Pirmkārt, tas Krievijas bankām krietni sarežģītu iespēju veikt un saņemt starptautiskos maksājumus. Skaidrs, ka tādējādi Krievijas rubļa vērtība arī pieredzētu nozīmīgu kritumu, bet Krievijas nozīmīgākie enerģētikas uzņēmumi daļēji būtu neskarti, jo šīm kompānijām ir meitasuzņēmumi citur pasaulē.
Izslēgšana no SWIFT sistēmas plaši tiek uzskatīta par efektīvu līdzekli, kā atturēt Putinu no kara sākšanas jau kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Vācijas biznesa izdevums “Handelsblatt” pirmdien ziņoja, ka avoti Vācijas valdībā paziņojuši, ka Krievijas izslēgšana no SWIFT vairs nav dienaskārtībā.
Mērķētas sankcijas pret Krievijas bankām
“Handelsblatt” vēstīja, ka Krievijas finanšu sistēmas izslēgšana no SWIFT sistēmas varētu radīt neprognozējamas sekas un destabilizēt globālos finanšu tirgus, tiktu veidotas alternatīvas maksājumu sistēmas, kā rezultātā būtu apgrūtināti naudas pārvedumi starp bankām, un jaunās sistēmas būtu veidotas pēc konkrētas ideoloģijas.
Tā vietā, pēc laikraksta vēstītā, Krievijas bankas varētu būt tās iestādes, pret ko noteikt sankcijas, neizslēdzot tās no globālās SWIFT sistēmas. Krievija un Ķīna jau iepriekš ir attīstījušas savus SWIFT analogus, taču tām nav lielas globālās ietekmes.
Par to gan ir maz detaļu, kādas sankcijas tieši varētu būt noteiktas pret Krievijas bankām, taču Vācija vēlas izvairīties no problēmām saistībā ar Krievijas gāzes un naftas produktu importa apmaksu.
Tiesa gan, Baltā nama Nacionālās drošības padomes amatpersona noraidīja “Handelsblatt” izskanējušās ziņas.
“Pagaidām vēl pāragri runāt par to, kas ir un kas nav sarunu procesā. Mēs ļoti cieši turpinām sadarboties ar Eiropas kolēģiem saistībā ar to, kādas sekas būs Krievijai, ja tā iebruks Ukrainā,” Baltā nama pārstāvi citē “Reuters”.
Izolēta kā Ziemeļkoreja?
“The Financial Times” otrdien ziņoja, ka starptautiskās sankcijas pret Krieviju varētu būt aptuveni tādas pašas, kādas ir noteiktas pret Ziemeļkorejas un Irānas režīmiem, kas faktiski ir nogrieztas no globālās ekonomikas. Tiek norādīts, ka Irāna 2012. gadā kļuva par līdz šim vienīgo valsti pasaulē, kas tika izslēgta no SWIFT sistēmas. Tas noticis, ņemot vērā Rietumvalstu sankcijas pret Irānu un tās kodolprogrammu.
ASV un Eiropas Savienība pret Krievijas bankām un uzņēmumiem sankcijas noteikušas jau 2014. gadā pēc nelikumīgās Krimas aneksijas, kuru Apvienotās Nācijas joprojām atzīst kā Ukrainai piederošu teritoriju. Sankcijas bija mērķētas uz Krievijas bruņojuma ražošanas un enerģētikas sektoru, un šo nozaru uzņēmumiem ir ļoti limitēta pieeja Eiropas un ASV finanšu tirgiem.
Iepriekšējos gados, it īpaši no Vācijas biznesa vides ir izskanējuši aicinājumi atvieglot sankcijas pret Krieviju, jo Vācijas ekonomika ir cietusi nozīmīgus zaudējumus no šīm sankcijām.
“Nord Stream 2” un sankcijas
Piemēram, pērn tika pabeigts skandalozais gāzesvads “Nord Stream 2”, kas pa Baltijas jūru savieno Krieviju un Vāciju. Tomēr – šis gāzesvads nav sācis darboties, jo pagaidām vācu varasiestādes nav devušas atļauju sākt gāzes importu.