Uzņēmumiem ilgstoši saskaroties ar darbaspēka trūkumu, personāla atlases speciālisti lūkojas pēc palīdzības visos virzienos. Uzmanības lokā nonāk kā jau darba gaitas beigušie seniori, tā gados jaunākā paaudze, kas tikai tagad tuvojas mācību gaitu noslēgumam.
Tā dēvētā Z paaudze jeb no 1997. līdz 2021. gadam dzimušie ir vienlaikus daudzsološa taču arī korporatīvai videi izaicinoša sabiedrības grupa. Krietni pēc neatkarības atgūšanas dzimušie un izglītību Latvijā kā Eiropas Savienības dalībvalstī ieguvušie jaunieši atšķiras no iepriekšējām paaudzēm. Viņi lielākoties pārvalda angļu valodu, kas šodienas biznesa pasaulē ir ļoti noderīgi, taču daudzi ir auguši salīdzinošas labklājības apstākļos un nav iepazinuši priekšgājēju piedzīvotās pēckara perioda vai 1990.gadu sākumposma grūtības. Pat 2009. gada ekonomiskā krīze viņus skāra bērnībā, kad naudas lietu risināšana gūlās uz vecāku pleciem. Tas radījis stereotipu, ka Z paaudzes pārstāvju raksturs nav gana norūdīts un viņi nav sagatavoti cīnīties ar šķietami nepārvaramiem šķēršļiem, tādēļ ātri padodas.
Citāds skatījums
Pat ja vispārinājumi nav pareizā taktika veselas paaudzes novērtēšanai, ne viens vien darba devējs ir pamanījis, ka šodienas jaunieši tomēr atšķiras un viņiem nepieciešama citāda pieeja. To zina arī organizāciju psihologi, kuri izstrādājuši virkni ieteikumu, kā padarīt darbavietu piemērotāku Z paaudzei. Savukārt Eiropas Savienība nākusi pretī darba devējiem, paplašinot jauniešu apmācības programmu Youth Guarantee. Tagad tā pieejama līdz pat 30 gadu vecumam. Kopš programmas izveidošanas 2013. gadā Youth Guarantee iespējas izmantojuši vairāk nekā 14 miljoni jauniešu visā Eiropā, un daudzi turpina gūt papildu zināšanas un darba pieredzi arī tagad.
Eiropas Komisija pat nākusi klajā ar iniciatīvu pasludināt 2022.gadu par Eiropas Jaunatnes gadu, paredzot jaunajai paaudzei īpašu atbalstu. Šim nolūkam būs pieejami līdzekļi no atbalsta instrumenta NextGenerationEU.
Kas tad būtu jādara, lai radītu Z paaudzei pieņemamu vidi darba vietā?
Izglītošanās iespēja
Vispirms, jāņem vērā Z paaudzes attieksme pret pasaules kārtību. Ja X paaudzes un arī mileniāļu skatījumā ceļš uz labklājību diezgan droši veda caur augstskolu, tad Z paaudze uzskata, ka zināšanas var iegūt arī citādi. Pētījumu centra Gallup ASV veiktā aptaujā šādam uzskatam piekrita pat 75% aptaujāto jauniešu. Viņi ir pirmā paaudze, kas var piekļūt pasaules prestižāko augstskolu mācību vielai un dižāko prātu lekcijām pat neizejot no sava mājokļa. Viņi mācās gatavot ēst un iedzīt sienā naglu no pamācību video. Viņi spēj atrast informāciju par jebko dažu sekunžu laikā.
Līdz ar to darba devējam jārod veids, kā piedāvāt jaunajiem darbiniekiem celt kvalifikāciju viņiem ērtā veidā. Nevajadzētu aizmirst, ka nākamajos desmit gados darba tirgū ienākušie cilvēki vismaz trīs mācību gadus būs praktizējušies attālinātajās mācībās skolā. Tas noteikti atstās iespaidu uz informācijas uztveršanas veidu.
