Vien 10 minūtes skriešanas dienā var krietni uzlabot tavu smadzeņu darbību

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Scientific Reports”, zinātnieki īpašu uzmanību pievērsuši smadzeņu prefrontālajai garozai, kas atbild par izpildfunkcijām un garastāvokli. Noskaidrojās, ka skriešana palīdz labāk apasiņot tieši šo smadzeņu reģionu.

Skriešana mums visiem ir relatīvi viegli paveicama. Nav nepieciešams īpašs aprīkojums vai sagatavotība, turklāt ir pierādīts, ka skriešana paildzina mūžu. Tagad izrādās, ka skriešana arī ievērojami uzlabo smadzeņu darbību.

“Ņemot vērā, cik daudz kontroles nepieciešams, lai noturētu līdzsvaru, veiktu kustības un vienmērīgi virzītos uz priekšu, ir pašsaprotami, ka prefrontālajā garozā norisināsies palielināta neironu aktivitāte,” teica pētnieks Hideaki Soja.

Mums jau ir zināms, ka vingrošana var vairākos veidos uzlabot cilvēka garīgo un fizisko veselību, tomēr, ja runājam par garīgo labklājību, tad ir ļoti maz pētījumu, cik ļoti to ietekmē skriešana. Piemēram, riteņbraukšanas ietekme uz garīgo labklājību ir pētīta daudz vairāk.

Tieši tāpēc pētnieki savā darbā vēlējās pievērsties tieši skriešanai, kurai ir bijusi nozīmīga loma mūsu evolūcijas procesā, atšķirībā no riteņbraukšanas, jo velosipēds eksistē vien dažas paaudzes. Skriešana arī ir aktivitāte, kurā ir iesaistīts viss ķermenis.

Kopumā pēc atpūtas pauzēm un desmit minūtēm skriešanas tika pārbaudīti 26 pētījuma dalībnieki. Zinātnieki izmantoja īpašu krāsu un vārdu testu, ar ko tiek mērīts reakcijas laiks smadzeņu darbības procesos. Noskaidrojās, ka pēc 10 minūtēm skriešanas dalībnieki daudz labāk spēja testu veikt, turklāt viņi ziņoja arī par labāku pašsajūtu.

Līdz ar to tika novērota palielināta neironu aktivitāte prefrontālajā smadzeņu garozā.

Ja vingrošanu un treniņus mēs uztveram kā zināma paveida medicīnu, tad atšķirīgus vingrojumus un aktivitātes mēs varētu uztvert kā atsevišķus medikamentus. Tagad mēs zinām, kā uz mums iedarbojas skriešana, tāpēc varam to izmantot kā sava veida terapiju vai zāles.