Latvijas zinātnei ir jākļūst par spēcīgu un līdzvērtīgu spēlētāju pasaules mēroga pētniecībā

FOTO: Publicitātes foto

Ļoti daudzi Latvijas zinātnieki vēlas pētīt un attīstīt savu profesionālo darbību tieši Latvijā, to parāda lielais pieteikumu daudzums uz dažādiem projektu finansējumu konkursiem, tomēr diemžēl šobrīd daudzi zinātniski augsti novērtēti projektu pieteikumi netiek īstenoti, jo finansēto projektu daudzums šajos uzsaukumos ir visnotaļ zems.

Latvijai ir nepieciešama attīstības vīzija, kurā būtu skaidri formulēti valsts ilgtermiņa attīstības mērķi, kas palīdzētu sasniegt vēlamo labklājību sabiedrībā, tautsaimniecībā un, protams, arī izglītībā un zinātnē.

Tiem Latvijas zinātniekiem, kas vēlas veikt pasaules mēroga pētījumus, ir ļoti svarīgs valstisks atbalsts gan pētījumu īstenošanai, gan zinātniskās infrastruktūras attīstībai, gan starptautiskās sadarbības veicināšanai. Sagaidu, ka šie būtiskie aspekti, kas ir iezīmēti Latvijas attīstības vīzijā 2070, varētu palīdzēt veidot nacionālas rīcībpolitikas, kas atbalstītu zinātni un pamudinātu pētniekus veikt pasaules mēroga atklājumus tepat Latvijā.

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centram (BMC) ir izstrādāta nākotnes attīstības stratēģija, kas paredz galvenos attīstības mērķus, proti, veikt zinātniski ekselentu pasaules mēroga pētniecības projektu īstenošanu un atbilstošas infrastruktūras attīstību, un nostiprināšanu trīs prioritārajos BMC darbības virzienos – cilvēku ģenētikas un dažādu slimību, tostarp onkoloģisko saslimšanu, biotehnoloģiju, struktūrbioloģijas un virusoloģijas izpētē.

BMC nākotnes vīzija ir turpināt būt par starptautiski atzītu, modernu pētniecības institūtu - attīstības garantu biomedicīnas un biotehnoloģijas jomās Latvijā. Ilgtermiņā, balstoties uz jau sasniegto zinātnisko līmeni molekulārajā bioloģijā, rekombinantu biotehnoloģijā un biomedicīnā, BMC vēlas attīstīties kā galvenais molekulārās diagnostikas, personalizētās terapijas un inovatīvo medikamentu izveides un ekspertīzes centrs Latvijā, kļūstot par līdzvērtīgu partneri Eiropas vadošajām izpētes institūcijām šajā jomā.

Jau šobrīd BMC ir izveidotas būtiskas Latvijas nacionālās infrastruktūras, piemēram, Latvijas Nacionālā biobanka – valsts iedzīvotāju genoma datubāze. Pašlaik Nacionālajā biobankā jau glabājas bioloģiskie paraugi un veselības dati par vairāk nekā 38 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, šī infrastruktūra nodrošina daudzu nozīmīgu Latvijas un pasaules līmeņa pētījumu īstenošanu, piemēram, COVID-19, vēža, diabēta, reto un citu slimību izpēti. Paralēli Latvijas Genoma centrs ir aprīkots ar modernākajām sekvencēšanas iekārtām, kas ļauj veikt gan visa genoma, gan citas jaunākās molekulārās analīzes, piemēram, mikrobioma, transkriptoma, metagenoma un pat vienas šūnas sekvencēšanu. BMC ir izveidots arī Bioinformātikas servisa centrs, kas var veikt iegūto sekvencēšanas datu analīzi, interpretāciju un pētniecību. Visu šo infrastruktūru uzturēšana un attīstība ir pamats turpmākai Latvijas zinātnes izaugsmei biomedicīnas jomā.

