Sankcijas Krievijai: kā sodīt Maskavu par Ukrainas apdraudēšanu?

FOTO: AP/Scanpix

ASV un Eiropas Savienība ir brīdinājušas Maskavu: ja Krievija iebruks Ukrainā, būs jārēķinās ar jaunām sankcijām. Atsaucoties uz avotiem, Krievija netiks izslēgta no globālās starpbanku maksājumu sistēmas SWIFT. Kādi vēl instrumenti ir palikuši Rietumvalstu rīcībā?

Bažas par jaunu Krievijas militāru iebrukumu Ukrainā pastāv jau vairākus mēnešus, un diplomāti no ASV un Eiropas Savienības turpina brīdināt, ka militāra uzbrukuma gadījumā pret Ukrainu Krievijai būs jārēķinās ar jaunām sankcijām. Tomēr pašlaik īsti nav skaidrs, par cik bargu sodu var runāt.

Otrdien Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka vizītē Kijevā sacīja, ka Maskavai “būs jāmaksā augsta cena”, ja konfliktu neizdosies atrisināt ar diplomātiskiem līdzekļiem. Viņas ASV kolēģis Entonijs Blinkens decembrī brīdināja par “milzīgām sekām”, ja Krievijas prezidents Vladimirs Putins dos komandu sākt militāru operāciju pret Ukrainu. Šādi brīdinājumi izskanēja īsi pēc tam, kad Kremlis pārsvieda vairāk nekā 100 000 karavīru uz Krievijas – Ukrainas pierobežas rajoniem.

Izslēgšana no SWIFT sistēmas – brīdinājums no 2014. gada

Decembrī sāka cirkulēt baumas, ka Vašingtona meklē “diplomātisko kodolbumbu” jeb iespēju Krievijas bankas atslēgt no SWIFT sistēmas. Tas ir globāls tīkls, kuru izmanto gandrīz visas finanšu institūcijas pasaulē, kas ļauj bankām pārskaitīt līdzekļus viena otrai.

SWIFT sistēmā tiek veikti 35 miljoni naudas transakciju ik dienas visā pasaulē 4,4 triljonu dolāru vērtībā. Izslēgšana no šīs sistēmas radītu lielas problēmas Krievijas ekonomikai, norāda vairāki finanšu analītiķi.

Pirmkārt, tas Krievijas bankām krietni sarežģītu iespēju veikt un saņemt starptautiskos maksājumus. Skaidrs, ka tādējādi Krievijas rubļa vērtība arī pieredzētu nozīmīgu kritumu, bet Krievijas nozīmīgākie enerģētikas uzņēmumi daļēji būtu neskarti, jo šīm kompānijām ir meitasuzņēmumi citur pasaulē.

Izslēgšana no SWIFT sistēmas plaši tiek uzskatīta par efektīvu līdzekli, kā atturēt Putinu no kara sākšanas jau kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Vācijas biznesa izdevums “Handelsblatt” pirmdien ziņoja, ka avoti Vācijas valdībā paziņojuši, ka Krievijas izslēgšana no SWIFT vairs nav dienaskārtībā.

Mērķētas sankcijas pret Krievijas bankām

“Handelsblatt” vēstīja, ka Krievijas finanšu sistēmas izslēgšana no SWIFT sistēmas varētu radīt neprognozējamas sekas un destabilizēt globālos finanšu tirgus, tiktu veidotas alternatīvas maksājumu sistēmas, kā rezultātā būtu apgrūtināti naudas pārvedumi starp bankām, un jaunās sistēmas būtu veidotas pēc konkrētas ideoloģijas.

Tā vietā, pēc laikraksta vēstītā, Krievijas bankas varētu būt tās iestādes, pret ko noteikt sankcijas, neizslēdzot tās no globālās SWIFT sistēmas. Krievija un Ķīna jau iepriekš ir attīstījušas savus SWIFT analogus, taču tām nav lielas globālās ietekmes.

Par to gan ir maz detaļu, kādas sankcijas tieši varētu būt noteiktas pret Krievijas bankām, taču Vācija vēlas izvairīties no problēmām saistībā ar Krievijas gāzes un naftas produktu importa apmaksu.

Tiesa gan, Baltā nama Nacionālās drošības padomes amatpersona noraidīja “Handelsblatt” izskanējušās ziņas.

