TVNET pēta ⟩ Cik reāli šogad ir sasniegt 75% vakcinācijas aptveri sabiedrībā? (85)

Cik daudz cilvēku ir vakcinējušies līdz šim?

Līdz trešdienai, 20. oktobrim, Latvijā vismaz vienu vakcīnas devu saņēmuši 1 045 808 cilvēki, bet pilnībā vakcinācijas kursu pabeiguši 947 277 cilvēki, kas ir aptuveni 50,3% no iedzīvotāju kopskaita.

Šāds vakcinēto skaits ir nepietiekams, lai veidotos pūļa imunitāte. Oktobra sākumā premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka “Latvija pusotru gadu cīnījusies ar Covid-19, bet šī cīņa nebūs galā, kamēr vakcinācijas aptvere starp riska grupām, tai skaitā senioriem, nebūs virs 90% un sabiedrībā kopumā - starp 70 un 75%.

"Mums vēl ceļš ir ejams. Tas izskatās gana tāls," atzīmēja Kariņš.

Obligāta vakcinācija

Iepriekš valdība pieņēma noteikumus, kas paredz, ka pienākums uzrādīt Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu būtu tiem, kuri klātienē strādā ārstniecības iestādēs, tostarp aptiekās; ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kā arī izglītības iestādēs.

Arī darba devējam pēc noteiktiem kritērijiem būs iespējams noteikt prasību pēc vakcinācijas, ja darbinieki ir ilgstošā saskarsmē ar klientiem vai ar lielu klientu skaitu, kā arī citiem darbiniekiem, piemēram, ražotnēs vai ēdināšanas iestāžu virtuvēs, vai arī tiem, kuri ir kritiski svarīgi uzņēmuma nepārtrauktības nodrošināšanai.

Tika noteikts arī pārejas periods – līdz 15.novembrim. Šis datums izvēlēts, lai personai būtu iespējams pabeigt pilnu vakcinācijas kursu (kas ilgst četras nedēļas), kā arī, lai vakcinācijas sertifikāts stātos spēkā (divas nedēļas pēc otrās devas saņemšanas).

Lokdauns arī vakcinētajiem

Trešdien valdība lēma, ka no ceturtdienas uz četrām nedēļām spēkā stājas jauni – daudz nopietnāki ierobežojumi, kas paredz stingru lokdaunu (strādā tikai pirmās nepieciešamības preču veikali), būs paredzēta mājsēde no plkst. 20 līdz 5, skolēnu brīvlaiks tiks pagarināts par vienu nedēļu, būs aizliegti sporta, izklaides un kultūras pasākumi. Klātienē drīkstēs strādāt tikai atsevišķās darbavietās, piemēram, ražošanā.

Pēc 15. novembra plānots, ka valsts atgriezīsies “zaļajā režīmā”, kas paredz, ka virkne pakalpojumu būs pieejami tikai vakcinētajiem. Ņemot vērā arī iepriekš rakstīto – arī darbs atsevišķās jomās būs pieejams tikai vakcinētiem cilvēkiem, un turklāt – arī Valsts prezidents aicinājis noteikt, ka nevakcinētām personām arī pēc 15. novembra būs jāsaskaras ar stingriem ierobežojumiem.

Epidemiologs: Līdz 15. novembrim sasniegt augstu vakcinācijas aptveri nav reāli

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģirts Briģis portālam TVNET sacīja, ka iepriekš minētā 75% aptvere ir nosacīts skaitlis.

“Mūsu mērķis, runājot par populācijas jeb pūļa imunitāti delta variantam, diemžēl ir tuvu 90%. Tas nozīmē, ka šādu pūļa imunitāti sasniegt ir nereāli.

Mēs cenšamies panākt tādu vakcinēto proporciju, kas nevis izbeidz, bet iespēju robežās ierobežo tālāku infekcijas izplatīšanos – vismaz tādā veidā, lai varētu kontrolēt šo infekciju,” skaidro Briģis.

Profesors skaidro, ka citās valstīs principam “jo vairāk vakcinēto, jo labāk” ir pozitīvs efekts, it īpaši valstīs, kur vakcinācijas aptvere ir 80%. Tas ļāvis vairākās ziemeļvalstīs, piemēram, Dānijā un Norvēģijā, atcelt ar pandēmiju saistītos ierobežojumus, jo šajās valstīs vakcinācijas aptvere ir ap 76%.

“Skaidrs, ka līdz 15. novembrim šādus rādītājus nav iespējams sasniegt. Relatīvi stingro ierobežojumu mērķis līdz 15. novembrim ir cits – apturēt strauji pieaugošo saslimstības pieaugumu.

Vakcinācija ir ilgāka termiņa mērķis. Īstermiņā – apturēt katastrofālo saslimstības pieaugumu, un tas ir jāizdara līdz 15. novembrim,” skaidro Briģis.

Briģis saka, ka ideāli būtu, ja šo līkni izdotos pagriezt uz leju, taču minimālais mērķis ir apturēt straujo saslimstības pieaugumu un novērst katastrofu veselības aprūpē.

Mazliet matemātikas: kad sasniegsim 75% vakcinācijas aptveri sabiedrībā?

