Zinātnieki: Saulei reiz bija gredzeni kā Saturnam

Saule FOTO: AP/Scanpix

Vēl pirms Saules sistēmā parādījās Zeme un citas planētas, Saulei bija gredzeni - gluži kā Saturnam.

Jaunā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature Astronomy”, pētnieki raksta, ka šie Saules gredzeni varētu būt vainojami pie tā, ka Zeme nekļuva par “superzemi” jeb planētu, kas būtu divas reizes lielāka par Zemi un desmit reižu masīvāka. Astronomi ir aplēsuši, ka mūsu galaktikā “superzemes” apriņķo 30% mūsu Saulei līdzīgu zvaigžņu.

Fakts, ka “superzemes” ir tik izplatītas mūsu galaktikā, liek astronomiem uzdot grūti atbildamu jautājumu, proti, ja “superzemes” ir tik ļoti izplatītas, kāpēc tādas nav Saules sistēmā?

Lai atbildētu uz šo jautājumu, pētnieki radīja Saules sistēmas veidošanās datorsimulācijas modeli. Zināms, ka Saules sistēma radās no putekļu mākoņiem un gāzēm, ko dēvē par molekulāro mākoni, vēstīts vietnē “Live Science”.

Datorsimulācijas modelis parādīja, ka Sauli tās agrīnajā attīstības posmā ieskāva augsta spiediena gāzes un putekļu reģioni. Cietās daļiņas ap Sauli uzkrājās un veidoja gredzenus. Ja to nebūtu, tad Saule, visticamāk, “aprītu” visu matēriju, neatstājot vielu, no kā veidoties planētām. Citiem vārdiem, šie gredzeni kontrolēja to, cik daudz materiāla paliks priekš planētu veidošanās Saules sistēmas iekšējā daļā.

Simulācija arī parādīja, ka Saulei tuvākie gredzeni piedalījās tādu planētu veidošanā kā Merkurs, Venera, Zeme un Marss. Vidējais gredzens beigu beigās kļuva par tālākām planētām Saules sistēmām. Savukārt ārējais gredzens veidoja komētas, asteroīdus un citus mazākus objektus Koipera jostā, kas atrodas aiz Neptūna orbītas.

Izrādījās arī, ka “superzemes” Saules sistēmā būtu veidojušās, ja lēnāka būtu bijusi vidējā Saules gredzena attīstība.

Uz augšu
Back