Kāds sports der labāk bērnam pēc temperamenta tipa?

FOTO: shutterstock.com

Bērnam pieaugot un kļūstot aktīvākam, vecākiem rodas vēlme viņu sūtīt uz sporta nodarbībām. Taču liela daļa vecāku saskaras ar grūtu izvēli starp vairākiem sporta veidiem, kurā viņi bieži vien vadās pēc savām, nevis bērna, vēlmēm. Nereti neatbilstoša sporta veida izvēle rezultējas ar bērna motivācijas trūkumu vai nepatiku pret fiziskajām aktivitātēm kopumā.

Gjensidige Latvija skaidro, kas būtu jāņem vērā vecākiem, izvēloties savam bērnam atbilstošāko sporta veidu.

Fiziskās aktivitātes labvēlīgi ietekmē mazā organisma un ķermeņa attīstību - uztur muskuļu tonusu, pilnveido stāju un kustību, uzlabo asinsrites un elpošanas sistēmu darbību, kā arī vienkārši stiprina imūnsistēmu. Taču sports bērniem ir svarīgs ne tikai tāpēc, ka tas pozitīvi ietekmē ķermeni, bet arī tāpēc, ka tas disciplinē bērnu, veido raksturu, stiprina viņa gribu, māca atbildību un organizētību. Taču, lai fiziskā aktivitāte nebūtu traumējoša bērnam ne fiziski, ne arī emocionāli, izvēloties viņam atbilstošāko sporta veidu, nepieciešams apsvērt vairākas bērna ķermeņa un rakstura īpatnības.

Mazu bērnu iemācīt mīlēt sportu ir vieglāk

Vecākiem būtu ieteicams bērnus pieradināt pie aktīva dzīvesveida jau no mazotnes, jo bērns, daudz vieglāk nekā pieaugušais, var attīstīt ķermeņa lokanību un palielināt muskuļu masu. Tāpat, pieradinot bērnu pie regulāras kustības no agra vecuma, tas viņam šķitīs nozīmīgi arī vēlākos dzīves posmos. Tā kā bērni "absorbē" praktiski visu, ko redz, un jo īpaši savu vecāku ieradumus, tiem vecākiem, kas sportošanu padara par ģimenes tradīciju un ikdienā ar to nodarbojas arī paši, ir daudz vieglāk iesaistīt savus bērnus. Kamēr bērns ir pavisam mazs, viņam var iemācīt un pieradināt pie vispārīgām fiziskajām aktivitātēm, piemēram, regulārām pastaigām, skriešanas, dejošanas, peldēšanas vai aktīvās (piemēram, bumbas) spēles. Kad bērns jau ir nedaudz paaudzies, viņš sāk izprast tādas lietas kā noteikumi, secība un kustību tehnika, tādēļ sasniedzot pirmsskolas vecumu, vecāki var sākt apsvērt domu par bērnu pierakstīšanu konkrētu sporta veidu pulciņos.

Katram bērnam - savs sporta veids

Pirmsskolas vecuma bērni gūst labumu no sporta veidiem, kuros uzsvars tiek likts uz lokanību, reakcijas ātrumu un komunikāciju ar cilvēkiem komandā. 7 - 9 gadu vecums, savukārt ir atbilstošs, lai pieradinātu bērnu pie specifiskiem sporta veidiem, kuros nepieciešama jau lielāka fiziskā piepūle un precīzāka tehnikas izpilde. Savukārt sākot ar 11 gadiem, bērns jau var pāriet aktivitātēm, kurās nepieciešama īpaša veiklība. Vecākiem ir ieteicams pievērst uzmanību bērna ķermeņa uzbūvei. Ja bērns ir tievs un viņai ir šaurs krūšukurvis, tad uzmanība būtu jāpievērš tiem sporta veidiem, kuros jāattīsta ātrums un izturība (vieglatlētika, ritmiskā vingrošana, riteņbraukšana). Ja bērna ķermeņa uzbūve un muskuļu masa no dabas ir lielāka, viņš spēs izturēt arī spēcīgākas fiziskās aktivitātes. Savukārt tie bērni, kuri paši par sevi ir mazi, taču viņiem ir liekais svars, ir lēnāki kustībās - šiem bērniem nāks par labu viegla vingrošana trenera pavadībā, jo primāri akcents ir jāliek uz to, lai atgrieztu bērnu veselīgā formā.

Tāpat, izvēloties atbilstošāko sporta veidu, būtu jāņem vērā arī bērna temperaments. Ja bērns ir:

  • sangviniķis, tad viņam būs piemēroti komandu sporta veidi (futbols, basketbols, volejbols) un tie, kuros jāizrāda drosme (paukošanās).
  • Holēriķiem ir ātra reakcija, tāpēc viņus interesēs teniss, cīņas māksla un jāšanas sports.
  • Flegmatiski cilvēki var izturēt ilgstošas slodzes, viņiem nebūs garlaicīgi ar vienmuļām kustībām, tādēļ bērniem, kam piemīt dotais temperaments, būs atbilstoši tādi sporta veidi kā peldēšana, skriešana un airēšana.
  • Melanholiskiem cilvēkiem labāk ir nodarboties ar mierīgiem sporta veidiem, kuros ir individuāla pieeja pret sportistiem no trenera puses, piemēram, peldēšana.

Liela loma ir vecāku līdzdalībā

Vecāku pienākums šajā sakarā neaprobežojas tikai ar bērna aizvešanu uz sporta nodarbībām. Ir aktīvi jāatbalsta bērna azarts - jāinteresējas, kā aizvadītas nodarbības, kopā ar bērnu jāapmeklē sacensības, jāskatās kopīgi tematiskie raidījumi un filmas un arī pašiem jāizrāda interese pret doto sporta veidu. Motivācija dubultojas brīdī, kad bērnam parādās elks, kas pārstāv to pašu sporta veidu. Tāpat, lielisks veids, kā veicināt disciplīnu un motivāciju ir sacensības, kurās vecākiem uz bērna uzvaru ir jātiecas ne mazāk kā pašiem bērniem. Ja bērnu nodarbības vai sacensību laikā piemeklējusi neveiksme, jāpaskaidro, ka neveiksme ir daļa no uzvaras. Agrāk vai vēlāk neveiksme var piemeklēt pat izcilu sportistu, taču tas nepavisam nav iemesls, lai atmestu izvēlētajam sporta veidam ar roku. Gluži pretēji, tā bērnam ir iespēja izprast savas kļūdas un uzlabot savu prasmju līmeni.

Gjensidige uzsver, ka ja bērna acu priekšā ir fiziski aktīva un entuziasma pilna ģimene, viņa vēlme nodarboties ar sportu dubultosies. Tas nozīmē, ka tā vietā, lai brīvdienās atpūstos uz dīvāna pie televizora ekrāna, efektīvāk būs doties kopīgā pastaigā pa mežu.

Uz augšu
Back