Kas notiktu, ja skaņas ātrums sasniegtu gaismas ātrumu?

Zibens. Ilustratīvs attēls. FOTO: Edijs Pālens/LETA

Salīdzinot ar gaismu, kas uz priekšu virzās ar 300 tūkstošus kilometru sekundē lielu ātrumu, skaņa ir pēdējais gliemezis, proti, tās ātrums ir vien 0,3 kilometri sekundē. Tieši tāpēc zibeni tu redzi krietnu brīdi pirms sadzirdi pērkonu. Tomēr kas notiktu, ja skaņas ātrums pēkšņi kļūtu miljons reižu ātrāks – tāds pats kā gaismas ātrums?

Protams, tādā gadījumā pērkons atskanētu reizē ar zibeni. Tiesa, zibens šautra arī izskatītos visai baismīga. Skaņas viļņi ir daļiņu kopums, kas katra pavirzās uz priekšu, saduroties ar nākamo. Tas skaņas vilnī rada lielāku un mazāku blīvumu. Iedomājies to reiz populāro spirāliskās drāts rotaļlietu. Palaista lejā pa kāpnēm, tā saspiežas un izplešas. Līdzīgi ir ar skaņas viļņiem. Mazākā ātrumā šīs blīvuma izmaiņas ir nemanāmas, tomēr ar gaismas ātrumu viss ir citādi.

“Lūk, kas notiktu: vētras laikā gaiss ir diezgan mitrs, un skaņas viļņi virzītos gaisam cauri, krietni visu saspiežot, bet tad izplešoties, pazeminot gaisa spiedienu,” izdevumam “Live Science” skaidroja fizikas profesors Džordžs Golins.

Tā kā spiediens ir saistīts ar temperatūru, pēkšņs gaisa spiediena zudums pēc zibens spēriena liktu mitrajam gaisam sasalt. Tieši tāpēc zibens bulta būtu vērojama caur blīvai ledus kristālu miglai.

Ļoti liels skaņas ātrums arī pilnībā izmainītu to, kā skan mūsu pasaule. Piemēram, balsis būtu tik spalgas, ka tās nebūtu iespējams sadzirdēt.

35

“Pat tavs suns tevi nevarētu sadzirdēt,” teica fizikas un astronomijas profesors Viljams Robertsons.

Mūsu balss saites vibrējot rada noteiktas frekvences skaņu. Kad šīs vibrācijas paātrinās, pieaug arī skaņas frekvence. Skaņas viļņu gadījumā augstāka frekvence nozīmē augstāku toni. Lai labāk saprastu, cik spalgākas kļūtu mūsu balsis, lūk, jautrs fakts: skaņa caur tīru hēliju uz priekšu virzās trīs reizes ātrāk nekā caur gaisu. Tieši tāpēc pēc hēlija ieelpošanas mēs izklausāmies pēc mikimausa. Bet šeit mēs runājam par skaņas ātruma pieaugšanu miljons reižu.

Lai nu kā, cilvēks nespētu pārdzīvot šādas izmaiņas. Pat maigs svilpes pūtiens uzspridzinātu gabalos visu, kas būtu tās tuvumā. Gaisma virzās elektromagnētiskajos viļņos, kas nesastāv no matērijas, savukārt skaņas viļņi ir mehāniski, proti, tie sastāv no daļiņām, kas saduras cita ar citu. Molekulai, kas ceļo gaismas ātrumā, būtu teju bezgalīga enerģija. Tā iztriektos cauri jebkurai daļiņai, kas būtu tās ceļā.

“Efekts būtu vienkārši neiedomājams,” piebilda Golins.

Uz augšu
Back