Eiropas Savienības (ES) aģentūras, tostarp Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EASO), ir gatavas palīdzēt dalībvalstīm, kuras to lūdz saistībā ar situāciju uz ES ārējās austrumu robežas, informē Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā Komunikācijas ģenerāldirektorāts.
EASO varētu palīdzēt Latvijai, Lietuvai un Polijai reģistrēt un apstrādāt pieteikumus, nodrošināt neaizsargātu personu skrīningu un atbalstīt atbilstošas uzņemšanas pārvaldību, izstrādi un ieviešanu.
Arī Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra ir gatava sniegt atbalstu saistībā ar robežkontroles darbībām, tai skaitā skrīningu un atgriešanas operācijām. Ir pieejams arī Eiropola atbalsts, proti, tas var sniegt izlūkdatus cilvēku kontrabandas apkarošanai.
EK nākusi klajā ar pagaidu pasākumu kopumu patvēruma un atgriešanas jomā, kuru mērķis ir palīdzēt Latvijai, Lietuvai un Polijai risināt ārkārtas situāciju pie ES ārējās robežas ar Baltkrieviju. Minētie pasākumi ļaus šīm dalībvalstīm izveidot ātras un sakārtotas procedūras, lai pārvaldītu šo situāciju, pilnībā ievērojot pamattiesības un starptautiskās saistības, kas ietver neizraidīšanas principu.
Pēc EK paustā, šis priekšlikums izriet no Eiropadomes aicinājuma EK ierosināt izmaiņas, kas vajadzīgas ES tiesiskajā regulējumā, un konkrētus pasākumus, kuru pamatā ir adekvāts finansiāls atbalsts, lai nodrošinātu tūlītēju un pienācīgu reakciju saskaņā ar ES tiesību aktiem un starptautiskajām saistībām, kas ietver pamattiesību ievērošanu. Šie pasākumi stāsies spēkā pēc tam, kad tos būs pieņēmusi ES Padome. Notiks apspriešanās ar Eiropas Parlamentu (EP). Pasākumi būs spēkā sešus mēnešus.
EK uzsvēra, ka šajā priekšlikumā iekļautie pasākumi ir ārkārtēji izņēmuma pasākumi. Šos pasākumus piemēros sešus mēnešus, ja vien tie netiks pagarināti vai atcelti. Tie attieksies uz tādiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri neatbilstīgi ir ieceļojuši ES no Baltkrievijas un atrodas pie robežas vai kuri ierodas robežšķērsošanas vietās.
Minētās trīs dalībvalstis varēs pagarināt patvēruma pieteikumu reģistrācijas periodu līdz četrām nedēļām. Patlaban šis laiks ir trīs līdz desmit dienas. Turklāt šīs dalībvalstis visu patvēruma pieteikumu izskatīšanai pie robežas var piemērot patvēruma procedūru, kuras piemērošanas ilgums, ieskaitot pārsūdzības izskatīšanu, nepārsniedz 16 nedēļas. Izņēmums ir gadījumi, kad nav iespējams sniegt pienācīgu atbalstu pieteikuma iesniedzējiem ar īpašām veselības problēmām. Prioritāte būtu jāpiešķir pamatotiem pieprasījumiem, kā arī pieprasījumiem, kas iesniegti par ģimenēm un bērniem.
Savukārt attiecībā uz uzņemšanas apstākļiem dalībvalstis nodrošina tikai pamatvajadzības, piemēram, gadalaikam raksturīgajiem laikapstākļiem pielāgotu pagaidu pajumti, pārtiku, ūdeni, apģērbu, pienācīgu medicīnisko aprūpi un palīdzību neaizsargātām personām, pilnībā respektējot cilvēka cieņu. Pēc EK paustā, ir svarīgi, lai dalībvalstis nolūkā atbalstīt personas šajā ārkārtas situācijā nodrošinātu ciešu sadarbību ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Bēgļu aģentūras un attiecīgām partnerorganizācijām.
Latvija, Lietuva un Polija varēs piemērot vienkāršotas un ātrākas valsts procedūras, arī to personu atgriešanai, kuru starptautiskās aizsardzības pieteikumi šajā kontekstā ir noraidīti. EK uzsvēra, ka, veicot šajā priekšlikumā paredzētās procedūras, ir jāievēro pamattiesības un ES tiesību aktos paredzētās īpašās garantijas, kas ietver bērna intereses, neatliekamo veselības aprūpi un neaizsargātu cilvēku vajadzības, piespiedu līdzekļu izmantošanu un aizturēšanas apstākļus.
EK, dalībvalstis un ES aģentūras turpinās sadarboties. Šīs sadarbības laikā dalībvalstīm arī turpmāk ES migrācijas sagatavotības un krīzes pārvaldības mehānisma tīklā būs jāziņo attiecīgie dati un statistika. EK regulāri pārskatīs situāciju, un tā var ierosināt ES Padomei pagarināt vai atcelt šos pagaidu pasākumus.
