“Zillow” nesen nolēma slēgt savu nekustamo īpašumu maiņas biznesu “Zillow Offers”, parādot, cik grūti ir izmantot mākslīgo intelektu objektīvam īpašuma vērtības novērtējumam. Februārī uzņēmums atzina, ka pērn “Zillow” nācās klientiem kompensēt 304 miljonus dolāru. Iemesls – klienti bija iegādājušies mājas par krietni augstākām cenām, nekā bija patiesā tirgus vērtība.
Citur tīmeklī - “Meta”, kas agrāk zināms kā “Facebook”, jau ilgāku laiku saskaras ar kritiku saistībā ar apzinātu algoritmu pielāgošanu, kā rezultātā lielākajā sociālajā tīklā pasaulē nonāk arvien vairāk izteikti negatīva satura.
Algoritmu dēļ daudzi cilvēki ir saskārušies ar ļoti negatīvām sekām savā dzīvē. Piemēram, ASV vairāki melnādainie tika arestēti par noziegumiem, ko viņi nemaz nebija pastrādājuši. Tas tādēļ, ka nepareizi nostrādājušas automātiskās sejas atpazīšanas sistēmas.
Parasti tehnoloģiju kompānijas ir ļoti kūtras atbildēs par to, kā tieši darbojas algoritmu sistēma un kam tās tiek izmantotas. Eksperti norāda, ka uzņēmumi, kuriem pašiem ir savas algoritmu sistēmas, visbiežāk paši nemaz nevar atbildēt, kādi ir rezultāti, ko tie vēlas sasniegt ar algoritmiem, tāpēc algoritmi tiek saukti par “melnajām kastēm”.
“Datorzinātnieki, datu zinātnieki un citi pētnieki pašlaik ir kā burvji, jo viņi šķietami saprot to, kas mums nav saprotams. Tomēr nereti arī šie gudrie cilvēki īsti nesaprot, ko viņi vēlas no algoritmiem,” norāda Gilards.
ASV pašlaik nav likumu, kas liktu uzņēmumiem mainīt algoritmu vai mākslīgā intelekta sistēmu izmantošanu. Atsevišķiem štatiem gan ir savi noteikumi, kas attiecas uz sejas atpazīšanas un biometrisko parametru tehnoloģijām. Ja ASV Kongress pieņems jaunus regulējumus, tad lielām interneta kompānijām, kā “Google”, “Meta”, “TikTok” un citām, būs piespiedu kārtā šīs sistēmas jāmaina un “jāļauj lietotājiem izmantot platformas tā, lai tajās nebūtu algoritmu izvēlēta satura, ņemot vērā lietotāja datus”. Tas, visticamāk, ietekmēs arī uzņēmumu politiku ne tikai ASV, bet arī visā pasaulē.