T, 17.08.2022.

Kāpēc Ventspils brīvostā palielinās vietējo kravu nozīme

Apmaksāta informācija
Kāpēc Ventspils brīvostā palielinās vietējo kravu nozīme
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Foto: Publicitātes foto

Jau kopš divtūkstošo gadu sākuma eksperti prognozēja izmaiņas tranzītkravu nozarē Latvijā. Gadu no gada, tonnu pēc tonnas izmaiņas “uz savas ādas” sāka just arī Ventspils brīvosta, bet tieši pēdējie gadi ir visspilgtāk izgaismojuši tendences. Dati par kravām Ventspils brīvostā 2021.gadā skaidri parāda – osta mainās un svarīgākais uzdevums ir izveidot vietējo kravu bāzi.

Energoresursu kravas ietekmē kopējo tonnu skaitu

Tas, ka Ventspils ar laiku varētu zaudēt ierasti ietekmīgās pozīcijas tranzītkravu, jo īpaši Krievijas izcelsmes kravu pārvadāšanā, bija skaidrs jau divtūkstošo gadu sākumā. Krievija neslēpa plānus lielo energoresursu kravu (akmeņogļu, naftas produktu) pārvadāšanai attīstīt savas ostas. Jāņem vērā, ka

kravu tranzīts allaž ir bijis saistīts ne tikai ar valstu ekonomiskajām attiecībām, daudzos gadījumos tas ir jūtīgs starptautiskās politikas instruments. Pat viens pārprasts politiķa teikums var likt kuģim mainīt kursu.

Tāpat būtiska nozīme ir starptautiskajiem ekonomiskajiem notikumiem, kas regulē pieprasījumu pēc energoresursiem te vienā, te citā virzienā. Skatoties uz nākotni, svarīgi ņemt vērā arī Eiropas zaļā kursa inciatīvu jeb “Green deal”, kas paredz pakāpenisku atteikšanos no fosilā kurināmā, lai līdz 2050.gadam Eiropā panāktu klimatneitralitāti. Jau šobrīd un nākotnē skatoties vēl jo vairāk fosilā kurināmā pieprasījums un pārkraušanas apjomi samazināsies visās Eiropas ostās.

Kāds tam visam sakars ar kuģu skaitu un kravu apjomu Ventspils ostā? Vistiešākais. Gadu desmitiem tieši naftas produkti bija galvenā kravu grupa Ventspils ostā. Pēdējos desmit gadus stabili otru lielāko vietu bija ieņēmis tikpat apjomīgs energoresurss – akmeņogles, kopā veidojot absolūti lielāko Ventspilī krauto kravu apjomu. Tik liela atkarība no šīm kravu grupām nebija nevienā citā Baltijas valstu ostā.

Tendences vislabāk redzamas skaitļos. Tajās kravu grupās, kas ir ar lielu ģeopolitisku ietekmi, ir lielākais kritums – mīnus 28,6%.

Ja pagājušajā gadā lielāko ietekmi uz kravu apgrozījumu atstāja Krievijas akmeņogļu tranzīta pārtraukšana caur Baltijas ostām, tad šogad piepildās prognozes par naftas produktu tranzīta samazinājumu.

Jauni kravu virzieni

Tomēr šoruden ostā manāmas pozitīvas tendences arī augstāk minēto kravu plūsmās. Liela daļa ostinieku psiholoģiski jau bija paspējuši atvadīties no nepārredzamajām akmeņogļu plūsmām un, kā paši smej, noskalot no piestātnes pēdējos ogļu putekļus, kad tomēr atkal izdevās atjaunot sadarbību ar kravu īpašniekiem no Kazahstānas, vismaz daļēji atjaunojot akmeņogļu pārkraušanu Ventspilī. Nepārtraukti turpinās arī jaunu sadarbības virzienu meklējumi, un Ventspils brīvostas pārvalde sniedz privātajiem termināļiem visu iespējamo atbalstu. Jaunos sadarbības partnerus un plānus publiskot gan vēl ir pāragri, jo, kā mēdz teikt, vispirms jāpārlec, lai varētu skaļi saukt “hop.”

