/nginx/o/2021/12/02/14236985t1h91bf.jpg)
Arī skudrām ir savi sociālie tīkli līdzīgi kā cilvēkiem, tomēr tā vietā, lai apmainītos ar informāciju caur ierakstiem un komentāriem, skudras vienkārši ievemj viena otrai mutē.
Skudras mēdz ievemt viena otrai mutē, lai uzturētu sakarus (1)
"Lielākajai daļai kukaiņu ir priekškuņģis, kuņģis un aizkuņģis. Bet sabiedriskajiem kukaiņiem priekškuņģis ir kļuvis par tādu kā socializēšanās rīku," jauno atklājumu aprakstīja pētījuma autore Adrija Lebafa.
Trofalakse jeb uzturvielu iepludināšana, jeb ievemšana cita organisma mutē ir ļoti bieži sastopama sabiedrisku kukaiņu, piemēram, skudru vidū. Trofalakses laikā no viena indivīda kuņģa otra kuņģī tiek nodotas barības vielas un proteīni. Caur virkni šādu apmaiņu skudras izveido “sociālu apmaiņas sistēmu”, kas katru kolonijas indivīdu savieno ar citiem.
Koksnes skudras (camponotus) nemitīgi viena otrai nodod barības vielas. Ja vienu minūti aplūko šo skudru koloniju, tad var novērot 20 trofalakses gadījumu, vēstīts izdevumā “Live Science”.
“Pirms aptuveni pieciem gadiem mēs publicējām pētījumu, kurā rakstījām, ka trofalakses procesā skudras viena otrai nodod ne tikai uzturvielas, bet arī hormonus, informāciju par pūžņa biedriem, RNS savienojumus kā arī citas lietas,” stāstīja Lebafa.
Tātad, ievemjot viena otrai mutē, skudras ne tikai apmainās ar uzturvielām, bet arī veido tādu kā sociālo gremošanas tīklu, ar kura palīdzību kolonijā nemitīgi cirkulē enerģija, barības vielas un informācija. Tas ir līdzīgi kā cilvēka smadzenes, kas var izdalīt sekrētu, kurš nonāk asinsritē un beigās sasniedz, piemēram, aknas.
Lebafa uzskata, ka skudru kolonija nav tikai individuālu skudru kopums, bet gan “koloniālais superorganisms”, kas funkcionē tā, it kā tas būtu ķermenis.
Līdzīgi kā ķermenim ir audi un orgāni, kas darbojas ar vienotu mērķi, skudras ar dažādiem pienākumiem var darboties kā vienots organisms.
“Nereti pieaugušām skudrām kolonijā pat nav nepieciešamības ēst. Tā vietā tās vienkārši lēnām sadala uzturvielām bagātos proteīnus, kurus saņēmušas no citām skudrām,” piebilda Lebafa.
Pētnieki uzskata, ka šādu uzturvielu apmaiņas sistēmu skudru vidū pētniecība var zinātniekiem palīdzēt labāk saprast, kā darbojas vielmaiņa individuālā organismā.