Es ļoti ceru, ka Latvija 2070.gadā varētu būt tāda, kāda tā ir iezīmēta Latvijas attīstības vīzijas 2070 ekspertu darba grupas izstrādātajās vadlīnijās, proti,

ilgtspējīga valsts, līdzinoties Ziemeļvalstu saimei, ar sociāli atbildīgu, izglītotu sabiedrību, kas pieņem zinātnē un ilgtermiņa plānošanā balstītus caurskatāmus lēmumus,

valsts, kuras izglītības sistēma veicina daudzveidīgu talantu un uzņēmības attīstību, bet zinātne ir spēcīgs un līdzvērtīgs spēlētājs pasaules mēroga pētniecībā.

Ir ļoti daudzi aspekti, kas ilgtermiņā varētu ietekmēt sabiedrības labklājību. Vadoties pēc savas profesionālās perspektīvas biomedicīnas jomā, uzskatu, ka ļoti svarīgi jau šobrīd visiem kopā strādāt pie sociāli atbildīgas sabiedrības kultūras veidošanas, gan mūsu katra profesionālajā darbībā, gan veidojot atbilstošu informatīvo telpu. COVID-19 pandēmija ir parādījusi, ka ļoti svarīgi ir veicināt sabiedrībā izpratni un atbildību par savu un tuvinieku veselības uzturēšanu, prevenciju un aprūpi.

Latvijas sabiedrība un mediķi būtu jāgatavo nākotnes veselības aprūpes sistēmas iespējām – personalizētai un precīzijas medicīnai, genoma un citu “lielo” datu ienākšanai mūsu ikdienā, kā arī modernu tehnoloģiju izmantošanai. Lai varētu veicināt dažādu talantu attīstību, sociāli atbildīgu domāšanu un radošumu, ļoti svarīga ir izglītības kvalitāte.

Savukārt nākotnes speciālistiem ir jābūt apveltītiem ar uzņēmību un nebaidīšanos no visa jaunā, tostarp tehnoloģijām, kas nepārtraukti ienāk pētnieku profesionālajā ikdienā un šobrīd ļoti strauji attīstās visā pasaulē. Zinātnē ir ļoti svarīga resursu pieejamība, gan pētniecībai, gan infrastruktūrai, kā arī starptautiskās sadarbības veicināšana. Ļoti svarīgi ir izvēlēties un pastiprināti veicināt to virzienu attīstību, kuros Latvijā jau ir veiksmīgas iestrādnes un mūsdienīga infrastruktūra. Piešķirot papildu resursus tajās jomās, kurās jau ir vērojama attīstība starptautiskā līmenī, ir iespējams paātrināt to izaugsmi un sasniegt tādu līmeni, kādu mēs gribētu redzēt pēc piecdesmit gadiem.

Latvijas attīstības vīzijas 2070 akadēmiskās ekspertu grupas darba procesā, kurā līdzdarbojos arī es, izdevās atklāt aizvien jaunas šķautnes, kas ir būtiskas Latvijas ilgtermiņa attīstībai. Tika aktualizētas daudzas galvenās šā brīža problēmas, ar kurām saskaras Latvijas zinātnieki, analizēta situācija ārvalstīs un diskutēts par iespējamajiem scenārijiem esošo problēmu risināšanai, lai varētu situāciju dažādās jomās, piemēram, izglītībā, zinātnē, sabiedrības vienotībā, tehnoloģijās un ģeoteritoriālā ilgtermiņa attīstībā spēt uzlabot jau tuvākajā nākotnē.

Daudz tika diskutēts par to, kā veicināt bērnu kritiskās domāšanas attīstību jau skolā, attīstīt Latvijas nākotnes “gaišos prātus” un veicināt radošumu, izpratni par sociālo atbildību un uzņēmību. Par zinātnes attīstību Latvijā darba grupā bija liela vienprātība, proti, visi eksperti bija vienisprātis, ka starptautiskā sadarbība šajā jomā ir viens no galvenajiem faktoriem, kas palīdzēs Latvijas zinātnei iekļauties pasaules pētniecības telpā un radīt starptautiski atzītus zinātniskus sasniegumus Latvijā.

FOTO: Latvija 2070
Uz augšu
Back