“Pat tavs suns tevi nevarētu sadzirdēt,” teica fizikas un astronomijas profesors Viljams Robertsons.
Mūsu balss saites vibrējot rada noteiktas frekvences skaņu. Kad šīs vibrācijas paātrinās, pieaug arī skaņas frekvence. Skaņas viļņu gadījumā augstāka frekvence nozīmē augstāku toni. Lai labāk saprastu, cik spalgākas kļūtu mūsu balsis, lūk, jautrs fakts: skaņa caur tīru hēliju uz priekšu virzās trīs reizes ātrāk nekā caur gaisu. Tieši tāpēc pēc hēlija ieelpošanas mēs izklausāmies pēc mikimausa. Bet šeit mēs runājam par skaņas ātruma pieaugšanu miljons reižu.
Lai nu kā, cilvēks nespētu pārdzīvot šādas izmaiņas. Pat maigs svilpes pūtiens uzspridzinātu gabalos visu, kas būtu tās tuvumā. Gaisma virzās elektromagnētiskajos viļņos, kas nesastāv no matērijas, savukārt skaņas viļņi ir mehāniski, proti, tie sastāv no daļiņām, kas saduras cita ar citu. Molekulai, kas ceļo gaismas ātrumā, būtu teju bezgalīga enerģija. Tā iztriektos cauri jebkurai daļiņai, kas būtu tās ceļā.
“Efekts būtu vienkārši neiedomājams,” piebilda Golins.