Mežtaka un Jūrtaka savieno Baltijas valstis ar Eiropas garo distanču pārgājienu takām. Līdz ar vasaras beigām ir noslēdzies darbs pie Jūrtakas un Mežtakas garo distanču pārgājienu maršrutu izveides Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Takas ir pārbaudītas un gandrīz visos posmos marķētas, tajās uzlabota infrastruktūra, mājas lapa papildināta ar jauniem aprakstiem, kartēm. Pēdējie posmi - Mežtakas un Jūrtakas dienviddaļa – savu oficiālo atklāšanu gaida nākamā gada maijā.
Mežtaka un Jūrtaka Eiropas garo pārgājienu taku tīklā
Mežtaka un Jūrtaka ir divi garo distanču pārgājienu maršruti Baltijas valstīs, kuri pagarina Eiropas garo distanču pārgājienu maršrutus E9 un E11, vedot cauri Igaunijai, Latvija un Lietuvai.
Mežtaka un Jūrtaka tika izveidota vairākos ES atbalstītos projektos, iesaistoties nevalstiskajām organizācijām, pašvaldībām un citām interešu grupām. Šoruden pabeigta takas marķēšana Kurzemē – Mežtakas dienviddaļā. Līdz nākamā gada maijam, kad paredzēta Mežtakas dienviddaļas oficiālā atklāšana, vēl tiks marķēti atsevišķi Mežtakas un Jūrtakas posmi Lietuvā.
Jūrtaka ved gar Baltijas jūras piekrasti. Tā sākas Nidas ciemā pie Krievijas-Lietuvas robežas, ved cauri Lietuvai un Latvijai, un beidzas Tallinā, Igaunijā. Maršruta garums ir 1419 km, no tiem 216 km Lietuvā, 581 km Latvijā un 622 km Igaunijā.
Jūrtaka ir daļa no Eiropas garo pārgājienu maršruta E9, kas sākas Portugālē un beidzas Igaunijā. E9 maršruts šķērso 10 valstis: Portugāli, Spāniju, Franciju, Beļģiju, Nīderlandi, Vāciju, Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju.
Mežtaka ved cauri Lietuvas, Latvijas un Igaunijas skaistākajiem mežiem un nacionālajiem parkiem. Takas sākumpunkts ir Lazdijai ciemā pie Polijas-Lietuvas robežas, tālāk tā šķērso Lietuvu un Latviju, bet galapunkts ir Tallina Igaunijā. Maršruta garums ir 2141 km, no tiem 747 km Lietuvā, 674 km Latvijā un 720 km Igaunijā.
Mežtaka ir daļa no Eiropas garo pārgājienu maršruta E11, kas ved cauri sešām valstīm: Nīderlandei, Vācijai, Polijai, Lietuvai, Latvijai un Igaunijai.
Pārgājienu vide un pakalpojumi gājējiem
Mežtaka un Jūrtaka ved cauri 9 nacionālajiem parkiem, 1 biosfēras rezervātam un vairāk kā 100 aizsargājamām dabas teritorijām. Neskartas dabas vietas mijas ar lauku ciemiem, izcilām ainavām jūras stāvkrastos un upju ielejās, šarmantām mazpilsētām un lielpilsētu parkiem.
Lai noietu Jūrtaku visā garumā, būtu nepieciešami 2 ½ mēneši, savukārt, Mežtakas gājums prasītu 3 ½ mēnešus.
Abas takas ir sadalītas aptuveni 20 km garos dienas gājuma posmos ar naktsmītņu un ēdināšanas iespējām. Gājēji var izvēlēties jebkuru posmu īsākam vai garākam pārgājienam, nakšņojot ērtās viesu mājās vai apmetnes vietās brīvā dabā.
Kopumā Mežtakas un Jūrtakas tuvumā atrodas ap 2000 dažādu pakalpojumu sniedzēju – naktsmītnes, kafejnīcas, veikali, transports, apskates vietas, tūrisma informācijas centri un citi.
Zīme "Gājējam draudzīgs" tiek piešķirta tiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem visās trīs Baltijas valstīs, kuri saprot un respektē kājāmgājēju vajadzības, piedāvā kājāmgājējiem būtiskus pakalpojumus, piemēram: informāciju par maršrutu, dzeramo ūdeni, pirmās palīdzības aptieciņu, elektroierīču uzlādi, iespēju izžāvēt slapjās un izmazgāt netīrās drēbes, zābakus u.c. personīgu ekipējumu.
Informācija pārgājienu plānošanai
Katra maršruta posmu apraksti ar sākuma un beigu punktiem, informācija par takas segumu, reljefu, vietām, kur paēst, iegādāties ūdeni un našķus, kā arī nakšņot.
Sniegta arī plašāka informācija par interesantākajiem un nozīmīgākajiem objektiem, ainavām, dabas vērtībām. Vietnē ir pieejamas kartes un lejupielādējami GPX maršruti. Iedvesmai un pārgājiena noskaņojumam skatāmi video no takām.
Pārgājienu entuziastu kopiena Baltijas valstīs
Aktivitātes sociālajos tīklos liecina, ka visās trīs Baltijas valstīs izveidojusies spēcīga pārgājienu tūrisma entuziastu kopiena.
Gājēji sociālajos tīklos dalās savās pārgājienu pieredzēs Mežtakā un Jūrtakā, ceļo gan vienatnē, gan kopā ar draugiem un ģimenēm, ar saviem mīluļiem - suņiem un pat zirga mugurā.
Vairāk nekā 600 brīvprātīgie entuziasti no kopumā piecām valstīm piedalījās taku apsekošanas pārgājienos un taku marķēšanā.
Jaunākajam no tiem – 2 gadi, vecākajam – 69.
Tas apliecina, ka garo distanču pārgājienu takas ir nepieciešamas visai sabiedrībai un veidojas jauns domāšanas veids, kam ir svarīgi atrasties brīvā dabā, iet garos pārgājienos un dalīties piedzīvotajos iespaidos ar citiem.
