ANO tiesa Armēnijai un Azerbaidžānai liek novērst rasu naidu

FOTO: Shutterstock

Hāgā bāzētā ANO Starptautiskā tiesa (ICJ) otrdien likusi Armēnijai un Azerbaidžānai novērst rasu naidu un nesaasināt strīdu.

Tiesa arī lika Azerbaidžānai aizsargāt armēņu cietumniekus, kas atrodas ieslodzījumā kopš pērnā kara, kā arī apturēt armēņu kultūras mantojuma, arī baznīcu, apgānīšanu.

Armēnija un Azerbaidžāna lūgušas Hāgas tiesu veikt ārkārtas pasākumus, jo esot pārkāpts līgums, kas aizliedz diskrimināciju uz rases pamata.

"Abām pusēm ir jāatturas no soļiem, kas šo strīdu, kurš atrodas izskatīšanā tiesā, var padarīt smagāku vai to saasināt, vai padarīt to grūtāk atrisināmu," norādīja ICJ vecākā tiesnese Džoana Donahjū.

Tiesas rīkojumi, kas ir saistoši, ir spēkā līdz strīda galīgai izskatīšanai, un tas var ilgt gadiem.

Tiesneši otrdien lika Baku "aizsargāt no vardarbības un fiziska kaitējuma nodarīšanas" visus armēņu cietumniekus, kas atrodas ieslodzījumā Azerbaidžānā kopš 2020.gada kara, kā arī nodrošināt, ka pret viņiem izturas, ievērojot likuma prasības.

Baku arī jānodrošina, ka armēņu kultūras mantojums, arī baznīcas, necieš no "vandalisma un apgānīšanas".

Baku jau ir likusi aizvākt armēņu karavīru vaska manekenus no Azerbaidžānas militāro trofeju parka, pavēstīja tiesa. To bija pieprasījusi Armēnija, norādot uz šo manekenu "armenofobiskajām iezīmēm".

Erevānai un Baku "jāsper visi nepieciešami soļi, lai novērstu kūdīšanu uz rasu naidu un tā sekmēšanu," novērstu diskrimināciju.

Azerbaidžānas gadījumā rīkojums attiecas uz "amatpersonām un institūcijām", bet Armēnijas - uz "organizācijām un privātpersonām".

Pagājušā gada septembrī Armēnijas un Azerbaidžānas starpā uzliesmoja karadarbība par pamatā armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahas strīdus reģionu, kā rezultātā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.

Karadarbība ilga sešas nedēļas un noslēdzās 9.novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahas konfliktā, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.

Saskaņā ar vienošanos armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju.

Uz augšu
Back