Patlaban nav novērojamas nekādas nekustamā īpašuma tirgus pārkaršanas pazīmes, drīzāk varētu būt runa par stagnāciju tirgū, trešdien "SEB bankas" rīkotajā diskusijā "Kustība nekustamā īpašuma tirgū" sacīja nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.
Viņš skaidroja, ka pērn sērijveida dzīvokļu tirgū bija novērota cenu samazināšanās par 1,5%, šogad būs cenu kāpums aptuveni 10% robežās. Tomēr Šmits atgādināja, ka cenas jau kādus 10 gadus aug ļoti mēreni un netuvojas 2007.gada jūlija rekordam - 1620 eiro par kvadrātmetru. Patlaban cenas ir ap 890 eiro par kvadrātmetru.
Vienlaikus Šmits norādīja, ka būvniecības izmaksas divu gadu laikā ir augušas no 950 eiro par kvadrātmetru līdz 1400 eiro par kvadrātmetru. Tieši šī iemesla dēļ vairāki attīstītāji esot atteikušies no projektu realizācijas un pēc Šmita domām tas liecina par tirgus stagnāciju nevis attīstību, jo iedzīvotāju maksātspēja nav tik strauji augusi kā būvniecības izmaksas.
Tāpat Šmits uzskata, ka īpašumu cenas lētākas nekļūs, vismaz ne tuvākā gada laikā. Šmits uzsvēra, ka to ietekmē arī niecīgais piedāvājums, piemēram, jauno projektu tirgū mēnesī tiek piedāvāti ap 150 dzīvokļiem.
Savukārt "SEB bankas" valdes loceklis Arnis Škapars informēja, ka pieprasījums pēc jauno mājokļu iegādes turas stabils un ir pat pieaugošs. Tā "SEB bankas" piešķirto mājokļu kredītu apjoms gada laikā audzis par 37%, tiesa tas esot sasniegts no niecīgas bāzes. Kopējais "SEB bankas" mājokļa kredītu portfelis audzis par 4%.
Škapars atzina, ka joprojām tirgus attīstībai traucē iepriekšējās krīzes atskaņas un tās pat sāk kavēt valsts attīstību. Viņaprāt, Latvijas sabiedrība atšķirībā no kaimiņvalstīm, vēl nav pieņēmusi, ka būs ilgstošs stabilitātes periods, tāpēc labklājības kāpumā Latvija atpaliek no Igaunijas un Lietuvas.
Jau ziņots, ka mainīt esošo mājokli tuvākā gada laikā plāno 23% Latvijas iedzīvotāju, secināts aptaujā, ko pētījumu un konsultāciju kompānija "Kantar" veica sadarbībā ar "SEB banku".
Teju 30% no tiem, kuri gatavi mainīt mājokli, izvēlēsies īpašumu Rīgā vai Pierīgā.
Apmēram 12% aptaujāto tuvākajā nākotnē plāno jauno mājokli pirkt, savukārt 6% gatavojas mainīt esošo dzīvesvietu un jauno mājokli īrēt. Vēl 4% nav izlēmuši, pirkt vai īrēt, bet plāni mainīt esošo dzīvesvietu viņiem ir.
Visbiežāk par labu jaunā mājokļa pirkšanai izšķiras iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 40 gadiem, ģimenes ar bērniem un ar ienākumiem, kas pārsniedz 1000 eiro uz vienu ģimenes locekli. Savukārt īrēt jaunu mājokli plāno gados jaunāki iedzīvotāji - vecumā no 18 līdz 30 gadiem.
"Kantar" zīmolvedības eksperte Inta Priedola norāda, ka biežākie iemesli, kādēļ cilvēki izvēlas īrēt, nevis pirkt mājokli, ir uzkrājuma trūkums pirmajai iemaksai, kā arī nevelēšanās piesaistīties vienai vietai, jo jauni cilvēki vēl nav izlēmuši par nākotnes dzīves plāniem. Savukārt izvēli par labu nekustamā īpašuma iegādei iedzīvotāji visbiežāk pamato ar vēlmi pēc stabilitātes un apņemšanos savus līdzekļus investēt sev piederošā nekustamā īpašumā, nevis maksāt par mājokļa īri. Turklāt, ieguldījumu nekustamajā īpašumā iedzīvotāji uzskata par drošu ilgtermiņa investīciju.
Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, gandrīz 40% iedzīvotāju, kuri tuvākā gada laikā plāno mainīt dzīvesvietu, meklēs dzīvokli ēkā, kas uzbūvētā pēc 2000.gadā, vēl 30% meklēs mājokli ēkās, kas uzbūvētas pirms 2000.gada.
Meklējot jauno dzīvesvietu, 30% no tiem, kuri plāno to mainīt, izvēlēsies Rīgu vai Pierīgu, liecina aptaujas dati.
Kā norāda Priedola, Rīgu izvēlas tāpēc, ka tur ir darba vieta vai plašākas iespējas darbu atrast, kā arī iespēja saņemt lielāku atalgojumu. Citu reģionu iedzīvotāji vēlētos mainīt dzīvesvietu uz galvaspilsētu arī aktīvākas kultūras dzīves dēļ, kā arī, mainoties ģimenes apstākļiem, piemēram, pēc laulībām. Savukārt uz Pierīgu no galvaspilsētas pārceļas dabas, svaiga gaisa un klusuma, ka arī cenu dēļ, jo dzīvokļi Pierīgā ir lētāki. Uz Rīgas reģionu pārceļas arī tie, kuri vēlas pirkt vai būvēt māju ģimenes pieauguma dēļ un kuriem ir vēlme, lai bērni augtu tuvāk dabai.
Iedzīvotāju aptauju sadarbībā ar "SEB banku" veica uzņēmums "Kantar" šī gada rudenī, un tajā piedalījās 2200 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem.
