Rinkēvičs: Ekonomiskajā jomā Ķīna joprojām ir ES lielākais ārējās tirdzniecības partneris (5)

Ministrs vērš uzmanību, ka ES un Ķīnas attiecības saasinājās pavasarī, kad ES piemēroja sankcijas pret vairākiem Ķīnas pilsoņiem un juridiskām personām par cilvēktiesību pārkāpumiem pret uiguru etnisko minoritāti Sjiņdzjaņā. Savukārt Ķīna nekavējoties piemēroja atbildes sankcijas ES.

Reaģējot uz Ķīnas rīcību, Eiropas Parlaments apturējis ES-Ķīnas Visaptverošā ieguldījumu nolīguma ratifikāciju. Ministrs uzsvēra, ka Latvija konsekventi atbalsta ES pozīciju attiecībās ar Ķīnu, kas atspoguļojas gan divpusējos kontaktos, gan arī Latvijas paustajā nostājā starptautiskajās organizācijās.

Pēc Rinkēviča paustā, ekonomiskajā jomā Ķīna joprojām ir ES lielākais ārējās tirdzniecības partneris. Vienlaikus ES, tai skaitā Latvijai, saglabājas izteikts tirdzniecības deficīts ar Ķīnu, ko ietekmē nevienlīdzīgi tirgus piekļuves nosacījumi, atšķirīga tirdzniecības prakse un citi faktori.

Ārlietu ministrs norādīja, ka ES uzņēmumus arvien vairāk uztrauc uzņēmējdarbības vides politizācija - Ķīna turpina stiprināt savu pašpietiekamību un, lai sasniegtu ģeopolitiskus mērķus, arvien vairāk pielieto dažādus ekonomiskos instrumentus, piemēram, attiecībās ar Lietuvu. Tādēļ, kā uzvēra ministrs, Latvija stingri iestājās par ES ciešāku sadarbību ar līdzīgi domājošām valstīm, īpaši ASV, lai mazinātu Ķīnas ekonomiskās politikas negatīvo ietekmi uz pasaules tirgiem.

Ministrs vērtē, ka Latvijas attiecības ar Ķīnu raksturojamas kā atklātas un konstruktīvas, meklējot iespējas sadarbības attīstīšanai uz abpusēja izdevīguma pamata, vienlaikus nevairoties runāt par jautājumiem, kuros nostājas ir būtiski atšķirīgas.

Rinkēvičs norāda, ka 2021.gadā Latvija lielāku uzmanību piešķīra ES un Ķīnas dialogam, kā arī divpusējām attiecībām ar Ķīnu, samērojot iesaisti "16+1" formāta pasākumos atbilstoši Latvijas interesēm konkrētajā jomā. Lai veicinātu ES vienotību attiecībās ar Ķīnu, Latvija iestājas par sadarbības attīstīšanu visām ES dalībvalstīm kopīgā "27+1" formātā.

Ministrs arī uzsver, ka Ķīna mērķtiecīgi turpina palielināt savu globālo ekonomisko un politisko ietekmi, kā arī pastiprināt tehnoloģisko sāncensību ar ASV. Tāpat, pēc Rinkēviča paustā, ir novērojami pastāvīgi centieni virzīt savas iniciatīvas, kas skar multilaterālismu, demokrātijas normu ievērošanu, globālo attīstību, vienlaicīgi kritizējot universālajās vērtībās balstīto Rietumu nostāju.

"Ķīna turpina spēka demonstrēšanu Dienvidķīnas jūras reģionā, īpaši Taivānas virzienā, tādējādi radot riskus stabilitātei reģionā. Pieaug Ķīnas un Krievijas politiku koordinācija abpusēji izdevīgos jautājumos, īpaši izmantojot valstu suverenitātes, teritoriālās integritātes un iekšējās drošības argumentus, lai mazinātu starptautisko cilvēktiesību mehānismu iespējas pārbaudīt un novērst iespējamos cilvēktiesību pārkāpumus," akcentē ārlietu ministrs.