Pandēmijas laikā miljardieri ir kļuvuši par pieciem triljoniem dolāru bagātāki, liecina “Oxfam” apkopotā informācija. Līdz ar to ir pastiprinājusies nevienlīdzības problēma, jo miljoniem cilvēku visā pasaulē šajā laikā nokļuvuši nabadzībā.
Miljardieri pandēmijas laikā kļuvuši par pieciem triljoniem dolāru bagātāki (2)
Izmantojot “Forbes” datus, “Oxfam” publiskojusi jaunu ziņojumu, kurā teikts, ka miljardieru bagātības 2020. gada martā bijušas 8,6 triljonus dolāru vērtas, taču 2021. gada novembrī šis rādītājs bijis jau 13,8 triljoni dolāru. Tas ir lielāks bagātību pieaugums, nekā iepriekšējos 14 gados. Turklāt 10 pasaulē bagātākie cilvēki kopumā audzējuši savu aktīvu vērtību vairāk nekā divas reizes.
Ziņojums publiskots pirms Davosas foruma, kas norisināsies janvāra vidū. “Oxfam” skaidro, ka valdībām ir nepieciešams noteikt lielākus nodokļus bagātākajiem cilvēkiem, lai gūtu lielākus līdzekļus, piemēram, veselības aprūpes sistēmas darba atbalstam, cīņai pret diskrimināciju, klimata pārmaiņām un pieaugošo nevienlīdzību.
“Miljardieriem pandēmijas laiks ir bijis kas nepieredzēts. Centrālās bankas finanšu tirgos iepludināja triljoniem dolāru, lai glābtu ekonomiku. Taču tas beidzās ar to, ka miljardieri guva neprātīgu peļņu, augot akciju vērtībai,” skaidro “Oxfam” izpilddirektore Gabriela Bušēra.
Tiek norādīts, ka 10 pasaulē bagātāko cilvēku - “Tesla” vadītāja Īlona Maska, “Amazon” dibinātāja Džefa Bezosa un citu miljardieru bagātības pandēmijas laikā ir dubultojušās, un pašlaik šo desmit cilvēku rīcībā esošo līdzekļu apjoms ir lielāks nekā 3,1 miljardam (!!!) nabadzīgāko planētas cilvēku, teikts ziņojumā.
“Nevienlīdzība pieaug ļoti straujā tempā, lielākoties izvēles dēļ. Ne tikai mūsu ekonomikas struktūra ir tāda, ka mēs esam mazāk pasargāti pret pandēmijas sekām, bet arī jārunā par to, ka tie, kas jau ir ārkārtīgi bagāti, izmanto šo krīzi, lai tikai audzētu savas bagātības,” norāda Bušēra.
Pasaules Banka aprēķinājusi, ka 97 miljoni cilvēku visā pasaulē 2020. gadā nonāca lielā nabadzībā, un pašlaik viņiem jāiztiek ar mazāk nekā 2 dolāriem dienā.
Tāpat tiek runāts par vakcīnu nevienlīdzību, jo pasaulē bagātākās valstis ir iegādājušās vakcīnu devas tādā skaitā, kas vairākkārt pārsniedz to iedzīvotāju skaitu, kamēr nabadzīgākajām valstīm vakcīnas tikpat kā nav pieejamas.
Tikmēr Apvienoto Nāciju Pasaules pārtikas programmas direktors Deivids Bīzlijs novembrī aicināja miljardierus Bezosu un Masku “beidzot iesaistīties” pasaules bada problēmas risināšanā.
Masks uz šo aicinājumu atbildēja, ka “organizācija varētu detalizēti izklāstīt, kā tieši miljardieri varētu rīkoties, un “Tesla” akciju pārdošana varētu līdzēt bada problēmām pasaulē”. Tiesa gan, pēc ANO publiskotā plāna atbildes no miljardieriem vairs nesekoja.