Pret vēlēšanām kā obligātu pienākumu iebilst 73,5% respondentu. Šis rāda, ka ticība vēlēšanu jēgai ir pirmām kārtām pilsoņa un politiķa ikdienas uzticēšanās un atbildīguma lieta, un te vēl ir daudz darāmā ir mūsu politiķiem un partijām. Cilvēki pieprasa, lai vēlēšanas būtu reālas, ne rituālas.
Otrkārt, balsot motivē arī vēlēšanu ērtība – iecirkņu pieejamība un tas, cik vienkārši un saprotami, kā arī drošticami ir vēlēšanu praktiskie risinājumi. Šajā straujajā un informācijas pārbagātības laikmetā galvenā cīņa norit par cilvēku uzmanību. Reklāmas, mediju un tirdzniecības nozare jau ir apzinājusies, ka katrs papildu klikšķis mazina darījuma iespēju.
Līdzīgi arī katrs praktiskais šķērslis, meklējot informāciju, iecirkni vai kādu citu balsošanas rīku, mazina iespēju, ka vēlētājs nodos savu balsi. Tamdēļ ir būtiski, lai vēlēšanu kārtība būtu atbilstīga vēlētāju mūsdienu paradumiem. Tai jāiet līdzi laikam, proaktīvi virzot praktisko informāciju, atspēkojot aizspriedumus vai dezinformāciju, paredzot mūsdienīgus un lietotājiem draudzīgus risinājumus, tostarp digitālajā vidē.
Tā, piemēram, papildus jau labi zināmajai Igaunijas internetbalsošanas praksei i-balsošanu likumā nupat paredzējusi arī Lietuva, un Portugāle to 2022. gadā izmēģinās savu diasporas vēlētāju lokā. Par spīti plaši apspriestajiem drošības riskiem šos soļus pretim vēlētājiem spert ir motivējis Covid19.
Starptautiskais demokrātijas un vēlēšanu institūts (IDEA) apkopojis ziņas, ka Covid-19 ietekmē vēlētāju aktivitāte kritusies 64% valstu, vidēji par 10,2%; taču 36% valstu līdzdalība ir kāpusi, un pamatā tas ir, pateicoties proaktīviem vēlētāju atbalsta pasākumiem – no plašākām iepriekšējās balsošanas iespējām līdz automatizētiem un epidemioloģiski drošiem vēlēšanu iecirkņiem (piemēram, t.s. “drive-in” iecirkņi Lietuvā) vai pat i-balsošanas risinājumiem.