Katru reizi, kā paņemam rokās savu viedtālruni, mēs saskaramies ar algoritmiem. Tie tiek izmantoti teju visām funkcijām – sākot ar telefona ekrāna atbloķēšanu ar seju, beidzot ar to, ka lietotnes izvēlas, kādus video mēs gribam redzēt sociālajos tīklos un pa kādu ceļu doties mājup, vēsta CNN.
Algoritms ir noteikumu vai soļu kopums, ko aprēķina tehnoloģiju sistēmas, lai patērētājam sniegtu kādu konkrētu rezultātu. Algoritmi nav tikai viedtālruņu fenomens. Ar tiem saskaramies visos dzīves procesos – gan tīmeklī, gan ārpus tā. Algoritmi palīdz jūsu robotputekļsūcējam labāk izprast jūsu mājvietas specifiku, tāpat arī citas iekārtas izmanto algoritmus, lai veiksmīgāk pielāgotu savu darbību patērētājam.
Vairāku gadu laikā algoritmiem ir uzticētas pat daudzu cilvēku dzīvē svarīgu lēmumu pieņemšanas funkcijas, piemēram, likumsargiem palīdzot lemt, kuru noziedznieku arestēt vai atbrīvot pirms tiesas, kuram cilvēkam piešķirt hipotekāro kredītu, bet kuram atteikt.
Pēdējo nedēļu laikā algoritmiem ir pievērsta plaša uzmanība, ņemot vērā, kā lielās tehnoloģiju kompānijas tos izmanto (vai tikai plāno izmantot). Tas izriet gan no bažām, kas paustas “Facebook” ziņotājas Frānsisas Haugenas liecībās, gan ASV Pārstāvju palātā iesniegtajos divpusējo tiesību aktos. Likumprojekti paredz, ka lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem būtu jāļauj lietotājiem izmantot platformas (piemēram, to pašu “Facebook”), kurā nebūtu algoritmu piedāvāta satura. Likumprojekti iesniegti, lai pievērstu uzmanību algoritmu lomai sabiedrības veidošanā.
“Šajā brīdī mēs redzam, ka tie [algoritmi] ir galvenais iemesls dažādu lēmumu pieņemšanā teju katrā mūsu dzīves aspektā,”
saka Hārvardas Kenedija skolas Mediju, politikas un sabiedrības centra pētnieks Kriss Gilards.
Šeit jāpiebilst, ka nevienam nav pilnībā skaidrs, pēc kādiem kritērijiem darbojas algoritmi. Visu daļēji sarežģī fakts, ka mākslīgā intelekta tehnika padara algoritmu tehnoloģijas vēl sarežģītākas un neizprotamākas. To sniegtie rezultāti (piemēram, publikāciju ieteikumi sociālajos tīklos) ne vienmēr ir saprotami vai precīzi, un nereti tam var būt arī ļoti nepatīkamas sekas. CNN norāda, ka nav arī īsti skaidrs, kā jaunais likuma regulējums varētu mazināt algoritmu ietekmi uz cilvēku ikdienas dzīvi.
Pamata definīcija liecina, ka algoritms ir instrukciju sērija. Mākslīgā intelekta eksperte Saša Lučioni skaidro, ka algoritmu var programmēt, piemēram, ar fiksētu programmas kodu likt datoram sarindot vārdus alfabētiskā secībā. Vienkārši algoritmi datoru tehnoloģijās tiek izmantoti jau vairākas desmitgades.
“Šodien algoritmi risina sarežģītākus uzdevumus, un visbiežāk mēs to pat neredzam. Ja jūs iepērkaties interneta veikalā, meklējot pidžamas, kas nav pārāk dārgas, šajā brīdī jūs izmantojat algoritmus, kas atlasa lētākās pidžamas,” skaidro Lučioni.
Jebkāda veida darbības internetā var ietekmēt algoritmi, un tie jau sen nav piesaistīti datoru nozarei. Arī ikdienas dzīvē – piemēram, rīta rutīna, kad cilvēks pamostas, saģērbjas un dodas brokastot, ir sava veida algoritms.
“Mums ir katram savi ikdienas algoritmi. Tomēr – šie algoritmi ir saistāmi ar mūsu pašu lēmumiem. Taču tie, kurus radījušas tehnoloģijas, ir ļoti liela mīkla. Tas ir tāpēc, ka pieaug mākslīgā intelekta forma, kas zināma kā “dziļā mācīšanās”, kuru modelē veids, kā darbojas mūsu neironi smadzenēs. Šis modelis ir aktuāls jau vairāk nekā desmit gadus,” skaidro “Hintze Law” datu aizsardzības un drošības advokāts Dževans Hatsons.
Piemēram, ja interneta lietotājs skatās vairākus kaķīšu video, tad dziļās mācīšanās algoritms var likt datoram identificēt, kādi tieši kaķi pārsvarā ir redzami šajos video. Šī datu apkopošanas un uzlabošanas procesa rezultāts laika gaitā būtībā ir datora ģenerēta procedūra, ar kuru tiek noteikts, vai kādā foto un video ir redzams kaķis. Šis process tiek dēvēts par algoritma modeli.