“Pagaidām vēl pāragri runāt par to, kas ir un kas nav sarunu procesā. Mēs ļoti cieši turpinām sadarboties ar Eiropas kolēģiem saistībā ar to, kādas sekas būs Krievijai, ja tā iebruks Ukrainā,” Baltā nama pārstāvi citē “Reuters”.

Izolēta kā Ziemeļkoreja?

“The Financial Times” otrdien ziņoja, ka starptautiskās sankcijas pret Krieviju varētu būt aptuveni tādas pašas, kādas ir noteiktas pret Ziemeļkorejas un Irānas režīmiem, kas faktiski ir nogrieztas no globālās ekonomikas. Tiek norādīts, ka Irāna 2012. gadā kļuva par līdz šim vienīgo valsti pasaulē, kas tika izslēgta no SWIFT sistēmas. Tas noticis, ņemot vērā Rietumvalstu sankcijas pret Irānu un tās kodolprogrammu.

ASV un Eiropas Savienība pret Krievijas bankām un uzņēmumiem sankcijas noteikušas jau 2014. gadā pēc nelikumīgās Krimas aneksijas, kuru Apvienotās Nācijas joprojām atzīst kā Ukrainai piederošu teritoriju. Sankcijas bija mērķētas uz Krievijas bruņojuma ražošanas un enerģētikas sektoru, un šo nozaru uzņēmumiem ir ļoti limitēta pieeja Eiropas un ASV finanšu tirgiem.

Iepriekšējos gados, it īpaši no Vācijas biznesa vides ir izskanējuši aicinājumi atvieglot sankcijas pret Krieviju, jo Vācijas ekonomika ir cietusi nozīmīgus zaudējumus no šīm sankcijām.

“Nord Stream 2” un sankcijas

Piemēram, pērn tika pabeigts skandalozais gāzesvads “Nord Stream 2”, kas pa Baltijas jūru savieno Krieviju un Vāciju. Tomēr – šis gāzesvads nav sācis darboties, jo pagaidām vācu varasiestādes nav devušas atļauju sākt gāzes importu.

Paredzams, ka šis gāzesvads ļautu Krievijai vairāk gāzes piegādāt Rietumeiropai, taču projekta pretinieki, tostarp Ukraina un ASV, norāda, ka šī gāzesvada izmantošana Eiropu padarītu pārāk atkarīgu no Krievijas energoresursu piegādēm.

Berlīne pašlaik atrodas liela spiediena priekšā gan no ASV, gan no Eiropas Savienības – izskan aicinājumi iesaldēt atļauju “Nord Stream 2” sākt darbu, kas būtu daļa no Krievijai noteiktām sankcijām.

Vācijas Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Mihaels Rots raidorganizācijai ARD otrdien sacīja, ka “Berlīne nevar izslēgt iespēju, ka tā izmantos jauno gāzesvadu kā nozīmīgu ietekmes sviru pret Krieviju, lai atturētu no iebrukuma Ukrainā”.

“Ja mēs tik tiešām nonāksim līdz šīm sankcijām, es tomēr ceru, ka no tām izdosies izvairīties. Mēs gan nevaram izslēgt dažādas lietas, kas mums būs jādara, ko arī prasīs mūsu partneri Eiropas Savienībā,” sacīja Rots.

Eiropas Padomes ārlietu pārstāvis Rafaels Loss sacīja, ka līdz šim “Berlīne ir izrādījusi ļoti maz iniciatīvas, cenšoties palīdzēt Ukrainai”.

“Diskusijas Berlīnē pēdējo dienu laikā ir bijušas par to, ko Vācija nevēlas darīt krīzes saasinājuma gadījumā, piemēram, ierobežot ieroču apriti, ir izslēgtas runas par SWIFT, un arī ir jūtama sliekšanās atbalstīt “Nord Stream 2” darbības uzsākšanu,” sacīja Loss.

Viņš norādīja, ka eiropiešiem ir bijusi sajūta, ka Krievijas un ASV sarunas bijušas “teju par eiropiešu galvām”, un Eiropas Savienības ārlietu pārstāvis Džozefs Borels bija ļoti nikns par to, ka Briselei šajā situācijā nav piešķirta nekāda loma.

Tikmēr Krievijas finanšu ministrs brīdinājis: “Lai arī Rietumvalstu sankcijas būs nepatīkamas, valsts ar to tiks galā, jo Krievijas finanšu institūcijas ir gatavas kādiem jauniem sarežģījumiem.”

Uz augšu
Back