoni eiro, paredzot, ka maksimālais diferencētais neapliekamais minimums, kā arī pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1.janvāra būs 350 eiro, bet no 1.jūlija - 500 eiro mēnesī.

Uz augšu
Back