Vietējo kravu apjoms pieaug

Tieši prognozētais energoresursu tranzīta samazinājums caur Latviju lika pirms vairāk nekā 20 gadiem mērķtiecīgi sākt attīstīt Ventspils brīvostā rūpniecisko parku, lai osta vismaz daļēji pati sev varētu saražot pārkraujamās kravas. Protams, ne visi uzņēmumi, kas strādā Ventspils brīvostā, savas produkcijas eksportam izmanto ostu, bet

ostas tuvums noteikti ir papildus arguments par labu tam, lai kāds eksportspējīgs uzņēmums izvēlētos Ventspilī attīstīt ražošanu.

Pat ja ostai atsevišķos gadījumos no tā nav nekāda tieša finansiālā ieguvuma, valsts ekonomikai kopumā tas nāk tikai par labu.

Osta ar industriālo parku nav Ventspils inovācija, - līdzīga tipa ostas-rūpnieciskie centri atrodamas daudzviet pasaulē. Tas mūsdienās vairs nav tikai kravu iekraušanas un izkraušanas punkts, bet vienlaikus var pildīt arī noliktavas, kravu loģistikas centra un pat rūpnīcas funkcijas. Arī Ventspils ostas termināļi šobrīd ļoti nopietni domā par to, kā uz ostu atvestajām kravām radīt pievienoto vērtību, pilnīgi pamatoti aizrādot, ka

ir aizvēsturiski vērtēt termināļu pienesumu ekonomikai tikai pēc kuģos iekrauto tonnu skaita.

Arī statistikas dati skaidri parāda, ka tajās kravu grupās, kas nav tieši atkarīgas no ģeopolitiskiem apstākļiem, jau ilgstoši vērojams stabils pieaugums – Ro-Ro kravas, koksnes produkti, lauksaimniecības produkti, šķidrā ķīmija, metāli u.c. Desmit mēnešos šo kravu apjoms palielinājies kopā par 10%.

Foto: Publicitātes attēls

Kaut gan kopējais apjoms šajās kravu grupās nav un visticamāk nekad nebūs tik liels kā naftas un akmeņogļu kravām, toties tas nav tik ļoti atkarīgs no ārējiem apstākļiem un garantē stabilitāti globālu satricinājumu apstākļos.

Sava niša un pielāgošanās tirgum

2021. gada otrā puse ir iezīmējusi pozitīvas tendences arī termināļu darbības diversifikācijā – viens no jaudīgākajiem Ventspils brīvostas termināļiem “Kālija parks”, kas savulaik tika būvēts minerālmēslu kravu pārkraušanai, ir veicis būtiskus ieguldījumus, lai pielāgotu termināļa infrastruktūru graudu kravām.

Septembrī par vērienīgiem attīstības plāniem tieši Ventspils brīvostā paziņoja prāmju operators “Stena Line”.

Jau šī gada trešajā ceturksnī prāmju līnijai Ventspils – Nīneshamna tika piesaistīts lielākas ietilpības kravas un pasažieru kuģis “Stena Scandica”, kas līnijas jaudu palielina par aptuveni 30%, ļaujot 10 mēnešos Ro-Ro kravu apjomam pieaugt par 5,3%%, bet pārvadāto pasažieru skaitam – par 30 %. Jau nākamgad “Stena Line” plāno nomainīt esošos prāmjus pret vēl lielākas ietilpības pilnīgi jauniem, 240 metrus gariem e-flexer tipa prāmjiem.

Viena no Ventspils ostas īpašajām priekšrocībām ir arī piemērota infrastruktūra un pieredze lielgabarīta kravu pārkraušanā.

Noslēguma fāzē šobrīd ir Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtītā pievedceļa atjaunošanas un pārbūves darbi Plosta ielā. Daļa no šī projekta ir arī lielgabarīta kravu piebrauktuves izbūve un sakārtošana iepretim Ventspils Valsts 1.ģimnāzijai Brīvības ielā. Kopējās projekta izmaksas – 162 tūkstoši eiro. Šīs vietas sakārtošana bija nepieciešama īpaši lielo kravu nogādei uz termināli, jo tendences rāda, ka šo kravu apjoms ostā ievērojami palielinās.

Tēmas
Lasītākais šodien
Top raksti
Uz augšu