Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju kā būtisku trūkumu mājokļa īrei min dažādus īpašnieka noteikumus, kuri ir jārespektē, liecina Luminor bankas aptaujas rezultāti. Tajā pašā laikā bankas sociālais eksperiments liecina, ka iedzīvotāji ir piesardzīgi un nevēlas īrēt mājokli, ja īpašnieks izvirza dīvainus nosacījumus.
Piektā daļa aptaujāto (20%) kā vienu no mājokļa īres trūkumiem min īpašnieka iespējamo aizliegumu turēt mājdzīvniekus, aptuveni tikpat lielu daļu uztrauc (17%) aizliegums veikt mājokļa uzlabojumus. Nedaudz mazāk - 13% bažījas par īpašnieka nevēlēšanos izīrēt mājokli ģimenei ar maziem bērniem, bet 3% uztrauc aizliegums rīkot saviesīgus pasākumus.
“Kādā brīdī teju katrs apsver domu īrēt vai iegādāties savu mitekli. Ja vēl nav izlemts, kur patiešām ir vēlme apmesties, prātīgāk sākt ar mājvietas īri. Tomēr šajā gadījumā nekad nevar būt drošs, cik ilgi var tajā dzīvot, jo pat uz vairākiem gadiem noslēgts īres līgums nesniedz garantiju ilgtermiņā. Esot īrnieka lomā, jāpakļaujas arī īpašnieka spēles noteikumiem, piemēram, jāpielāgojas viņa gaumei, dizaina izpratnei un, iespējams, jebkāda remonta veikšana ir jāsaskaņo. Arī mājdzīvnieku turēšana var būt neiespējama, ja saimnieks tam nepiekrīt,” skaidro mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais. “Kā liecina veiktais sociālais eksperiments, īrnieki ir diezgan uzmanīgi un nav gatavi pakļauties savādiem izīrētāja noteikumiem. Tas vērtējams pozitīvi, jo īrnieki jau iepriekš rūpīgi apsver, vai ilgtermiņā spēs sadzīvot ar uzstādītajiem nosacījumiem.”
Aptuveni puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka galvenie mājokļa īres negatīvie aspekti ir saistīti ar nestabilitāti, kas saistīta ar īres maksas iespējamo mainību (53 %) un izīrēšanas termiņu (52 %). Tāpat iedzīvotāji ir satraukti par to, ka izīrētājs jebkurā laikā var uzteikt līgumu vai paaugstināt īres maksu.
Aptauja ir veikta šā gada septembrī sadarbībā ar pētījumu centru Norstat, aptaujājot katrā no Baltijas valstīm vairāk nekā 1000 iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 55 gadiem.
