Vai, norijot košļeni, var aizlipt dibens? (2)

Cilvēka anatomijas institūts nesen izpētījis šīs “vecu sievu pasakas” un “YouTube” kanālā “Nerdist” publicējis skaidrojošo video.

Kā vēstīts video, tas nav pilnīgs mīts, ka košļene ir nesagremojama. Zem krāsas un garšas slāņa slēpjas tā saucamā košļenes bāze jeb pamatne, kas parasti sastāv no tādām sastāvdaļām kā elastomēri, vasks, sveķi un pildvielas. Šīs vielas košļenei piešķir tās gumijoto, ilgi košļājamo struktūru.

Ar gremošanas mehānismu cilvēka mutē – zobiem un siekalām – nav iespējams sadalīt košļenes bāzi, tāpat kā to nevar izdarīt gremošanas trakts. Pat pakļauta kodīgiem šķidrumiem, piemēram, aizkuņģa dziedzera enzīmiem un žultij, košļene nesadalīsies.

VIDEO: KAS NOTIEK, JA TU NORIJ KOŠĻENI?

Labās ziņas gan ir tādas, ka leģenda par dibena aizlipšanu ar to arī beidzas. Lai arī tā ir patiesība, ka košļeni gremošanas trakts sadalīt nevar, tomēr tas nenozīmē, ka tā tur paliks uz mūžu. Cilvēka kuņģis un zarnu trakts ir evolūcijas ceļā attīstījies tā, ka spēj tikt galā ar dažādiem nesagremojamiem materiāliem, piemēram, šķiedrām. Ja gremošanas sistēma kaut ko nevar sagremot, tā vienkārši to izvada ārā. Tātad, ja tu norīsi košļeni, ilgi tā organismā nepaliks un, visticamāk, iznāks ārā nākamajā tualetes apmeklējuma reizē.

Tomēr ņem vērā, ka košļenes katru reizi rīt nost nav ieteicams – labāk spļaut to ārā. Ja košļene salīp kopā ar citiem nesagremojamiem materiāliem, piemēram, matiem, tad tā var organismā iesprūst. Lūk, tad var sākties “dibena aizlipšanas” problēmas.