Eiropas Komisijas uzņemtais kurss uz tautsaimniecības digitalizāciju izrādījies tālredzīgs un Covid-19 pandēmijas laikā pat kļuvis par glābiņu tūkstošiem uzņēmumu un miljoniem iedzīvotāju. Strādāšana, mācīšanās, iepirkšanās, sazināšanās un pat izklaidēšanās bez digitālām tehnoloģijām šodien lielai daļai sabiedrības vienkārši nebūtu iespējama. Tādēļ nākotnē plānots intensificēt ciparsignālu tehnoloģiju attīstību, lai cilvēki varētu saņemt aizvien vairāk pakalpojumu attālināti.
Tas paver daudzas un dažādas iespējas. Bērni un studenti varēs mācīties pie labākajiem, nevis ģeogrāfiski tuvākajiem pasniedzējiem, pacienti - konsultēties ar Eiropas Savienības (ES) zinošākajiem ārstiem, uzņēmumiem paplašināsies iespējas algot darbiniekus ar atbilstošām specifiskām zināšanām, pat ja tie dzīvos tūkstošiem kilometru attālumā. Šie uzstādījumi lielā mērā nosaka, kāda profila uzņēmumi varēs rēķināties ar strauju izaugsmi un lielu apgrozījumu 2030. gadā.
Visaptverošs tīmeklis
Martā prezentētajā EK digitālajā kompasā Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā uzskaitīti vairāki fundamentāli priekšnosacījumi, kas palīdzēs uzņēmumiem būt konkurētspējīgiem nākamajā desmitgadē un piedāvāt patērētāju vēlmēm atbilstošus produktus un pakalpojumus. Priekšlikums paredz spēju digitalizāciju. Iecerēts, ka 2030. gadā 75 % Eiropas uzņēmumu izmantos mākoņdatošanas pakalpojumus, lielos datus un mākslīgo intelektu un vairāk nekā 90 % Eiropas MVU sasniegs vismaz digitālās intensitātes pamatlīmeni.
Pirmais un kritiski svarīgais uzstādījums ir maksimāli izmantot digitālo infrastruktūru, kuras pilnveidošana ir viens no EK ilgtermiņa pamatuzdevumiem. Tā apņēmusies līdz 2030. gadam izveidot izcilu un drošu visās apdzīvotajās vietās pieejamu tīklu, kurā datu pārraides ātrums mērāms gigabaitos. Tas tiks panākts, kombinējot gan 5G mobilo sakaru, gan fiksēto līniju, gan pavadoņu sakaru tīklu. Jau šodien ir grūti iedomāties veiksmīgu uzņēmumu, kas neizmanto digitālos risinājumus, bet pēc gadiem desmit tas būs teju neiespējami.
Pat maza beķereja uz mazpilsētas ielas stūra varēs gūt lielāku peļņu, ja vien prasmīgi izmantos gan digitālā mārketinga rīkus, gan dažādus vienotā tīklā saslēgtus piegādes risinājumus. Iztēlojieties ainu, ka steidzaties uz darbu garām beķerejai un deguns sajūt kārdinošo smalkmaizīšu aromātu. Jums nav laika iegriezties veikalā, tādēļ turpināt ceļu, taču viedtelefonā veikaliņa internetveikalā pasūtat bulciņu. No veikala nekavējoties izlido drons ar jūsu pasūtījumu un seko jūsu tālruņa raidītajam signālam, līdz noķer jūs un nodod sūtījumu. Tālāko ceļu jau mērojat, iestiprinoties ar tikko ceptu, siltu gardumu.
Produkti ar pievienoto vērtību
Tā kā ES plāno būt globālais līderis digitālajā jomā, ar spēcīgu atbalstu var rēķināties uzņēmumi, kuri piedalīsies globālā tīmekļa un ar to saistīto pakalpojumu attīstīšanā, kā arī svarīgu sastāvdaļu ražošanā. Piemēram, priekšlikumā iecerēts, ka 2030. gadā supermodernu un ilgtspējīgu pusvadītāju, to starpā procesoru, ražošanas apjoms Eiropā būs vismaz 20 % no pasaules produkcijas.
