Runāšana ar Lukašenko var novest pie ultimātiem, uzskata Lietuvas ministrs

FOTO: AP/Scanpix

Runāt ar Baltkrievijas autoritāro līderi Aleksandru Lukašenko par viņa izraisīto migrantu krīzi ir bīstami, jo šādi kontakti var izvērsties piespiedu sarunās vai novest pie ultimātiem, trešdien brīdinājis Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.

"Kādēļ runāt ar teroristiem ir bīstami? Pat saņemot ultimātu, viņi to var pārvērst sarunās. Režīms sācis izplatīt informāciju, ka [Vācijas kancleres Angelas] Merkeles un Lukašenko telefonsarunā it kā ticis runāts par 2000 migrantiem, kuri Vācijai būtu jāuzņem. Oficiālas Vācijas nostājas šajā jautājumā nav," viņš rakstījis sociālajā tīklā "Facebook".

"Šāda rakstura priekšlikums Eiropai ir nāvējoši bīstams, un, ja tas tika izteikts, tas būtu bijis jānoraida. Bīstams tas ir tādēļ, ka nostiprinātu migrantu vidū leģendu, ka Eiropā var iekļūt arī nelegāli, arī metot robežsargiem ar akmeņiem. Pēc tam runāt par plūsmas apturēšanu jau būtu faktiski neiespējami. Nemaz jau nerunājot par to, kādā veidā humāni atlasīt divus tūkstošus no tiem desmit vai vairāk tūkstošiem, kas atrodas Baltkrievijā, - vai varbūt rīkot loteriju?" vaicājis Landsberģis.

Viņš arī norādījis, ka tāds vēstījums Minskas režīmam varētu izrādīties stratēģiski nozīmīgs.

"Pat propagandas nolūkos izplatīta doma režīmam var būt stratēģiski nozīmīga. Pastāv liela iespēja, ka Eiropā to sāks nopietni apsvērt kā ātrāko - lai gan īslaicīgu un tuvredzīgu - problēmas risinājumu, pilnīgi neņemot vērā citus apstākļus un turpmāko ietekmi. Eiropa sašķelsies sadusmotajos un atbalstošajos. Tiks vājinātas Eiropas institūcijas - kam gan vajadzīgi to lēmumi, tiesisks ceļš, ja visu var nokārtot ar vienu tālruņa zvanu," spriedis Lietuvas ārlietu ministrs.

"Tāpēc sarunas ar teroristiem ir bīstamas, jo tās nenotiek mūsu teritorijā, tiesiskuma teritorijā, bet gan viņu - haosa un propagandas teritorijā. Savā spēles laukumā arī vismazākais diktators, ja viņš ir pietiekami nejauks, var izmantot priekšrocības un gūt pārsvaru pār pašu lielāko un labiem nodomiem bruņoto demokrātijas pārstāvi," viņš norādījis.

Kā ziņots, Vācijas valdības preses sekretārs Štefens Zeiberts pirmdien pavēstīja, ka Merkele ar Lukašenko runājusi par "sarežģīto situāciju uz robežas starp Baltkrieviju un ES, īpaši par humānās palīdzības nepieciešamību tur esošajiem bēgļiem un migrantiem". Lukašenko tā bija pirmā telefonsaruna ar kādu Rietumu līderi kopš pagājušā gada falsificētajām prezidenta vēlēšanām un brutālās masu protestu apspiešanas.

Komentējot šo ziņu, Landsberģis jau izteicās, ka Lukašenko pēc šīs sarunas varētu sākt uzskatīt sevi par Rietumu atzītu valsts vadītāju.

Savukārt Lietuvas prezidents Gitans Nausēda otrdien britu raidsabiedrībai BBC pauda viedokli, ka nelegālās migrācijas krīzi, kas saasinājusies pie Eiropas Savienības robežas ar Baltkrieviju, varētu atrisināt, arī runājot ar Lukašenko.

"Mums jārunā ar cilvēku, kurš ir atbildīgs par to, kas notiek uz robežas," viņš paziņoja.

Skaidrojot prezidenta sacīto, viņa birojs vēlāk norādīja, ka tas nenozīmētu atzīt Minskas režīmu par leģitīmu.

Tomēr Nausēdas vārdi Lietuvā izraisījuši diezgan vētrainu reakciju gan Seima deputātu, gan politikas ekspertu vidū. Par negaidītiem šos viņa izteikumus otrdien nosauca arī Lietuvas ārlietu ministrs, atgādinot, ka līdz šim prezidents diezgan pārliecināti iestājies pret kontaktiem ar Lukašenko.

Uz augšu
Back