C, 18.08.2022.

Starp kafijas krūzītēm un makšķernieku tīkliem. Kā izdzīvot plastmasas atkritumu mājā

TVNET
Starp kafijas krūzītēm un makšķernieku tīkliem. Kā izdzīvot plastmasas atkritumu mājā
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 1
Foto: SCANPIX

Klusā okeāna ziemeļu daļā jau kopš 1980. gadu beigām ir izveidojusies vēl viena “dabas” parādība, kas jau ilgu laiku pievērsusi vides pētnieku uzmanību – Klusā okeāna atkritumu laukums, kurā iespējams atrast gan izlietotas plastmasas kafijas krūzītes un zvejniecībā izmantotus tīklus, gan nezināmas izcelsmes iepirkumu maisiņus un pudeles.

Lielākoties šie atkritumi ir aizplūduši no Āzijas krasta – Ķīnas, Taizemes, Vjetnamas un citām valstīm.

Savukārt okeāna piekrastes dzīvniekiem un augiem laukumā ir izveidojusies jauna “mājvieta”, kur starp kastītēm un salmiņiem iekārtot savu sadzīvi.

“Plastmasas atkritumi, tās nav tikai uzglabāšanas un pārstrādes problēmas. Tā piekrastes dzīvniekiem un augiem ir iespēja izvērst savas uzturēšanās teritorijas tādos veidos, kas mums iepriekš šķita neiespējami,”

stāsta Linsija Heirema, Smitsona vides pētījumu centra eksperte.

Pasaulē šobrīd ir vismaz pieci šādi liela mēroga laukumi, kas veidojas atkritumu sastrēgumu vietās.

Klusā okeāna plastmasas atkritumu "sala"
Klusā okeāna plastmasas atkritumu "sala" Foto: SCANPIX

Klusajā okeānā laukums, kas atrodas starp Havaju salām un Kaliforniju, ir aptuveni 1,6 miljonus km2 liels un satur arī cilvēka acij neredzamo mikroplastmasu, kas, piemēram, atdalās no apģērba šķiedrām, to mazgājot, un var nokļūt arī pārtikā.

2011. gadā pēc Japānas cunami pētnieki novēroja, ka piekrastes augu un dzīvnieku sugas spēj izdzīvot plastmasas vidē atklātā okeānā ilgu laiku.

Cunami vilnis okeānā ieskaloja vismaz 300 dažādas piekrastes sugas, taču līdz šim šāda migrācija netika padziļināti pētīta.

Smitsona vides pētījumu institūta zinātnieki, pārstāvji no bezpeļņas organizācijas “Ocean Voyages Institute” un Havajas Universitātes okeanologi sāka strādāt pie kopīga pētniecības projekta.

2019. gadā “Ocean Voyages Institute” dibinātāja Mērija Krovlija kopā ar komandu devās uz Klusā okeāna atkritumu laukumu un ievāca 103 tonnas plastmasas atkritumu.

Iegūtos paraugus nosūtīja uz Smitsona vides pētījumu centra laboratoriju un atrada vēžveidīgos un medūzas, kas vislabāk jutās tieši atkritumu vidē.

Jūras zinātnieki atzīst, ka viņiem šīs atziņas paver pilnīgi jaunu pētījumu lauku, jo

līdz šim pieņemts, ka atklāti ūdeņi piekrastes dzīvajām būtnēm nav piemēroti, galvenokārt ierobežoto barošanās iespēju dēļ.

Taču piekrastes jaunpienācējiem ir iespēja mainīt okeāna ekosistēmu, kad tie saskarsies ar okeāna dzīļu pirmiedzīvotājiem, kuri tur netraucēti uzturējušies gadu tūkstošiem.

Turklāt šī migrācija nozīmē, ka savukārt no okeāna uz sauszemi var nokļūt jaunas invazīvas sugas.

Klimata pārmaiņu ietekmē viesuļvētras kļūs par regulāru parādību. Arī okeāna un jūras ūdeņos ieplūdīs arvien vairāk plastmasas, līdz ar to piekrastes “kolonizatoriem” būs vairāk iespēju izvērst savas jaunās mājas tieši pa vidu atkritumu bedrei.

Tēmas
Redaktors iesaka
Jaunākie raksti
Nepalaid garām!
Uz augšu