Globālajā tirgū ES saskata sev augstas pievienotās vērtības produktu ražotāja statusu, tādēļ bloka teritorijā investīcijas un atbalsta mehānismi vieglāk būs pieejami tādiem uzņēmumiem, kuri strādās pie inteliģentu risinājumu izstrādes. Viens to tādiem noteikti būs pilsētu viedās infrastruktūras izveide. Tas ietver dažādas sarežģītības pakāpes sistēmas. Vienkāršākie būtu «saprātīgi» luksofori, kas ar kustību sensoriem un kamerām mēra satiksmes intensitāti un maina gaismas signālus atkarībā no dalībnieku skaita krustojuma tuvumā, nevis paļaujas uz laika intervāliem. Sarežģītākie būs visaptverošas satiksmes sistēmas, kas nodrošinās autonomo automobiļu drošu plūsmu pilsētu ielās. Tas, protams, ir tālākas nākotnes projekts, taču agrāk vai vēlāk cilvēce nonāks līdz šādai realitātei, un Eiropas metropoles vēlas būt starp pirmajām šādu risinājumu izmantotājām.
Viedi risinājumi
Liels potenciāls augt un attīstīties būs «viedās lauksaimniecības» uzņēmumiem, kuru radītās sistēmas sniegs iespēju saimniecībām reāllaikā apkopot datus par sējumiem, ganāmpulku, laika apstākļiem un prognozēt ražu ilgākam periodam. Izsmeļoši dati sniegs iespēju atbildīgajām iestādēm laikus apzināt pārtikas krājumus visā ES teritorijā un laikus plānot piegādes ķēdes. Tas arī palīdzēs izvairīties no iesaistīšanās vairāksolīšanā ar citiem reģioniem.
Par jaunu nišu solās kļūt ražošana kā pakalpojums, kas kļūs aizvien pieprasītāka, pateicoties visaptverošam un jaudīgam digitālajam tīklam. Gluži tāpat kā šodien uzņēmumi ar dažiem klikšķiem var palielināt krātuves apjomu mākoņkrātuvē vai piepirkt papildu pakalpojumus, pēc dažiem gadiem arī ražošanas jaudu varēs «aizņemties» no citiem uzņēmumiem. Proti, uzņēmumi, kuri neizmanto visu savu iekārtu potenciālu, piedāvās to brīvā tirgū. Savukārt tie, kuriem tās pietrūkst, nopirks noteikta apjoma saražošanu kā pakalpojumu.
Strauja izaugsme sagaidāma arī kvantu skaitļošanā, jo ES izvirzījusi mērķi būt pasaules pirmrindniekos kvantu datoru izstrādē. Šīs superjaudīgās mašīnas tiks izmantotas apjomīgu un sarežģītu aprēķinu veikšanai, lai veiktu virtuālus medikamentu izmēģinājumus, izskaitļotu dabas resursu izmantojumu un modelētu dažādus pavērsienus ekonomikā.
Cerības uz MVU
Uzņēmumu pārveide būs atkarīga no to spējas ātri un plaši ieviest jaunas ciparsignālu tehnoloģijas, arī rūpniecības un pakalpojumu ekosistēmās, kas atpaliek. ES atbalsts, sevišķi vienotā tirgus, programmas «Digitālā Eiropa» un kohēzijas programmu veidā, veicinās digitālo spēju izvēršanu un izmantošanu, ieskaitot rūpniecisko datu telpas, datošanas jaudu, atvērtos standartus, testu un eksperimentu iekārtas.
MVU ir galvenā loma šajā pārejā ne tikai tāpēc, ka MVU ir lielākā daļa ES uzņēmumu, bet arī tāpēc, ka tie ir būtisks inovācijas avots. Ar vairāk nekā 200 digitālās inovācijas centru un rūpniecības klāsteru atbalstu līdz 2030. gadam MVU vajadzētu iegūt iespēju viegli un ar taisnīgiem noteikumiem piekļūt ciparsignālu tehnoloģijām vai datiem, ko nodrošina pienācīgs regulējums, un gūt labumu no pienācīga atbalsta digitalizācijai. Šajā sakarā vairāk nekā 200 Eiropas digitālās inovācijas centriem un rūpniecības klāsteriem visā ES būtu jāatbalsta gan novatorisku, gan nedigitālu MVU digitālā pārveide un jāsavieno digitālie piegādātāji ar vietējām ekosistēmām. Mērķis ir panākt augstu digitālās intensitātes līmeni, nevienu neatstājot atpalicējos.
Raksts tapis projekta #RītdienasEs ietvaros. Projekts ir īstenots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu.