Šāda veida modeļi var būt neticami sarežģīti. “Facebook”, “Instagram” un “Twitter” izmanto šādus modeļus, kas ļauj personalizēt lietotāja ziņu lenti, ņemot vērā katra cilvēka intereses un aktivitāti internetā. Šie modeļi var būt balstīti arī uz daudzu gadu laikā ievāktiem datiem, kurus neviens cilvēks nespētu pāršķirot.
Piemēram, “Zillow” kopš 2006. gada, ņemot vērā nodokļu un īpašuma uzskaites datus, mājas īpašnieku sniegto informāciju, ir palīdzējusi automātiski novērtēt mājokļu vērtību.
Kā rāda “Zillow” gadījums, lēmumu pieņemšana, paļaujoties uz algoritmiskām sistēmām, var radīt nekvalitatīvus piemērus. Ne vienmēr ir skaidrs, kāpēc tas tā notiek.
“Zillow” nesen nolēma slēgt savu nekustamo īpašumu maiņas biznesu “Zillow Offers”, parādot, cik grūti ir izmantot mākslīgo intelektu objektīvam īpašuma vērtības novērtējumam. Februārī uzņēmums atzina, ka pērn “Zillow” nācās klientiem kompensēt 304 miljonus dolāru. Iemesls – klienti bija iegādājušies mājas par krietni augstākām cenām, nekā bija patiesā tirgus vērtība.
Citur tīmeklī - “Meta”, kas agrāk zināms kā “Facebook”, jau ilgāku laiku saskaras ar kritiku saistībā ar apzinātu algoritmu pielāgošanu, kā rezultātā lielākajā sociālajā tīklā pasaulē nonāk arvien vairāk izteikti negatīva satura.
Algoritmu dēļ daudzi cilvēki ir saskārušies ar ļoti negatīvām sekām savā dzīvē. Piemēram, ASV vairāki melnādainie tika arestēti par noziegumiem, ko viņi nemaz nebija pastrādājuši. Tas tādēļ, ka nepareizi nostrādājušas automātiskās sejas atpazīšanas sistēmas.
Parasti tehnoloģiju kompānijas ir ļoti kūtras atbildēs par to, kā tieši darbojas algoritmu sistēma un kam tās tiek izmantotas. Eksperti norāda, ka uzņēmumi, kuriem pašiem ir savas algoritmu sistēmas, visbiežāk paši nemaz nevar atbildēt, kādi ir rezultāti, ko tie vēlas sasniegt ar algoritmiem, tāpēc algoritmi tiek saukti par “melnajām kastēm”.
“Datorzinātnieki, datu zinātnieki un citi pētnieki pašlaik ir kā burvji, jo viņi šķietami saprot to, kas mums nav saprotams. Tomēr nereti arī šie gudrie cilvēki īsti nesaprot, ko viņi vēlas no algoritmiem,” norāda Gilards.
ASV pašlaik nav likumu, kas liktu uzņēmumiem mainīt algoritmu vai mākslīgā intelekta sistēmu izmantošanu. Atsevišķiem štatiem gan ir savi noteikumi, kas attiecas uz sejas atpazīšanas un biometrisko parametru tehnoloģijām. Ja ASV Kongress pieņems jaunus regulējumus, tad lielām interneta kompānijām, kā “Google”, “Meta”, “TikTok” un citām, būs piespiedu kārtā šīs sistēmas jāmaina un “jāļauj lietotājiem izmantot platformas tā, lai tajās nebūtu algoritmu izvēlēta satura, ņemot vērā lietotāja datus”. Tas, visticamāk, ietekmēs arī uzņēmumu politiku ne tikai ASV, bet arī visā pasaulē.
“Facebook” jau pašlaik ir ieviesusi zināmas pārmaiņas. Pastāv podziņa “Most Recent” (Jaunākie ieraksti), kas gan ir labi paslēpta sociālā tīkla interfeisā, kuru nospiežot, sociālā tīkla saturā būs redzami draugu un lapu ieraksti hronoloģiskā secībā. Tomēr to nevar uzlikt uz pastāvīgu laiku – tiklīdz tiks aizvērta sociālā tīkla lietotne vai interneta pārlūks, nākamajā reizē atverot “Facebook”, atkal būs redzama ziņu lente, kur liela daļa satura ir algoritmu piedāvāta.
Lai arī pārmaiņas attiecībā pret algoritmu izmantošanu savā labā tiek attiecinātas galvenokārt pret sociālajiem tīkliem, mainīsies arī “Spotify” un “Netflix” darbība, kas ir ļoti atkarīgi no algoritmu darbības. Ja ASV likumdevēji pieņems izmaiņas noteikumos, tas “būtiski mainīs” to uzņēmumu biznesa modeli, kas ir būvēti tikai ap algoritmiskiem modeļiem, ļaujot piedāvāt lietotājiem konkrētu un personalizētu saturu.
Mākslīgā intelekta eksperti norāda, ka lielāks caurspīdīgums ir ļoti svarīga nianse uzņēmumiem, kas izstrādā un izmanto algoritmus. Lučioni uzskata, ka tiesību akti par algoritmisko caurspīdīgumu ir nepieciešami, lai varētu regulēt konkrētus mākslīgā intelekta darbības modeļus.
“Es redzu, ka lietas mainās. Starpība starp to, ko algoritmi spēj, un uz ko tie patiešām attiecas, ir ļoti milzīga,” pauž Lučioni.