Vakcinācija Latvijā sākās pagājušā gada decembra nogalē, kad pirmie pie vakcīnām tika veselības aprūpes sistēmā strādājošie. Pēc tam vakcinācija kļuva pieejama pēc prioritārā principa – cilvēkiem ar hroniskām slimībām, senioriem un citām prioritārajām grupām. Sākot no 3. maija, vakcinēties ir iespējams visai sabiedrībai.

Līdz 3. maijam Latvijā vakcinējušies bija 277 862 cilvēki jeb 14,76% iedzīvotāju*. Tā kā vakcinācija pirms 3. maija bija pieejama tikai atsevišķām sabiedrības grupām, tālāk ņemšu vērā datus no 3. maija, kad vakcīnas ir pieejamas visai sabiedrībai.

No 3. maija līdz 19. oktobrim Latvijā vakcinējušies 767 946 cilvēki jeb 40,8% iedzīvotāju. Ņemot vērā, ka no 3. maija ir pagājusi 171 diena, vidēji dienā vakcinējušies 4490 cilvēki (0,24%). Lai sasniegtu 75% vakcinācijas aptveri, vakcinētiem būtu jābūt vismaz 1,41 miljonam cilvēku. Tas nozīmē, ka pašlaik esam aptuveni 365 tūkstošu cilvēku attālumā no šā mērķa.

Taisnības labad jāpiebilst, ka pēdējo nedēļu laikā interese par vakcināciju ir pieaugusi. Pagājušajā nedēļā tika vakcinēti vidēji 11 500 cilvēku (0,61%) dienā, bet šīs nedēļas pirmajās divās darbadienās (kad vēl nav ievadīti visi dati) šis rādītājs ir 10 400 cilvēku dienā.

90% vakcinācijas aptvere senioriem – kāda situācija ir šeit?

Statistika liecina, ka Latvijā dzīvo aptuveni 527 tūkstoši cilvēku (aptuveni 28% no kopējā iedzīvotāju skaita), kas vecāki par 60 gadiem. Šajā vecuma grupā vakcinācijas rādītāji vidēji ir labāki nekā valstī kopumā, taču – arī tie ir nepietiekami. No šīs vecuma grupas vakcīnu ir saņēmuši aptuveni 302 tūkstoši cilvēku, līdz ar to vismaz vienu devu ir saņēmuši 57,3% cilvēku šajā vecuma grupā.

Lai vakcinācijas aptvere senioru vidū sasniegtu 90%, vakcinētiem būtu jābūt vismaz 474 tūkstošiem cilvēku, kas vecāki par 60 gadiem, respektīvi – vēl nepieciešams vakcinēt aptuveni 170 tūkstošus senioru (9% no valsts iedzīvotājiem).

Senioriem (tiesa gan, vecuma grupā no 75 gadiem) vakcinācija sākās nevis maija, bet gan marta sākumā, – tātad aptuveni 230 dienas. Līdz ar to vidēji dienā vakcinēti 1313 seniori dienā.

Ko no aprēķiniem varam secināt?

Valstis ar augstu vakcinācijas aptveri var atļauties dzīvot brīvāk un neieviest stingrus ierobežojumus, tieši otrādi – ierobežojumus atcelt vispār (ierobežojumu atcelšanas fakts ir ļoti iecienīts arī antivakseru retorikā, taču – nepieminot, ka tas ir tieši vakcinācijas nopelns).

Salīdzinot ar gada pirmo pusi, kad bija vakcīnu deficīts, tagad tā nav un ikvienam sabiedrības loceklim tās ir brīvi pieejamas. Augstas vakcinācijas aptveres sasniegšana un nebūšana vieniem no pēdējiem Eiropā ir reāli izpildāms uzdevums, turklāt – vēl šī gada laikā. Tādēļ tas, kas ir jādara sabiedrībai, ja reiz gribam būt kā Dānijā un dzīvot bez ierobežojumiem – jādodas vakcinēties.

Paļauties uz savu imunitāti, pašpasludinātu viedo ierakstiem “Facebook” vai vienkārši intuīciju nevajadzētu, jo tas ir pierādīts – nevakcinētie saslimst daudz biežāk, saslimst smagāk un arī nomirst biežāk nekā vakcinētie.

Kas attiecas uz ierobežojumiem – lokdaunam (kam valstī ar brīvi pieejamām vakcīnām nebūtu jābūt) un mājsēdei nebūs nekādas jēgas, ja vien nesekos strauja vakcinācija. To norādīja arī virusoloģe, Igaunijas valdības konsultatīvās zinātniskās padomes vadītāja Irja Lutsare.

"Šie drakoniskie pasākumi nevienu nepadarīs imūnu. Nekādi ierobežojumi nepalielina imunitāti. Gluži otrādi, jo vairāk cilvēki cenšas turēties cits no cita tālāk, jo mazāka iespēja iegūt imunitāti kaut vai dabiskā ceļā. Tādām metodēm ir jēga, ja vienlaikus tiek darīts kaut kas vēl, (..) - ja šai laikā viņi varēs sapotēt visu Latviju, tad, visticamāk, no tā būs labums,” otrdien sacīja Lutsare.

Tādēļ jāizmanto lokdauna laiks lietderīgi – jādodas vakcinēties, lai Ziemassvētkus varam sagaidīt brīvībā, nevis aiz slēgtām ierobežojumu durvīm.

* aprēķinos izmantotais iedzīvotāju skaits ir 1 882 200 (CSP dati par iedzīvotāju skaitu 2021. g. 3. ceturksnī)