Zaļās investīcijas tīrākai Eiropas nākotnei

FOTO: Pixabay

Kamēr pasaules līderi ANO klimata izmaiņu konferencē Glāzgovā spriež par sadarbību planētas sasilšanas apturēšanā, Eiropas Savienība (ES) jau apņēmusies aktīvi rīkoties Zemes nākotnes vārdā. 27 valstu bloks uzstādījis mērķi līdz 2050. gadam padarīt Eiropu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu, un tas neapšaubāmi ietekmēs ikvienu no mums – gan mainot paradumus, gan dāvājot jaunas, teju bezgalīgas pašizpausmes un profesijas izvēles iespējas.

Klimatneitralitāte paredz, ka mūsu kopīgi saražotais siltumnīcas efektu izraisošo gāzu apjoms nepārsniegs to, ko ekosistēmas spēj dabiski absorbēt un pārstrādāt. Tādējādi vismaz Eiropā rūpēsimies, lai cilvēki neturpinātu uzsildīt atmosfēru un tādējādi nepieļautu draudīgāko scenāriju īstenošanos. Tie ir patiesi biedējoši un var novest gan pie cilvēku skaita dramatiska sarukuma, gan pašas planētas pārvēršanas dzīvošanai nepatīkamā vietā. Dienvidu reģioni karstuma dēļ varētu pārvērsties neauglīgā tuksnesī, piekrastes teritorijas «aprīs» izkusušo ledāju ūdeņi un aizvien biežāk nāksies saskarties ar ekstremālām klimata izpausmēm spēcīgu vētru, karstuma un aukstuma viļņu un postošu krusu veidolā. Līdz ar to pārtikas izaudzēšana kļūs aizvien izaicinošāka un ikdiena draud pārvērsties cīņā par izdzīvošanu.

Lai nepieļautu šādu scenāriju, ES jau laikus uzņēmusi «zaļo kursu» un strādā pie izplūdes gāzu apjoma samazināšanas. Jūlijā Eiropas Komisija (EK) pieņēma priekšlikumu paketi, kuras mērķis ir panākt, lai ES klimata, enerģētikas, transporta un nodokļu politika būtu gatava līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Vīzijas īstenošanai paredzēti dažādi instrumenti, ar kuru palīdzību mainīt iedzīvotāju paradumus, veicināt videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošanu un aizsargāt dabu.

Triljons eiro klimatam

Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanai, EK apņēmusies nākamo desmit gadu laikā mobilizēt ilgtspējīgas investīcijas vismaz 1 triljona eiro apmērā. Zaļā kursa ietvaros EK ir izstrādājusi Eiropas zaļā kursa investīciju plānu (EGDIP), kuru dēvē arī par Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plānu (SEIP). Šajā plānā ir ietverts Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms, kura mērķis ir nodrošināt godīgu un taisnīgu pāreju uz zaļo ekonomiku. Šo mērķi īstenot palīdzēs programma InvestEU, kas Eiropas Savienībai nodrošinās būtisku ilgtermiņa finansējumu, piesaistot ievērojamus privātus un publiskus līdzekļus. InvestEU regulā noteikts, ka InvestEU fonds kopumā nodrošinās vismaz 30 % no investīcijām, kas paredzētas klimata mērķu sasniegšanai. Līdztekus Taisnīgas pārkārtošanās fondam un publiskā sektora aizdevumu mehānismam ir izveidota īpaša taisnīgas pārkārtošanās shēma, kas radīs papildu investīcijas taisnīgas pārkārtošanās teritorijām.

Jau nākamā gada janvārī EK plāno publiskot noteikumus, kas definēs zaļās investīcijas un tādējādi atbalsta pretendentiem padarīs skaidrāk saprotamus investīciju saņemšanas kritērijus. Arī naudas devējiem būs vieglāk orientēties, kādos projektos ieguldītā nauda uzskatāma par zaļajām investīcijām.

Šos nosacījumus definēs Taksonomijas regula, kas ietvers skaidru un detalizētu klasifikācijas sistēmu finanšu iestādēm, pieņemot lēmumus par investīcijām. Tā paredzēs, ka primāri nauda būs jānovirza projektiem, kas atbilst ES Zaļā kursa mērķiem.

Jau šobrīd zināms, ka Taksonomijas regula attieksies vismaz uz deviņām nozarēm. Tās visas skar arī Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus. Šīs nozares ir lauksaimniecība un mežsaimniecība, vides aizsardzība un mežu atjaunošana, rūpnieciskā ražošana, enerģētika, ūdensapgāde, kanalizācija, atkritumu apsaimniekošana un sanācija, transports, būvniecība un darbība nekustamo īpašumu jomā, informācija un saziņa, profesionālā, zinātniskā un tehniskā darbība. Ļoti iespējams, ka šajās jomās nodarbinātajiem nākotnē paralēli biznesa plānam būs nepieciešams arī ilgtspējīgas saimniekošanas plāns, kurā tiks izklāstīta investīciju ieguldīšana atbilstoši zaļā kursa koncepcijai.

Regulas darbība attieksies arī uz dažām papildu kategorijām. Tostarp finanšu un apdrošināšanas jomu, izglītību, veselību un sociālā darba aktivitātēm, mākslu, izklaidi un atpūtu.

Iespēja iedzīvotājiem un uzņēmumiem

Tomēr Taksonomijas regulu nevajadzētu uzskatīt kā birokrātisku šķērsli izaugsmei. Tieši pretēji. Definējot skaidrus spēles noteikumus, EK rada apstākļus privātās naudas piesaistīšanai. Pirmkārt, banku un investīciju fondu līdzekļu vērienīgākai ieplūšanai ilgtspējīgu un videi draudzīgu risinājumu finansēšanā. Tas nozīmē, ka privātpersonas un uzņēmumi var sagaidīt draudzīgākus līzinga nosacījumus, piemēram, iegādājoties elektromobili, un izdevīgāku aizdevuma līgumu, ja naudu paredzēts ieguldīt saules bateriju vai vēja turbīnu uzstādīšanā.

Tas ir nepārprotams signāls uzņēmējiem – ja plānojat izgudrot kādu jaunu produktu vai risinājumu, īpaši vērts piedomāt pie tādiem, kas nesīs labumu visai cilvēcei un videi. Proti, samazinās izplūdes gāzu apjomu, ļaus efektīvāk ražot elektrību no atjaunojamiem avotiem, attīrīs piesārņoto dabu vai palīdzēs cilvēkiem ikdienā mazāk kaitēt pasaulei.

Taksonomijas regula nesīs izmaiņas arī lauksaimnieku finansēšanā. Lai arī pagaidām tiek plānots, ka tā attieksies tikai uz ļoti lieliem uzņēmumiem, kādu Latvijā nemaz nav, nevar izslēgt, ka nosacījumi tiks koriģēti, jo arī mazajās dalībvalstīs lauksaimniecība ir viens no galvenajiem atmosfēras piesārņotājiem. Latvijā tā ir otrs lielākais siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju avots, 2018. gadā radot 22,3% no visām atmosfēru sildošajām gāzēm valstī. Ja nekas netiks darīts lietas labā, tuvākajās desmitgadēs tieši lauksaimniecība pie mums kļūs par lielāko atmosfēras piesārņotāju.

Raksts tapis projekta #RītdienasEs ietvaros. Projekts ir īstenots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu.

Uz augšu
Back