Droni atrod darbu biznesā un valsts institūcijās

Regulējums noteiks, kā mazajiem lidaparātiem sadzīvot un koordinēt lidojumus ar citiem gaisa satiksmes dalībniekiem, lai tie neapdraudētu cits citu. Tas pavērs ceļu tā dēvētajiem ārpus redzamības lidojumiem, kad dronam vairs nebūs visu laiku jābūt operatora tiešā redzeslokā. Līdz ar to varēs attīstīties komerciāli pakalpojumi, kuros nepieciešami tālāki lidojumi. Tie būs saistīti gan ar preču piegādēm, gan objektu apskati, gan novērošanu.

Aizvien vairāk lietojumu

«Uzņēmumiem Latvijā jau tagad ir liela interese par dronu izmantošanu. Strādājam ar visdažādākajiem uzdevumiem, jo komerciālajā lietojumā vajadzības ir atšķirīgas un nepieciešami unikāli, specifiski pielāgojami risinājumi. Ja privātajam lietotājam pietiek ar vienu standarta dronu, lai sevi fotografētu vai filmētu no gaisa, tad biznesā darbības spektrs ir ļoti plašs. Ir interese par datorredzes risinājumiem, lai drons automātiski varētu konstatēt izmaiņas objektā un ziņot, ja, piemēram, ražotnes teritorijā vai uz valsts robežas ir sabojāts žogs,» potenciālo lietojumu sarunā ar TVNET ieskicē LMT Inovatīvo risinājumu vadītājs Gints Jakovels.

Viņš uzsver, ka tuvākās nākotnes droni kā galveno komunikācijas kanālu izmantos mobilo sakaru tīklu. Tagad tie balstās uz WiFi signālu, kas ir ierobežots distancē un var saskarties ar citiem šo frekvenci izmantojošo iekārtu radītajiem traucējumiem, bet jau drīzumā droni vairāk paļausies uz mobilo sakaru tīklu. Viens no vadošajiem lidaparātu ražotājiem, Francijas uzņēmums Parrot, jau paziņojis, ka iebūvēs savās ierīcēs šādu iespēju, un arī populārākais privāto lietotāju lidaparātu zīmols DJI ļaus pievienot saviem mazajiem dūcējiem mobilo sakaru rūteri.

Uzņemsies bīstamākos darbus

Tādējādi droni kļūs neatkarīgāki no cilvēka un varēs doties patstāvīgās misijās. Ja šodien degošas ēkas apsekošanā dronu vada blakus objektam stāvošs ugunsdzēsējs, tad pēc dažiem gadiem lidaparāts varēs attraukties jau pirms ekipāžas un savākt nepieciešamo informāciju. Ja elektromontieris kāpj stabā novērtēt bojājumu vai «uzlidina» līdz vadiem dronu, tad drīzumā autonomais lidaparāts pats dosies regulārās kontroles misijās un pats atradīs postījuma vai potenciālas avārijas vietu.

Kopumā sagaidāms, ka lidojošās iekārtas uzņemies aizvien vairāk nogurdinošu un bīstamu darbu. Tām būs nozīmīga loma naftas platformu, gāzes vadu un dzelzceļa līniju pārbaudē. Elektrības darbinātās mašīnas ielaidīsies ogļu raktuvēs, alās un dabas katastrofu izpostītās vietās. Visur, kur cilvēks nevēlēsies vai baidīsies iet, viņa vietā dosies drons un pārņems bīstamos uzdevumus. Tas nepārņems cilvēka funkciju pilnībā, bet kalpos kā attālināts darbarīks un mazinās draudus darbinieka dzīvībai un veselībai.

Ietaupa laiku un naudu

Lai arī vairums interesentu vēl tikai mēģina apjaust lidaparātu lietojumu savā biznesā, daži tos jau ar panākumiem piemeklējuši un izmēģinājuši.

«Kopā ar kurjerdienestu DPD Latvija izmēģinājām projektu, kurā kurjers ar kravas mikroautobusu aizbrauc līdz kādam ciematam, piestiprina pie drona paciņu un nosūta to uz nomaļu viensētu. Tikmēr pats kurjers izvadā sūtījumus ciemata centrā. Kamēr viņš veic savu darbu, drons ir atgriezies un kurjers kopā ar to dodas uz nākamo ciematu. Tādējādi uzņēmums var krietni ietaupīt gan laiku, gan degvielu, kas tiktu tērēti, braucot uz katru lauku māju,» reālā pieredzē dalās G.Jakovels.

Tas gan nenozīmē, ka tuvākajos gados mēs varētu piedzīvot dronu rītausmā uzburto vīziju, ka lidaparāti pilsētās sūtījumus ienes pa ēku logiem. Pilsētās lidaparātiem ir pārāk daudz šķēršļu, kas var traucēt izpildīt uzdevumu. Arī lidināšanās virs gājēju galvām nav drošākais un ērtākais veids. Taču vientuļākās lauku teritorijās, kur veicami lielāki attālumi pa grūti izbraucamiem ceļiem, droni varētu kļūt par noderīgiem palīgiem gan medikamentu, gan pārtikas sūtījumu piegādē.

Arī "Latvijas valsts mežiem" ir laba pieredze ar dronu izmantošanu mežu apsekošanā. Uzņēmumā aprēķināts, ka šādi darbinieks apsekošanai nepieciešamo laiku jau tagad var samazināt trīskārtīgi. Lidaparātiem kļūstot patstāvīgākiem, cilvēku iesaiste kļūs vēl minimālāka un darbinieki īsākā periodā spēs paveikt vēl vairāk, turklāt būs mazāk noguruši, jo nebūs jānostaigā tādi attālumi kā šobrīd.

Neatkarīgāki un izturīgāki

Dronu lidojumu automatizācija ir viens no šā brīža svarīgākajiem izaugsmes virzieniem. Ražotāji vēlas panākt, lai cilvēkam lidaparāta vadīšanā būtu jāiesaistās pēc iespējas mazāk. Līdzīgi kā šodien mēs navigācijas sistēmā ievadām gala adresi, bet maršruta izvēli tā veic pati, arī lidaparāts nākotnē izkalkulēs labāko trajektoriju, lidojuma ātrumu un citus parametrus.

Arī lidojumu koordinācijai un iekārtu saziņai jānotiek automātiski. Pieņemot, ka pēc vairākiem gadiem Latvijā ik dienu varētu notikt ap 5-10 tūkstošiem bezpilota lidaparātu lidojumu, cilvēkam nebūs pa spēkam tos visus izkontrolēt. Ar to būs jānodarbojas datorsistēmām.

Vēl viens nozīmīgs priekšnosacījums gaisa ierīču ekspansijai ir baterijas darbības ilgums ar vienu uzlādi. Elektromobiļu ražotāji intensīvi strādā pie šīs problēmas risinājuma, un pētījumi šajā jomā noteikti palīdzēs arī dronu izstrādātājiem. Lai veiktu ilgstošas apsekošanas misijas, ar pusstundu ilgu lidojumu nepietiks. Progress šajā jomā jau ir novērojams, un ir tikai laika jautājums, kad baterijas ietilpības jautājums atkāpsies no lietotāju dienaskārtības.

Raksts tapis sadarbībā ar LMT.