Elastīgs darba grafiks
Zināšanu apguves veids diktē arī jauno cilvēku domas par strādāšanu. Laika pavadīšana pie ekrāniem attīsta viņos solo strādātāju rakstura iezīmes, ko noteikti nevajag ignorēt. Viņus ir grūtāk mobilizēt darbam komandā un likt būt «vienam par visiem, visiem par vienu». Z paaudze vēlas darba vidi, kurā var demonstrēt savas prasmes, ka arī iespēju strādāt maksimāli neatkarīgi no pārējiem. Tādēļ viņiem ir ārkārtīgi nepieciešami precīzi izmērāmi mērķi. Sacensību gars šajos cilvēkos ir, vien vajag atrast veidu, kā likt viņiem cīkstēties produktīvi, veicinot uzņēmuma izaugsmi, nevis to bremzējot.
Jāpatur prātā, ka virtuālā pasaule nav tik ļoti piesaistīta pulkstenim kā reālā. Tur saule nelec un nenoriet, tādēļ arī Z paaudzei izpratne par darbu no pulksten 9 līdz 17 šķiet nesaprotama un pat muļķīga. Tieši tāpat kā strādāšana vienā ģeogrāfiskā vietā. 37% jauniešu atzīst, ka spēj labāk paveikt darbu un izvairīties no stresa, ja viņiem nav jāskatās laikrādī un ja viņi var darīt darbu tad, kad ir tam gatavi. Tas nozīmē, ka darba līgumā jāparedz iespēja vismaz pāris dienas nedēļā strādāt no paša darbinieka izvēlētas vietas un arī iespēju variēt darba laiku, cik nu darba specifika to pieļauj.
Ieklausīties inovācijās
Vecākās paaudzes priekšniekiem nenākas viegli uztver gados jaunos darbiniekus kā līdzīgus. Bagātīgā pieredze un līdzšinējie panākumi rada maldīgu pārākuma sajūtu un nevēlēšanos ieklausīties «zaļajos», jo «ko gan viņi var zināt par dzīvi». Taču jaunie cilvēki par digitālo vidi un jauno patērētāju vajadzībām zina daudz vairāk nekā pat daudzus kursus apmeklējušie bosi, jo viņi vienkārši dzīvo šajā vidē. Līdz ar to jaunieši var gluži nejauši iedot vērtīgas idejas, kas palīdzēs paplašināt klientu loku vai pat radīt pilnīgi jaunu produktu vai darbības sfēru.
Liela daļa Z paaudzes pārstāvju ir ambiciozi. 84% no viņiem uzsver, ka vēlas strādāt uzņēmumā, kura darbam saskata jēgu un karjeras iespējas. Tas nebūt nenozīmē, ka viņi strādās tikai globālajos tehnoloģiju uzņēmumos, bet gan to, ka viņi vēlas darba devēju ar ambīcijām uzlabot pasauli, nevis tikai savākt naudu no klientiem.
Radīt drošības sajūtu
Pētījumi rāda, ka Z paaudzes jaunieši Eiropā ilgāk dzīvo pie vecākiem, vēlāk kļūst patstāvīgi un veido ģimeni. Līdz ar to viņi arī darba gaitu sākumā var justies nedrošāki, apmulsuši no atbildības. Tādēļ darba devējiem zināmā mērā vajadzētu uzņemties krustvecāku lomu un palīdzēt jauniešiem iepazīt profesionālo pasauli, tās iespējas un izaicinājumus.
Ļoti svarīgi, lai jaunais cilvēks justos novērtēts un atbilstoši atalgots, jo tas samazinās vēlmi mētāties no viena darba devēja pie otra. Vēl jāņem vērā fakts, ka šodien 53% jauniešu vairs nepaļaujas tikai uz darba algu. Viņi meklē papildu ienākumus un, kad tie kļuvuši gana lieli, bez ilgām pārdomām spēj mainīt darba devēju. Tādēļ prātīgi jau sākotnēji radīt darba un atalgojuma apstākļus, lai jaunietim nebūtu nepieciešamības attīstīt papildu ienākumu avotus.
Raksts tapis projekta #RītdienasEs ietvaros. Projekts ir īstenots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu.
