Francijas vēstniece: Krievijai jārēķinās ar sankcijām apdraudējuma turpināšanas gadījumā (2)

Ruajē-Gunēna šodien piedalījās Saeimas Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas kopsēdē, lai iepazīstinātu ar Francijas prezidentūras ES Padomē prioritātēm. Jautājumu sadaļā uzmanība centrā bija tostarp arī ES ārējās drošības jautājumi.

Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (NA) pievērsās aizsardzības politikai, paužot gandarījumu, ka Francija par vienu no prioritātēm ir izvirzījusi ES ārējo robežu stiprināšanu, jo īpaši saistībā ar izaicinājumiem, ko rada trešās valstis un migrācija.

Viņš atzīmēja, ka ES palielinās izpratne par draudiem un apdraudējumu, ko rada tāda migrācija, kas tiek izmantota, lai dažādos veidos izdarītu spiedienu uz ES. Kola ieskatā, pašreizējā situācija ir atklājusi daudzus trūkumus esošajā ES patvēruma politikā, kuru būtu nepieciešams uzlabot.

Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs uzsvēra, ka nepieciešams saglabāt Šengenas zonas vienotību un nedalāmību. Tajā pašā laikā jārisina tās problēmas, ko rada ļaunprātīga ES patvēruma politikas izmantošana. Kols vēlējās noskaidrot, kāda ir Francijas attieksme pret Krievijas agresiju un apdraudējumu, ko tā rada ES drošībai, veicinot militāro spēku izvietošanu tuvu ES ārējai robežai.

Ruajē-Gunēna uzsvēra, ka jautājums par ārējo robežu drošību ir visu dalībvalstu atbildība. Viņa norādīja, ka, sekojot līdzi situācijai Lietuvā, Latvijā un Polijā, kuras cietušas no hibrīduzbrukuma, var daudz mācīties, kā reaģēt ātrāk un labāk.

Runājot par Krievijas militāro spēku izvietošanu tuvu ES robežām, vēstniece vērsa uzmanību uz 12.janvārī notikušo ES aizsardzības ministru sanāksmi, kur Francijas nostāja šajā jautājumā ir bija diezgan skaidra - Francija iestājas par vienotu ES pozīciju.

"Mēs uzskatām, ka nepieciešama diezgan stingra nostāja. Tikpat svarīgs ir arī dialogs. Domāju, ka tas ir nepieciešams, lai mēs varētu nodot skaidru vēstījumu Krievijai, ka tās rīcība nav pieņemama. Francija iestājas par Eiropas stabilitāti un drošību. Tajā pašā laikā ir izveidoti dažādi līgumi un vienošanās, pastāv jau esoši instrumenti, kurus var izmantot," sacīja vēstniece.

Pievērošoties jautājumam par Ukrainu, Ruajē-Gunēna norādīja, ka visiem ir jāsanāk kopā pie sarunu galda, lai kopīgi panāktu risinājumu. Vēstniece atsaucās uz Normandijas formātu, akcentējot, ja visas puses vēlas panākt stabilitāti un risinājumu, tām ir jāsadarbojas.

Vēstniece vērsa uzmanību uz Francijas un Ukrainas pausto gatavību sadarboties jau esošajos formātos. Tāpat arī Maskavā ir noritējušās dažādas sanāksmes, kurās ir piedalījušies valstu un valdību vadītāji no Rietumiem.

"Krievijai ir jābūt gatavai, ka ES būs gatava īstenot sankcijas. Dialogu ir nepieciešams turpināt un mūsu nostājai jābūt stingrai un noteiktai," sacīja Ruajē-Gunēna.

LETA jau rakstīja, ka nerimst spriedze, ko izraisījusi Krievijas karaspēka koncentrācija pie Ukrainas robežām, Kijevā un Rietumos raisot bažas par vēl viena Krievijas iebrukuma gatavošanu.

Krievija noraida apsūdzības par iespējamu tās karaspēka iebrukumu Ukrainā. Kā apgalvo Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Maskava ieņem aizsardzības pozīcijas, jo bažījas, ka Kijeva pārmērīgi tuvinās ar NATO.

ASV prezidents Džo Baidens vēl 7.decembrī videosamitā brīdināja Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.